Praktiski
Manas tiesības

Ja dzīvo Latvijā, bet strādā Igaunijā… Kur var saņemt bezdarbnieka pabalstu, un citi jautājumi 16

Foto – Shutterstock

Dzīvoju Latvijas pierobežā – netālu no Valkas. Pēdējos divus gadus katru dienu cītīgi braucu uz darbu Valgā, bet nesen uzņēmumā bija štatu īsināšana – savējos paturēja, latviešus atlaida. Līdz pensijai vēl daži gadi jānostrādā. Meklēšu darbu, bet nezinu, vai izdosies atrast. Vai man pēc bezdarbnieka pabalsta būs jābrauc uz Igauniju? Vai tad visā Eiropas Savienībā nav vienādi noteikumi, lai to saņemtu? Vai šo pabalstu nevarētu dabūt Latvijā? Kādi dokumenti tam būs vajadzīgi? INĀRA

Visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sociālās apdrošināšanas likumos ir iestrādātas prasības, kas garantē pabalsta saņemšanu, ja cilvēks ir bez darba, lai arī katrā valstī sociālās drošības shēmas mēdz būt nedaudz atšķirīgas. Eiropas Kopienas likumdošana sociālās drošības jomā koordinē šīs nacionālās shēmas, lai dažādu valstu likumu piemērošana negatīvi neietekmētu cilvēkus, kuri pārvietojas un strādā dažādās ES valstīs. Dalībvalstis var brīvi izvēlēties pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī bezdarbnieka pabalsta apmēra aprēķināšanu, taču ir jāievēro kopējie noteikumi un principi.

ES tiesību aktu noteikumi par bezdarbnieka pabalstu balstās uz trim pamatprincipiem:

1) apdrošināšanas vai nodarbinātības periodu summēšana starp dalībvalstīm;

2) bezdarbnieka pabalsta eksports laikā, kad tiek meklēts darbs citā dalībvalstī;

3) personai, kas strādājusi vienā dalībvalstī, bet pastāvīgi dzīvojusi citā, ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu savā dzīvesvietas valstī.

Tātad pierobežas darbinieks, kura pastāvīgā dzīvesvieta, strādājot citā ES dalībvalstī, ir Latvijā, bezdarba gadījumā saņem bezdarbnieka pabalstu no Latvijas arī tādā gadījumā, ja pēdējā nodarbinātība nav bijusi Latvijā.

Bezdarbniekam, kurš savas pēdējās nodarbinātības laikā citā dalībvalstī ir dzīvojis Latvijā, jāreģistrējas kā bezdarbniekam Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūrā. Papildus šāds bezdarbnieks var reģistrēties kā darba meklētājs arī pēdējās nodarbinātības valstī. Šajā gadījumā jāievēro arī tās saistības, ko piemēro šajā valstī. Par reģistrēšanos arī pēdējās nodarbinātības valstī bezdarbniekam jāinformē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Nodarbinātības valsts aģentūra.

Ja pēdējā nodarbinātība ir citā dalībvalstī, bet bezdarbnieka pabalstu pieprasa dzīvesvietas valstī, papildus iesniegumam bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai būs jāaizpilda speciāla anketa Par pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanu nodarbinātības laikā citā ES/EEZ valstī.

SVARĪGI

• Pēc darba attiecību pārtraukšanas citā ES dalībvalstī šīs dalībvalsts atbildīgajai iestādei jāpieprasa U1 dokuments, kurā būs norādīti nodarbinātības un apdrošināšanas periodi šajā valstī.

• Ja cilvēks bijis nodarbināts citā ES dalībvalstī, tad, pieprasot bezdarbnieka pabalstu Latvijā, iesniegumā pabalsta piešķiršanai jānorāda nodarbinātības valsts, darba devēja nosaukums un adrese, nodarbinātības sākuma un beigu datums, apdrošināšanas numurs šajā valstī.

• Ja pēdējās nodarbinātības valstī nav pieprasīts U1 dokuments, kas apliecina apdrošināšanas stāžu šajā valstī, tad jāiesniedz apdrošināšanas stāžu apliecinoši dokumenti (izziņas, darba līgumu kopijas, pēdējās nodokļa aprēķina paziņojuma kopijas, ienākumu izziņas no iepriekšējā darba devēja vai jebkuri citi dokumenti, kas apliecina nodarbinātību citā dalībvalstī).

• Nodarbinātību citā ES dalībvalstī apliecinoši dokumenti jāiesniedz arī tad, ja pēdējā nodarbinātība bijusi Latvijā, bet pirms tam strādāts citā dalībvalstī un šīs valsts apdrošināšanas stāžs nepieciešams bezdarbnieka pabalsta noteikšanai vai tā izmaksas ilguma noteikšanai (apdrošināšanas periodu summēšanai).

UZZIŅA

Bezdarbnieks – fiziska persona darbspējīgā vecumā, kura nestrādā, kurai nav citu ienākumu vismaz minimālās darba samaksas apmērā, kura neveic uzņēmējdarbību un meklē darbu.

LA.lv