Īpašums, Manas tiesības

Mājokļu īpašniekiem jaunas nodevas par elektroinstalāciju

Foto - Shutterstock

Papildus jau apzinātajām jaunajām prasībām, ko mājokļu īpašniekiem paredz papildinātie Ugunsdrošības noteikumi (tvaika nosūcēja atsevišķs izvads, dūmu detektori), privātmāju un atsevišķu dzīvokļu īpašniekiem reizi 10 gados jāpārbauda elektroinstalācija, ko drīkst veikt tikai sertificēts elektriķis un kas tam jāapstiprina ar pārbaudes aktu.

Ugunsdzēsēji baida ar naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, elektriķi – ar traumām, piemēram, nosišanos ar strāvu vannā, pretī piedāvājot drošību par 1,5 līdz 2 EUR/m2. Turpretim apdrošinātāji mierina, ka, slēdzot apdrošināšanas līgumu, minēto Ugunsdrošības noteikumu punktu ņems vērā tikai juridiskām personām, bet par elektroinstalācijas izraisītām nelaimēm mājokļu īpašniekiem atlīdzinās, ja vien nesaskatīs ļaunprātīgu nolaidību. Cik izmaksās šī jaunā elektroinstalācijas nodeva?

“Gribēju parunāt par jautājumu, kas skar, manuprāt, pilnīgi visu iedzīvotāju maciņus,” “LA” rak­sta jelgavniece Irīna Trence. Proti, nesen Ministru kabinetā pieņemti jaunie Ugunsdrošības noteikumi, kas privātmāju un atsevišķu dzīvokļu īpašniekiem paredz reizi 10 gados veikt sertificēta elektriķa elektroinstalācijas pārbaudi, kas jāapstiprina ar pārbaudes aktu.

“Pirmkārt, kur lai ņem šādu sertificētu elektriķi? Otrkārt, kādas ir objektīvās cenas? Man ir informācija, ka privātmājām elektriķi sniedz tādus pakalpojumus par 120–240 eiro. Labi, mans dzīvoklis ir mazs, bet vienalga esmu piespiesta gan meklēt speciālistu, gan pati kavēt darbu, jo savukārt speciālists nāks darba laikā, treškārt, maksāt vismaz dažus desmitus eiro, varbūt pat visus simts. Man ir aizdomas, ka paši elektriķi nezina, cik prasīt, ja jau tādas lielas pakalpojumu svārstību cenas. Skaidrs, ka daudzi, visvairāk jau pensionāri, nepildīs šos noteikumus. Nezinu arī, kādi sodi dzīvokļu īpašniekiem paredzēti, ja nav sertificēta elektriķa pārbaudes akta,” raizējas jelgavniece.

Bet vislielākais uztraukums Trences kundzei ir ne jau par sodiem, bet par apdrošināšanu: “Esmu hipotekārā kredīta ņēmēja, mans dzīvoklis ir apdrošināts. Tagad, pēc jauno noteikumu pieņemšanas, ja man šādas pārbaudes nav un ja kas notiek, apdrošinātājs var neizmaksāt atlīdzību. Jo viņu noteikumos rakstīts, ka apdrošinājuma ņēmējam jāpilda likumi, šajā gadījumā konkrētie MK noteikumi. Man nekas cits neatliks kā kaut vai “ss.lv” sludinājumos sameklēt sertificētu elektriķi.”

Ugunsdzēsēji baida ar ugunsgrēku un sodu

Ugunsdzēsēji, protams, ir pārliecināti, ka šādas pārbaudes jāveic. “Elektroinstalācija ir jāuztur darba kārtībā un jāekspluatē atbilstoši elektroinstalācijas ierīkošanu regulējošo normatīvo aktu un ražotāja noteiktajām ugunsdrošības prasībām, bet nereti šīs prasības netiek ievērotas, un, lai ugunsgrēku un nelaimes gadījumu apjomu novērstu vai vismaz samazinātu, ir veiktas izmaiņas Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”. Jaunajos noteikumos iekļauta termina “elektroinstalācija” definīcija, kas nosaka, ka elektroinstalācija ir “elektrosistēmas zemsprieguma daļa, kas pārvada un sadala elektroenerģiju lietotāja elektroietaisēs no elektroietaišu piederības robežas līdz elektroierīcei. Līdzās tam mainīts elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibens aizsardzības ierīces) pārbaudes biežums. Noteikumu 56. punkts nosaka, ka: “Elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaudi veic reizi 10 gados,” skaidro Inta Palkavniece, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve.

Pārbaudi jāveic sertificētam speciālistam. Ko viņš pārbauda? “Papildu līdzšinējai elektroinstalācijas izolācijas pretestības pārbaudei ir jāveic elektroinstalācijas kontaktu savienojumu pārbaude ar termokameru. Prasība ieviesta ar mērķi veikt noslogotas elektroinstalācijas pārbaudi, lai konstatētu kontaktsavienojuma drošību un kvalitāti – vai tas netiek pārslogots un vai tas ir pareizi izbūvēts. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants nosaka, ka: “par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, juridiskajām personām – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro”.

Kur atrast sertificētu elektriķi

Pārbaudīt privāto dzīvokļu un mājokļu elektroinstalāciju jau sen bija laiks, uzskata Jānis Laganovskis, Latvijas elektriķu brālības Sertifikācijas departamenta direktors. It īpaši to attiecinot uz mājām, kas ir celtas padomju laikā.

“Jau sen bija spēkā normatīvs, ka māju elektroinstalācija ir jāpārbauda ik pēc sešiem gadiem. Elektroinstalācija noveco, turklāt dažreiz tā tiek kļūdaini remontēta. Ugunsdrošība ir tikai viens nesakārtotas elektroinstalācijas bīstamības aspekts, traumatisms elektroinstalācijas nesakārtotības gadījumā – pavisam cits. Nesen bija gadījums Jelgavā – kāds īpašnieks bija nopircis dzīvokli un iegājis vannā. Šajā laikā viņš bija pieskāries pie dvieļu žāvējamā un saņēmis letālu strāvas triecienu. Dzīvoklim pirms pirkšanas nebija veikta elektroinstalācijas pārbaude. Iemesli elektroinstalācijas disfunkcijai var būt ļoti dažādi. Piemēram, mitrākā vidē alumīnija elektrības vads var ar laiku korodēt un vairs nepildīt savas funkcijas. Citreiz pietiek ar sliktu kontaktu elektrosavienojuma vietā, un tā sāk uzkarst. To visu pārbaudes laikā uzrāda termokamera. Dzīvokļu elektroinstalācija pašu īpašnieku labā ir noteikti jāpārbauda saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 238. Piedevām šo pakalpojumu drīkst sniegt tikai sertificēts elektriķis,” atzīmē Jānis Laganovskis.

Jādodas pie pārvaldnieka

Dzīvokļu un privātmāju īpašnieki paši atbild par to, kā viņi izpilda savus pienākumus, tai skaitā, arī rūpējas par ugunsdrošību un elektroinstalācijas sakārtošanu. Privāto māju īpašnieki rīkojas paši.

“Daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem, sapulcē pieņemot lēmumu pārbaudi veikt visiem reizē, pastāv liela iespēja, ka sertificēta elektriķa vizīte izmaksās lētāk. Ar namu pārvaldnieku var arī mēģināt vienoties samaksu par sertificēta elektriķa pārbaudi iekļaut dzīvokļa īres maksā un to izmaksāt pakāpeniski. Jārēķinās, ka padomjlaiku daudzdzīvokļu mājās elektrības instalācijas stāvoklis nav pārbaudīts kopš to uzcelšanas brīža. Tātad, jo ātrāk pārbaudīs, jo visiem būs drošāk,” pārliecināts Ģirts Beikmanis, Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas prezidents.

Pārbaudes anatomija

“Izrādās, ka esmu viens no pirmajiem, kas pēc jaunajiem MK noteikumiem privātajam dzīvokļa īpašumam ir veicis elektroinstalācijas pārbaudi un sastādījis aktu,” spriež sertificēts elektrotehniķis Aigars Pampe, SIA “Masti” valdes loceklis no Jelgavas.

“Pārbaude principā ir tāda pati, kāda tika veikta agrāk. Klāt nākusi tikai termogrāfija,” klāsta elektriķis. “Pēc īpašnieces lūguma veicu apsekošanu nelielam vienistabas dzīvoklim Zirgu ielā Jelgavā. Pirmajā dienā aizbraucu uz vietas un iepazinos ar situāciju. Nākamajā vizītē attaisīju sadales kārbas un uzzīmēju dzīvokļa elektroinstalācijas shēmu, kurā atzīmēju kabeļu markas. Izmērīju kabeļu izolācijas pretestību un elektropretestību līdz patērētājam. Veicu pārejas pretestības un īsslēguma strāvas mērījumus. Lai pārbaudītu elektroinstalāciju, ieslēdzu visus iespējamos strāvas patērētājus un pēc vairākām minūtēm atvērtā elektrosadales kārbā apsekoju ar termogrāfu un attēlus pievienoju protokolam. Tāpat bija jāpārbauda, vai dzīvoklī darbojas zibensaizsardzība, vai mājas kontūra ir iezemēta. Kopā sanāca apmēram 24 lappušu biezs akts. Darbu paveicu piecās dienās un nopelnīju 50 eiro. Domāju, ka pakalpojuma cenu noteiks piedāvājuma un pieprasījuma attiecības. Par analogu var ņemt pašreizējos izcenojumus, veicot pārbaudes valsts un pašvaldību objektos. Piemēram, pārbaudot daudzdzīvokļu māju kāpņu telpas sadales skapjus, viena dzīvokļa mezgla pārbaude maksā ap 25 eiro. Ticamākais, pakalpojuma cenas svārstīsies robežās no 1,5 EUR/m2 līdz 2 EUR/m2,” lēš Aigars Pampe.

Apdrošinātāji mierina

Apdrošinātājs “Gjensidige Latvija” mierina, ka, slēdzot apdrošināšanas līgumu, minēto Ugunsdrošības noteikumu punktu ņem vērā tikai juridiskām personām. “Fizisku personu gadījumos MK noteikuma Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” 56. punkta ievērošana vai neievērošana neietekmē līguma slēgšanas vai atlīdzības izmaksas kārtību, jo apdrošināšanas gadījums tiek vērtēts pēc būtības,” apliecina Juris Puriņš, “Gjensidige Latvija” risku inženieris.

Proti, atlīdzību varot neizmaksāt, ja apdrošināšanas gadījuma iemesls ir ļaunprātīga nolaidība, kā, piemēram, elektrības drošinātāja vietā ievietota nagla – arī šāda prakse ir ikdienā sastopama. Pat ja apdrošināšanas gadījuma iemesls ir bijis elektroinstalācijas bojājums, tad atlīdzība parasti tiek izmaksāta un nekādi pārbaužu akti par elektroizolācijas pretestības mērījumiem netiek prasīti, skaidro Puriņš.

Elektroinstalācijas pārbaudes

* Pārbaudes nepieciešamību nosaka MK noteikumu Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” 56. un 57. punkti: “Elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaudi veic reizi 10 gados.” “Par elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaudes rezultātiem noformē pārbaudes aktu.”

* Pārbauda elektroinstalācijas izolācijas pretestību, zibensaizsardzību (vai mājas kontūra ir iezemēta), elektroinstalācijas kontaktu savienojumus – ar termokameru.

* Pārbaudi veic sertificēts elektriķis, kuru saraksts publicēts mājaslapā www.leb.lv.

32 Komentāri

  1. Kādas vēl jaunas nodevas?
    “Latvijas avīze” satraucas par pārbaudes cenām no 120-240 EUR reizi desmit gados !!!! Ir piemērs, kur elektriķis paņēmis 50 EUR par piecu dienu darbu.

    Kurš zina labāku veidu kā noteikt elektroinstalācijas atbilstību drošai ekspluatācijai bez pieminētajām pārbaudēm?

  2. Raksts pēc savas būtības ir maldinošs. Žurnālists nav sniedzis objektīvu un pilnīgu informāciju.

    Ministru kabineta 19.04.2016. noteikumu Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” 56.punktā ir noteikts, ka vispārīgajā gadījumā elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaudi veic reizi 10 gados. Iepriekšējos Ministru kabineta 17.02.2004. noteikumos Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumi” bija noteikts, ka šāda pārbaude vispārīgajā gadījumā bija jāveic reizi sešos gadus. Tādējādi pārbaudes biežums ir SAMAZINĀTS.

  3. Pareizi risina elektrodrosibas problemas.Dzivoklos elektroinstalacija paredzeta notektai elektropateretaju jaudai,un dzivoklu un maju ipasnieki piesledz arvien vairak kw sadzives elektrotehnikas,elektrovadi sak silt, no parslodzes,izolacija sak gruzdet un aizdegties.Vel pasi pievienojot papildu instalacijasvadus,savieno aluminija vadu ar vara vadu-starp vadu materialiem sak notikt kimiska rakcija-sak pie ieslegtas slodzes dzrkstelot u aizdegas-saja gadijuma savienot vajadzigs vadus ar dzelzs skruvi,saibam un uzgrieni,tad materialu elektroni savstarpeji nereages.

    1. Nu,ko tu fantazē,jeb kur var salikt patērētājus ,nesadalot pa fāzēm,bet tā jau ir katra personīga atbildība,un tas,kādā stāvoklī ir instalācija,katrs atbild par savu,kāda garantija būs pēc pozitīvas slēdziena,vai tad sertificētie uzņemsies atbildību-nu nē taču,-tātad naudas kāšana un tikai,,,,

      1. mazbērniņ, ja tavā šķūnī ir trīs fāzes, tad tas nenozīmē ka tā ir atlikušajos 90% Latvijas dzīvojamā fonda, kurš elektrificēts vēl pērnajā tūkstošgadē ar alumīnija vadiem un patēriņu divi kilovati uz dzīvokli…
        interesanti kur tik idiotiski spammeri rodas, kas dir… par visu, bet nejēdz neko?

  4. Nevajag musināt ar vārdu “nodevas” – tas šeit ir nevietā… jebkurš īpašums ir atbildība, un atbildība rada pienākumus. Pienākumi visbiežāk ir izsakāmi naudiskā izteiksmē. Nodeva būtu tad, ja to iekasētu valsts vai pašvaldību budžetā un valsts nozīmets speciālists nāktu veikt mērījumus; šeit valsts tikai pārbauda – esi vai neesi par sava īpašuma drošību parūpējies.

      1. palasi vien kriminālkodeksu un redzēsi, kā tevi uz ilgiem gadiem var nodrošināt ar valsts maizi tikai par to, ka tīšām esi radījis paaugstinātus draudus apkārtējiem savā privātīpašumā…
        neaizmirsti ka normāls advokāts sievasmātes elektrotraumu šajā gadījumā pārvērtīs par tīšas slepkavības mēģinājumu…

  5. Ja neesi muļķis, tad nekas degt nevar. Par pārslogojumu nerunāsim, to novērš pareizi izvēlēti drošinātāji. Ja kur silst kāds mezgls, to pamana iepriekš un degšanu novērš . Tikai ir viena lieta, kas izraisa uguns nelaimes ar smagām sekām. Modernie jumta segumi deg, kā piķa lāpas. Padomju laikā sīferis karstumā sprāga,kā plintes šāvieni, laikus saceļot trauksmi. Otrs, neesmu veikalā redzējis saucamos kulona vadus, kas bija metāla apvalkā. Tie ir nepieciešami vadu izolācijas pasargāšanai no grauzējiem. Un tur neglābs 10 gadu termiņš . Arī padomju laikā izgatavotie kontaktu ligzdas, kontaktu dakšas bija no ļoti grūti degoša materiāla. Tagadējie visi materiāli deg kā lāpas. Arī šie fakti nav novēršami ar 10 gadu kontroli. Vadu dzīslas lietojot pārtrūkst, veidojas sildoši īssavienojumi, degošā materiāla veidotie kontakti uzliesmo un deg ar spēcīgu liesmu. Faktiski šeit būtu jāseko valsts institūcijām , kādu materiālu ieved instolācijas precēm, tad tas gan dotu reālu ugunsdrošības līmeņa paaugstinājumu visā Latvijā. Bet mēs, kā jau vienmēr , meklējam papildus ienākumus, valdības vīreļiem maz interesē patiesā ugunsdrošība.

  6. Vienam dzīvoklim nav tur ko 5 dienas karpīties. Nē nu, var jau sameklēt, bet tas nebūs īsti korekti. Man te Minhenē arī ieradās pārvaldnieka elektriķis, nomērīja, pārbaudīja visu, atrakstīja papīros un viss. Es neko papildus nemaksāju.

    1. a kas? ieliec pārvaldīšanas līgumā šo pozīciju, un pārvaldnieks iekalkulēs tās centa desmitdaļas ikmēneša kvadrātmetra izmaksās… cik tur tā darba reizi desmit gados… (savu starpniecību arī nepiemirsīs noteikti…)

  7. Arī bojāto lampiņu nomaiņu drīkst veikt sertificēts elektriķis apstiprinot ar visās iespējamajās instancēs(sertificētās) apstiprinātu aktu. Bez Būvvaldes apstiprinājuma akts nav derīgs.

  8. Noteikumi neparedz (neprasa) aktam pievienot termokameras fiksētā kontaktsavienojuma stāvokļa foto. Ja godīgi, (kā elektriķis-elektriķiem), tad dokuments vispār diezgan pašķidrs. Nav norādīts vai pirms kontaktsavienojuma pārbaudes ar termokameru kontaktsavienojums ir jānoslogo (ieslēdzot patērētāju) – brīva vieta fantāzijai (un darba ne-darīšanai). Bez tam, kā var prasīt zīmēt shēmu?! Elektriķim jāpārtop par ekstrasensu? Protams, var daudz-maz nojaust no kurienes uz kurieni iet elektroinstalācija, bet 100% droši to noteikti nevar pateikt! Un ja dēļ šīs shēmas nākamais elektriķis kko sabeigs sev vai citam? Kurš par to atbildēs? Vēl – aktā prasīts izmērīt kontaktsavienojumā plūstošo strāvu … – arī pavisam ne visur izpildāma prasība (nozarkārbās, bieži vien, vadu garums neatļauj mērījumus veikt ar saucamās dīcknaiblēm, bez tam, aiztiekot vecus vadus, tie vienkārši mēdz nolūzt – saimnieks prasīs man atjaunot elektroinstalāciju?).
    Piekrītu, ka kkādai kārtībai ir jābūt. Tomēr šis dokuments izskatās pēc pārlieku negatava / sarežģīta izstrādājuma.

  9. Nesen nopirkām lauku māju, kur elektrību bij vilcis tāds “sertificēts elektriķis”. Kad sāku mājā šo, to pārbūvēt, tad ātri vien konstatēju, ka pie “stiprākas” elektrību par to, kas ir kabatas baterijā, šo elektriķi nedrīkstētu laist tuvāk, kā lielgabala šāviena attālumā. Pilnīgs sviests sistēmā bija sataisīts – par tādiem sīkumiem, kā sajauktām vadu krāsām pat nerunājot.

  10. To visu varēs sākt darīt tad, kad mums sāks maksāt adekvātas pensijas un ne agrāk.
    Vispirms lūdzu nosakiet, cik lielām jābūt pensijām lai šādas prasības varētu izpildīt.
    Kāda nelaime, ka pie varas ir bagātie, viņi taču nezin kād dzīvo lielākai vairums iedzīvotāju.

  11. Reti kuram dzīvokļa vai mājas īpašniekam “uz rokas” ir instalācijas shēma. Tādas, visticamāk, nebūs arī nedz “sertificētam”, nedz krūmu elektriķim. Bet bez tās pārbaude ir bezjēdzīga. Var jau pačamdīt “korķus”, šur tur pamērīt izolāciju, norādīt uz acīmredzamām cūcībām un nokāst naudiņu, tikai no tā maza jēga. Par instalāciju starp sadales skapi nama ārpusē un individuālajiem skaitītājiem šobrīd būtībā neatbild neviens, kaut tīri loģiski tas būtu Sadales Tīklu pienākums. Tātad no šī likuma labums būs diviem: apdrošinātājiem un elektriķu sertificētājiem …

  12. Mans īpašums un atbildu par to es,neuzskatu par vajadzīgu vēl maksāt par kaut kādām pārbaudēm,nu jau ātri noteiks ar kādu roku pakaļu slaucīt,protams no katras tādas pārbaudes nokritīs 21%PVN,cik dzīvokļu,cik privātmāju,tad var saprast šo cūku siles barokļu apetīti,kas būs tālāk,domā,kā tikai tautu nokāst,-algas sev ceļ-mūļi spīd kā nopulēti-mūsu valdībā cilvēku tik pat,cik tas ir Ķinā,-katrai komisijai-apakškomisija,katram priekšniekam n-tie vietnieki un sekretāri,visur valdes locekļi-kā dēles aplipuši,-sliedes un tr-vaju,tr-busu vadus ieķīlā-to vajag taču iedomāties-bet maksāsim mēs-trūkst vārdu,,,,,

  13. Viss ir pareizs. Ugunsgrēku drošības jauni noteikumi – ir vajadzīgi. Bet paliek atvērts jautājums, kur ņemt naudu šo valdību noteikumu realizācijai, parastiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem nav nodrošināts pat izdzīvošanas minimums, kur nav iekļauta šīs nozīmīgas izmaksas?

    Paredzu, ka valdība un tiesas izmantos represīvus mērus pret Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir paredzēti ar administratīvu pārkāpumu kodeksa 179.pantu. Bet naudas ļaudīm no tā nepieradīsies. Ļaudis tiks spiesti atteikties no daudziem produktiem, no savlaicīga ārstu apciemojuma.

    Par to, ka ļaužu vairākumam vienkārši nav naudas, un pensijas neļauj “savilkt galus kopā” runā, kaut vai tas fakts, kas tikai uz februāri, un tikai pa vienu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētai, ir ierosināta izskatīšanai 48 tiesas lietu, par paradiem RNP. Vai tiešām visi šie ļaudis ir ļaundarīgi nemaksātāji?

  14. UN KO IESĀKT, ja “sertificēts elektriķis” atbrauc, bet māk vien tik kā plombi skaitītājam noņemt un uzlikt, bet lai ko izdarītu man pašam esot elektriķis ar “papīriem” jāsarunā????

  15. Nu, dzīvokļiem tas būtu obligāts pasākums, jo no ugunsgrēka vai elektrotraumām var ciest blakus kaimiņi, privātmājām ne ik ļoti. Kas attiecas uz pārbaudi reizi 10 gados – ja netiek veikta kāda pārbūve un vilkta jauna elektroinstalācija (kas tāpat būtu jādara sertificētam elektriķim), pietiek ar vienreizēju apskati un viss – vadi nenopūs pa 10 gadiem, tā būs tikai lieka elektriķu barošana no iedzīvotāju naudas maka par neko nedarīšanu. Nākošo apskati jēdzīgi būtu taisīt ne ātrāk kā pēc 30-50 gadiem.

    1. Laganovskim tak lieka naudiņa nekaitēs. Sertifikācijas biedrība ir tīŗā naudas kāšanas biedrība. Tīklos daudzas nodaļas tiek likvidētas, daudz elektriķi paliek bez darba, gan jau laganovskis cer, ka daudzi, skries sertificēties, lai varētu naudiņu viegli kāst.

  16. Te ta interesanti, runa iet par serteficetiem elektriķem, bet ne viena varda par elektriķa izglitibu. Tas ir viens. Otrs ieb kuru māju nododot ekspluatacija sastada aktu par nodošanu ekspluatacija. Tatad tur atbilst visiem tehniskam prasibam. Līdz ar to tai māja nekas nevar notikt, jo tas nav autotransports kas atrodas ekstremalajos apstakļos. Visos padomju laika buvetajos mājas nav paredzets ne zemejums ne ari zibens aizsardziba. Jo uz majam elektribu pievada pa zemes kabeliem. un lidz ar to ar zibeni nav nekadas saskarsmes. Un telpas sadalas par bistamibas pakapem. Un dzivokļi nav bispamibas pakape tada ra tur butu nepieciešams sazemejums. Un reali no daudzam transformatoram lidz majam netiek padots zemejums. Ta ka tie cilveki kas ir izstradajuši šo likumu daudzas lietas vispar nezin? un nestadas priekša par to par ko viņi grib iekaset naudu. Pat par sevim ir muļķigi kaut tas fakts ka elektriķis ieslegs visus iespejamos elektroiekartus lai parbaudit kur silst savienojumi vai kontakti. Dzivokļos ir tikai 2 automati kuriem maksimala jauda ir 16 Amper pietiek ieslegr cepeškrasni ar 2kv jaudu un uz tas pašas linijas gludekli lai automats atslegtos. Ta ka šeit ir pilna nekompetence ši lemuma pieniemšana.Andrejs elektriķis apkalpoju iekartas lidz 10 000 volt. Lielako muža daļu nostradaju ar elektribu. Un ļoti daudzas majas vilku elektribu. Un zinu ne pec 10 gadie ne pec 50 gadiem ar elektribas vadiem nedrikst nekas notikt ja vis ir uztaisits pes normativiem, kuros paši MK izstrada.

Pievienot komentāru