Daiļdārzs, Dārzs

Ja dari to, kas tev patīk, viss izdodas. Ciemos pie Lāsmas Riekstiņas sakoptajā ģimenes dārzā

Foto - Uldis Muzikants

Raunas apkaimē ir vairāki skaisti un sakopti dārzi, kur priecēt acis un smelties idejas. Lāsmas Riekstiņas ģimenes dārzs un stādaudzētava ir to skaitā.

Pusotra hektāra plašajā teritorijā ir vieta gan privātai saimniecībai, gan stādaudzētavai – “Kaliņi”. Robeža starp vienu un otru teritoriju ir visai nosacīta – to vietumis atdala vilkābeļu dzīvžogs. Uzmetot paviršu skatienu dārzam, ir skaidrs, ka tā veidotāja ir lietpratēja. Tā arī ir, jo Lāsma ir profesionāla agronome, dārzniece.

Vajadzības gadījumā mammai palīgā nāk visa ģimene – abas vecākās meitas Kristīne un Agnese un dēls Reinis. Savukārt vīrs Uldis no darba brīvajā laikā labprāt palīdz izbraukuma tirdzniecībā un tehnisku problēmu risināšanā. Lai arī Ulda profesija nav saistīta ar dārzkopību, darbojoties kopā ar Lāsmu, viņš labi apguvis dārza un augu gudrības un prot sniegt vērtīgus padomus augu audzēšanā un dārza kopšanā.

Pirms nocērt – padomā

Pirmsākumos daļā no saimniekiem piederošās zemes bijusi mazdārziņu teritorija, kur cilvēki stādīja augļukokus, ogulājus, audzēja dārzeņus… Tikai pēc dzimtas zemes atgūšanas teritorijā veiktas grandiozas pārmaiņas.

– Tad es tā krietni šeit pastrādāju. Izzāģēju daudz ābeļu, ap 80 Kaukāza plūmju, izrāvu ogulājus… Atstāju vien veco ‘Grāvenšteinu’. Tā ir Latvijas laikā stādīta ābele, ļoti garšīgs klons. Vecas ābeles aizņem daudz vietas. Var jau nopirkt senās šķirnes uz zemāka potcelma, bet potcelms būs cits un garša arī. Lieli koki ir vērtība, un vienmēr, pirms tos nocērt, ir jāpadomā, vai tiešām tas jādara. Nemudinu visiem atstāt ābeles, bet pēc savas pieredzes varu teikt, ka izdarīto nenožēloju, – teic Lāsma.

Aiz mājas aug varena mežābele, kuru saimniece pasaudzējusi cēlā auguma dēļ. Pateicībā par glābšanu koks ik pavasari ietērpjas krāšņā ziedu rotā. Taču par dāsno ābolu klājienu, kas rudenī jānovāc, ģimene gan nav priecīga.

Dobes pa perimetru

Dārzā viss ir kā pēc grāmatas – ievērots zonējums: dekoratīvā zona, ražošanas zona, augļudārzs, atpūtas zona. – Vai tā vajag vai nevajag, tas ir cits jautājums, bet tā esmu mācīta. Man pašai šķiet, ka tā ir ērtāk un labāk, – atsmej saimniece.

Kad dārza teritorija attīrīta no visa liekā, saimniece lēmusi par dobju veidošanu. Lielā krāšņumaugu dobe tapusi gar dzīvžogu. Jau sākumā Lāsmai bijusi skaidra vīzija, ka dārza skeletu veidos skujkoki ar krūmiem un pa vidu būs ziemcietes. Pirmajos gados, kamēr augi mazi, diezgan daudz stādītas vasaras puķes. Augi dobē stādīti diezgan cieši, lai būtu mazāk jāravē. Sākumā, kamēr stādiņi vēl mazi, dobe izskatījusies milzīgi liela, bet ar gadiem augi sakļāvušies, un šī izjūta ir zudusi. Saimnieces mīlules ir parastās egles, jo tām ir daudz šķirņu un tās ir pacietīgas, to audzēšana nesagādā nekādus kreņķus, bet no vasaras puķēm favorītes ir Buenosairesas verbēnas, gauras, puķu tabaka… – Fantastiskas puķes – zied visu laiku, un jādara nav nekas! Man patīk puķes, kuras aplido taureņi un bites, – uzsver Lāsma. Arī graudzāles ir saimnieces mīlules. Vienīgi Latvijā augi sevi nevar pietiekami labi parādīt, jo rudeņos, uznākot slapjam sniegam, augi tiek salauzīti, un viss skaistums vējā. Taču arī mūsu klimatā var piemeklēt graudzāles, ar kurām vējš un sniegs tik ātri netiek galā un kas būs dārza rota arī ziemas mēnešos.

Jaunās šķirnes jāpārbauda

Katra dārzmīļa sapnis ir iegūt pēc iespējas jaunākas un neredzētākas šķirnes. Taču lielākā problēma ir tā, ka nekad nevar zināt, kā jaunā šķirne uzvedīsies konkrētos apstākļos. Viena lieta ir, ko sola katalogā, otra – kā izskatās podā, bet trešā – kā augs izskatās, iestādīts zemē, konkrētos apstākļos. Rezultāts var būt ļoti atšķirīgs. Tāpēc Lāsma, iegādājoties jaunās šķirnes, tās vispirms cenšas iestādīt savā dārzā un pavērot, kā augs uzvedas, lai pēc tam varētu ieteikt klientiem. Tādējādi dārzs tiek pie jaunām un skaistām šķirnēm. – Lai augu pārbaudītu, vajadzīgi gadi. Piemēram, ehinācijas būtu jāpavēro septiņas ziemas. Bet tas parasti neizdodas, tautās jaunās šķirnes aiziet daudz agrāk, – atzīst Lāsma.

Augu dažādība šeit patiešām ir liela, bet saimniece atzīstas, ka nekad tos neesot skaitījusi. Nosaukums, ja kāds piemirstas, ir atrodams pie katra auga.

Privātais dārzs ir kā bonuss klientiem, kuri brauc iepirkties uz stādaudzētavu. – Kad cilvēki atbrauc, viņi jūsmo, cik te ir skaisti, bet mums tā ir ikdiena. Dārzs mainās ik dienu, un mums tas dod prieku un atpūtu. Zemes augu stādīšanai pietiek, bet jādomā, kā to visu apkopt un kāds būs kopskats. Visa enerģija aiziet stādaudzētavai, un, cik nu varu, atvēlu laiku arī privātdārziņam. Stādaudzētavās parasti ir problēma ar kārtību, un gribas, lai šeit tā būtu. Te visam vienmēr jābūt kārtībā – gan tur, kur tirgojam, gan tur, kur atpūšamies, – teic Lāsma.

Mēslošana un zemes ielabošana

Zeme ir samērā mālaina, tāpēc, veidojot jaunas dobes, augsne tiek ielabota, iestrādājot kompostu, melnzemi un biohumusu. Māls augiem ir krietni labāks par smilti, taču tas jāpadara vieglāks, gaisa caurlaidīgāks. Tā kā saimniecībā tiek iegūts pietiekami daudz komposta, tas tiek kaisīts uz augiem, arī izmantotā kūdra no siltumnīcas nonāk dobēs. Īpaši prasīgas pēc labas augsnes ir vasaras puķes, jo sakņu sistēma ir neliela un viss skaistums ātri jāparāda.

– Zeme šeit ir laba, un vajadzību pēc papildu mēslošanas neredzu. Vienīgi pavasarī augus pabaroju ar kādu slāpekļa mēslojumu, piemēram, kalcija nitrātu. Vislabāk augiem patīk atšķaidīta virca. Ja redzams, ka kaut kas neaug, ziedošās puķes pabaroju ar kristalonu, – teic saimniece.

Dārzs jāsakopj rudenī

Pavasarī saimniecei visas domas un rūpes ir par stādaudzētavu, tāpēc dārza sakopšanas darbi tiek veikti rudenī. Tiek nogriezti noziedējušie ziemciešu laksti, sabērts komposts, lai augiem būtu omulīga ziemošana. Lāsma iesaka rudenī noteikti nogriezt lakstus tiem augiem, kuri nogatavina sēklas, piemēram, salvija, izops… Citādi nākamgad dārzs būs pilns ar jaunuļiem.

Jautāta, vai pašai atliek laika baudīt sava dārza skaistumu, Lāsma atteic, ka tik traki nemaz neesot: – Kad beidzas pavasara skrējiens, tad atrodas laiks arī savam dārzam. Citādi jau nevar. Nav jēgas tikai strādāt. Ir jāatrod laiks gan sev, gan dārzam. Ar šādu darbu var nodarboties tikai tad, ja tas patīk.

PADOMS

Garšaugi ir jāplūc un jāēd, tad tie labāk augs un zarosies.

Pievienot komentāru