Daiļdārzs, Dārzs

Ja sausums saglabājas, ravēt nedrīkst. Kā kopt lilijas karstā laikā

Foto-Olaf Simon/Shutterstock

Liliju audzētāja Antra Balode Saulkrastos savas lilijas laista, mēslo un apkaro kaitēkļus.

Laistīšanas biežumu un daudzumu nosaka tas, kādā augsnē puķe aug. Smilšainā, kāda dārzā ir liliju audzētājai, augs jādzirda vai katru dienu. Mālainākā, smagākā augsnē mitrums turas ilgāk. Lilijas laista, pludinot ūdeni uz saknēm, nevis uz lakstiem. Vēlams to darīt vakarā vai no rīta.

Svarīgi saliet augsni ap 15 cm biezā slānī, jo tajā attīstās lilijas piesaknītes.

!!! Lilijām neder laistīšana ar tā saukto mākslīgo lietutiņu.

Jaunajiem un izravētajiem liliju stādījumiem klājas visgrūtāk, jo ap tiem ir daudz kailas augsnes, tādēļ mitrums strauji iztvai­ko. Vecajiem, biezi saaugušajiem vai neizravētajiem liliju puduriem klājas labāk, jo ir noēnojums. Ja sausums saglabājas, ravēt nedrīkst. Kaitinošākās lielās nezāles nogriež.

Nelaistītas lilijas neaizies bojā. Ja papildu laistīšana nav iespējama, nav tik traki, jo sīpols atrodas dziļi. Tas sastāv no gaļīgām zvīņlapiņām, turklāt spēcīgās vilcējsaknes iekļūst dziļākos augsnes slāņos.

!!! Ūdens trūkums ietekmēs auga izskatu un ziedu kvalitāti – lapas būs dzeltenīgas, augums sīkāks un ziedu uz ziedkāta mazāk, turklāt tie neparādīs šķirnei raksturīgo skaistumu.

Papildbarību lilijām vajag dot līdz ziedēšanas laikam. To regulāri (kaut katru nedēļu) dod vēl visu jūniju. Jūlijā barošanu sāk samazināt, lai sīpols pagūst nobriest.

Savā dārzā puķkope patlaban lieto sarkano Kristalonu (NPK 12:12:36). Tas dodams ik pēc nedēļas nedēļas – pa ēdamkarotei (25 g) uz 10 l ūdens. Pēc noziedēšanas lieto oranžo Kristalonu, jo tajā ir mazāk slāpekļa.

Var dot arī kalcija nitrātu (25–30 g uz 10 l ūdens). Pavasarī būtu bijis jādod kompleksais mēslojums.

Labas ir arī nātru vircas. Tās lieto atšķaidījumā ar ūdeni 1:10. Pirms lietošanas rūpīgi izkāš, lai neaizsērē lejkannas sietiņš. Laista spēcinājumam arī pa lapām.

Lilijas ir sāļu jutīgas. Vienā reizē nevajag dot lielas koncentrācijas mēslojumu.

Mēslošanas intensitāti nosaka arī tas, cik barības līdz šim jau iedots.

Saules speltē nemēslo.

!!! Kad lilijas zied, tās nemēslo. Tie ir svētki gan augam, gan kopējam.

Ja ūdens cītīgi liets, uz lapām var parādīties pirmās slimību pazīmes. Ja pamana, ka kāda lapiņa dzeltē vai uz tās iezīmējas garens brūngans plankumiņš, tās norauj un iznīdē (neatstāj liliju tuvumā, vagā).

Lielu postījumu var nodarīt oranžā liliju vabole. Tās cītīgi nolasa. Pievērš uzmanību auga lapām – vai tās ir apgrauztas un uz tām redzamas tādas kā mazas zemes piciņas. Šīs zemes piciņas ir rijīgie vaboles kāpuri, kuri nelietīgi maskējas savos ekskrementos.

Viena no tautas metodēm sēņu ierosinātu slimību profilaksei – uz lilijām bērt pelnus. Tas derēs arī auga stiprināšanai, jo pelni satur kāliju. Derēs arī ērkšķ­ogām un jāņogām. Agrā, rasainā rītā caur sietiņu (vai caur kaprona zeķi) apkaisa ar smalkiem pelniem kā pūdercukuru. Nedrīkst būt rupji ogļu, pelnu gabaliņi, jo tie var ievainot maigās lapiņas, bet sīkās brūcītes atvieglos iekļuvi augā slimību ierosinātājiem.

Ja vēlas iegūt nevainojami skaistu ziedu (piemēram, audzē to izstādei), nevajag eksperimentēt. Lieto tikai drošas un pārbaudītas metodes.

Pievienot komentāru