Praktiski
Manas tiesības

Jāpārvācas uz citu dzīvokli. Vai darbiniekam pienākas apmaksāta brīvdiena?0

Foto: Shutterstock

Tikko nomira mans krusttēvs, pie kura es pēdējā laikā dzīvoju. Tagad jārīko bēres un jāpārvācas uz citu dzīvokli, jo saimnieks brīdināja, ka ar mani līgumu neslēgs. Mēģināju darbā paņemt pāris brīvu dienu (plus vēl sestdienu un svētdienu), taču darba devējs pieprasa, lai izmantoju atvaļinājumu. Tajā man ieplānots tālāks brauciens (biļetes jau nopirktas). Vai tiešām nav iespējams īpašos gadījumos paņemt kaut vai dažas brīvas dienas? VIESTURS VALMIERĀ

Darba likums paredz īpašus gadījumus, kad darbinieks var dabūt vienu vai divas brīvdienas:

• ar darba devēja rīkojumu veic veselības pārbaudi ārstniecības iestādē;

• iepriekš par to paziņojot darba devējam, ārstniecības iestādē nodod asinis;

• ar darba devēja rīkojumu piedalās profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas paaugstināšanā;

• ne ilgāk kā divas darba dienas sakarā ar laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāvi;

• ne ilgāk kā vienu darba dienu sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu tajā pašā apdzīvotajā vietā pēc darba devēja iniciatīvas vai ne ilgāk kā divas darba dienas sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu citā apdzīvotā vietā;

• pēc izsaukuma jāierodas prokuratūrā, tiesā;

• jāpiedalās tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraud vai var apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību;

• nestrādā svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā.

Taču jāņem vērā, ka šie nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad darbinieks nestrādā pārejošas darbnespējas dēļ vai atrodas apmaksātā atvaļinājumā.

Likums turklāt paredz, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlīdzību, ja viņš neveic darba uzdevumus attaisnojošu iemeslu dēļ. Ja ir noteikta laika alga, izmaksā noteikto darba samaksu, bet akorda algas gadījumā izmaksā vidējo izpeļņu.

Darbinieka saistības šādos gadījumos uzskatāmas par izpildītām, un darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību arī tad, ja pats darba devējs viņu nenodarbina (piemēram, uz būvobjektu nav atvesti nepieciešamie celtniecības materiāli) vai arī neveic izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (piemēram, priekšnieks neierodas vakarā parakstīt aktu par paveiktajiem darbiem, ja tā paredzēts), vai rodas tā dēvētā dīkstāve. Taču par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš atlīdzību nesaņems.

Darbiniekam ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni, ja viņa tūlītēja klātbūtne darbā nav iespējama nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ, piemēram, ja pa ceļam uz darbu iekļūst autoavārijā. Par šādu īslaicīgu prombūtni nekavējoties jāpaziņo darba devējam. Īslaicīgas prombūtnes dēļ priekšnieks nevar uzteikt darba līgumu.

Tātad vēstulē minētajā gadījumā jums kopumā pienākas četras brīvas darba dienas, par kurām jāsaņem atlīdzība, un tās nevar pēc darba devēja iniciatīvas ieskaitīt kā ikgadējo atvaļinājumu. Taču, ja jums sadzīves problēmu atrisināšanai šis laiks nav pietiekams, tomēr nāksies lūgt piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu vai tā daļu. Lai saņemtu četras papildu brīvās dienas, jāiesniedz darba devējam iesniegums, norādot iemeslu, un, ja iespējams, jāpievieno apliecinoši dokumenti, kā arī jālūdz saglabāt par šīm dienām jums noteikto atalgojumu (atbilstīgi Darba likuma 74. pantam).

KONSULTĒJIS JURISTS ALEKSANDRS ČIČERINS

LA.lv