Mājas, Remonts un būvniecība

Ja pats saimnieks veido apkuri: kurš apkures veids ir izdevīgāks un lētāk uzstādāms

Foto-LETA

Izveidot mājās apkuri nav joka lieta. Vislabāk ar to tiks galā speciālisti, kuri noteikti jāiesaista procesā. Jautājums ir tikai, cik lielā mērā to darīt. Iespējami trīs sadarbības varianti. Var pasūtīt visu darbu veikt profesionāliem speciālistiem, kurus ieteikusi katlu tirdzniecības firma un kuri dos garantijas, kā arī piedāvās regulāru apkopi. Nelielā privātmājā apkures sistēmas sakārtošanas darbus var veikt santehniķis kopā ar nama saimnieku. Kā visdrosmīgākais variants jāmin saimnieka izvēle pašam veikt visas mājas apkures sistēmas uzstādīšanu, vadoties tikai pēc speciālista konsultācijām. Protams, saimniekam jābūt ar praktisku darbu iemaņām un mājās jāglabājas rīku komplektam (tos var aizņemties vai nomāt). Šeit ieguvums – ja saimnieks ir ņēmis vairāk vai mazāk aktīvu dalību mājas apkures izveidošanā, to uzraudzīt un remontēt vēlāk būs vien nieks.

Apkures sistēma

Tai izšķir trīs pamatdaļas: siltuma avots, cauruļvadu sistēma ar aprīkojumu un siltumdevējs – radiatori vai silto grīdu kontūras. Lielākā daļa privātmāju tiek apsildītas ar metāla radiatoriem, pa kuriem cirkulē siltumnesējs – ūdens, kuru uzsilda siltumdevējs – apkures krāsns. Tas ir tradicionāls un universāls apkures risinājums, turklāt ūdeni var uzsildīt visdažādākajā veidā vai pat izveidot kombinētu apkuri, izmantojot vairākas apkures sistēmas. Piemēram, populāra ir cietā kurināmā krāsns miksēšana ar kādu no siltumsūkņu veidiem. Apkures sistēmas darbību nodrošina vairākas palīgierīces. Jo sarežģītāka ir apkures sistēma, jo vairāk tajā būs sastāvdaļu.

Tā kā temperatūras izmaiņu dēļ siltumnesējs izplešas vai saraujas, lai izsargātos no paaugstināta spiediena, kas var radīt bojājumus sistēmas savienojumu vietās, izmanto izplešanās trauku, kurš uzņem lieko ūdeni. Ja netiek izmantota dabiskā ūdens cirkulācija un sistēma nestrādā paštecē, ūdens piespiedu cirkulācijai lieto cirkulācijas sūkni. Bufera tilpne kalpo vienlaikus kā siltumakumulators un hidrauliskais sadalītājs. Siltā ūdens boilerā ar čūskveida siltummaini, izmantojot apkures ūdens siltumu, tiek uzsildīts ūdens mājsaimniecības vajadzībām. Lai sistēmā kontrolētu ūdens temperatūru un spiedienu, tiek uzstādīti termometri un manometri. Sistēmas automātika, sensori, termoregulatori, kontrolieri, servomotori ne tikai kontrolē ūdens temperatūru, bet arī to regulē. Vēl sistēmā var ietilpt cirkulācijas sūknis, bufera tilpne, hidrauliskais sadalītājs, katla regulācijas un automatizācijas iekārtas u. c. Tāpat apkures nodrošināšanai vajadzīgi dažādi krāni, vārsti, ventiļi, drošinātāji un filtri, kurus vislabāk iegādāties pie viena pārdevēja.

Katla jaudas aprēķins un izvēle

Katlu un iekārtas nevar pareizi izvēlēties, ja nezina, cik liels apjoms siltum­enerģijas apkurei ir nepieciešams. To var aprēķināt aptuveni vai precīzi. Aptuvenus aprēķinus izmanto visi apkures tehnikas pārdevēji, par aprēķinu pamatu izmantojot apkurināmās platības laukumu, ko sareizina ar 100 W. Ir cita, precīzāka metode: ar 100 W sareizina tās istabas laukumu, kam ir viena ārējā siena un viens logs. Ja tā ir stūra istaba ar vienu logu, kvadratūru reizina ar 120 W, bet, ja ir divi un vairāk logi, reizina ar 130 W. Tāpat var aprēķināt siltumenerģiju, kas nepieciešama ventilācijas zudumu izlīdzināšanai. Šo metodi izmanto speciālisti, un tā ir piemērotāka mērenās klimatiskās joslas iedzīvotājiem, jo precīzāk raksturo mājas siltumzudumus. Ja gribas būt pavisam precīzam, var noskaidrot mājas sienu un logu siltumizolācijas līmeni. Jo māja sliktāk saglabā siltumu, jo tai nepieciešama jaudīgāka apkures krāsns. Ticamākais, kāds būvinženieris pateiks mājas aptuveno siltumnoturības koeficientu. Tad saimnieks var izvēlēties, vai nu siltināt sienas, vai iegādāties jaudīgu krāsni un tērēt daudz dārga kurināmā, piedevām piesārņojot atmosfēru. Ja māja tuvojas pasīvās mājas standartam, apkures siltums būs vajadzīgs maz.

Pārdošanā ir daudzi katlu modeļi, kas atšķiras gan pēc jaudas, gan izmantojamā kurināmā.

Cietā kurināmā katli ir tiešās sadegšanas, gāzģenerācijas un granulu katli, kas ir iecienīti, pateicoties zemajiem ekspluatācijas izdevumiem, jo, salīdzinot ar citiem energonesējiem, koksne un ogles maksā mazāk. No otras puses, cietā kurināmā katla ekspluatācija daudz neatšķiras no vienkāršas krāsns ekspluatācijas. Tāpat jātērē laiks un spēks, lai sagatavotu malku, to atnestu un iekrautu katlā. Tāpat, lai katls ilgi un kvalitatīvi darbotos, nepieciešama nopietna katla apsaite. Parastajam cietā kurināmā katlam ir liela siltuminerce, tādēļ tas lēnāk iesilst un arī pēc gaisa padeves pārtraukšanas ūdens sildīšana kādu brīdi turpinās. Arī efektīvai siltumenerģijas izmantošanai nepieciešams siltumakumulators.

Cietā kurināmā katliem raksturīgs vidējs lietderības koeficients. Tradicionāliem katliem tas sasniedz ap 75%, gāzģenerācijas katliem – 80%, bet granulu katliem – līdz 83%. No komforta viedokļa vislabākie ir granulu katli, ar kuriem var sasniegt augstu automatizācijas pakāpi, un tiem nav nozīmīgas siltuminerces, tāpēc katlam nav nepieciešams siltuma akumulators.

“Modernajiem, ar automātiku aprīkotajiem granulu katliem ir ieteicams siltuma akumulators. It īpaši, ja vismaz 30% no apkurināmās platības silda pirmajā stāvā izveidotās siltās grīdas ar lielu siltum­inerci. Šajā gadījumā datu ņēmējs jāizvieto pie otrā stāva radiatoriem,” atzīmē “apkuressitemas.eu” eksperts.

Tomēr modernu iekārtu cena būs par 30–60% augstāka nekā parastajam granulu katlam, un arī granulu cena var svārstīties. Tiesa, modernie katli ļauj nodrošināt lielāku komfortu un ir daudz ekonomiskāki, tā ka ieguldījumi atmaksāsies. Racionālu apsvērumu vadīti, daudzi izvēlas katlus, kas var darboties gan ar granulām, gan cieto kurināmo.

Gāzes katlus uzskata par drošiem un efektīviem. Parasta gāzes katla lietderības koeficients sasniedz 85% un kondensācijas tipa katlam tas var sasniegt līdz 95%. Katli ir kompakti un automatizēti. Minimāla apkope tiem vajadzīga reizi gadā. Ekonomisks gāzes katls izmaksā nedaudz, tomēr tiem ir vajadzīgs dūm­vads un kvalitatīva piespiedu ventilācija. Pēc katla un iekārtošanas izmaksām dīzeļdegvielas apkure izmaksās apmēram tikpat kā dabasgāze. Līdzīgi ir arī to efektivitātes rādītāji. Kā dīzeļdegvielas katlu mīnusu jāmin degvielas izmešus katlumājā, kā arī nosmērētas rokas. Vēl pamatīgāk varēs nosmērēties ikgadējās katla tīrīšanas laikā. Rēķinot nestabilās degvielas cenas, apkures izmaksas var pieaugt. Tāpēc šādu katlu iesaka iegādāties, ja nav pieejami citi kurināšanas veidi vai ja tuvākajā laikā tuvumā tiks pievadīta gāze. Tādēļ jāiegādājas tāds katls, kuru viegli pārveidot darbam ar gāzi.

Visefektīvākā ir elektriskā apkure, kuras lietderības koeficients tuvojas 99%, turklāt nav nepieciešama ventilācija un dūmvads. Katlu var ievietot teju vai čemodānā. Arī iekārtas apkalpošana ir minimāla, tīrīšana reizi 2 – 3 gados. Katlu iekārtas un montāžas izmaksas ir ļoti lētas un automatizācijas pakāpe ļoti augsta. Protams, par ērtībām ir jāmaksā – elektriskā apkures katla ekspluatācijas izmaksas ir visaugstākās un nav viegli nodrošināt katlam nepieciešamo jaudu.

Arvien vairāk tiek izmantoti dažādi siltumsūkņi (zemes, gaisa un ūdens), tomēr tos iesaka izmantot kombinējumā ar kādu tradicionālu cietā kurināmā katlu.

4 Komentāri

Pievienot komentāru