Praktiski
Mājas

IT speciālists mērķtiecīgi atjauno vecvecvectēva divstāvu koka māju1


1928. gadā celtajai mājai jumta galus grezno rotājums – līdzīgs arfas stīgām.
1928. gadā celtajai mājai jumta galus grezno rotājums – līdzīgs arfas stīgām.
Foto: Andris Tiļļa

Katra atjaunota viensēta Latvijai ir kā rota iniciatīvai, pārliecībai, ka spējam saglabāt savu senču mantojumu. Informācijas tehnoloģijas speciālists Renārs Jansons kopš 2016. gada mērķtiecīgi atjauno vecvecvectēva divstāvu koka māju, kas atrodas apmēram 30 minūšu braucienā no Rīgas.

Lai dalītos savā pieredzē, viņš internetā izveidojis blogu “Lauku mājas atjaunošana”, kur fiksēts jau izdarītais, kā arī iemūžinātas atmiņas. Viņa veikums var iedvesmot arī citus rast senču īpašumus, lai spēcinātu pašapziņu, gribu sakopt savu kaktiņu zemes, savu lauku māju, kas priecētu pašu un paliktu bērniem, mazbērniem.

Izbraucot no meža ceļa, skatienam paveras plašs apsnidzis lauks ar divstāvu koka māju, kuras jumta galus grezno rotājums – līdzīgs arfas stīgām.

Melnbalta dabas grafika – nu gluži kā nošu lapa ar arfu!

Kopš 1977. gada mājā dzīvo Olrita ar dzīvesbiedru Vitāliju, Renārs Jansons ir viņu mazdēls. Olrita rāda fotogrāfiju, kur redzama 1928. gadā celtā ēka ar verandu, pie kuras – toreizējais mājas īpašnieks Pēteris Kramiņš ar savām divām meitām. Viņš bijis lauksaimnieks, tāpēc ap māju – plaši tīrumi, saimniecības ēkas, kūts, siena šķūnis… Bijušas daudzas govis, vairāki zirgi.

Mājās svinētas kāzas, dažādi godi. Par laimi, ēka karā nav cietusi un dzimtas spējušas to saglabāt līdz mūsdienām. Laika zobs gan šo to bojājis – vajadzējis nomainīt lubiņu jumtu, kas bijis pārklāts ar šīferi, tagad tā vietā – gludais skārds.

“Mājas atjaunošana nebija spontāns lēmums – apmēram pusgadu galvā biju pārcilājis dažādus variantus. Liela nozīme bija emocionālajam faktoram – šī māja man nav tikai nosiltināta kaste, kurā gulēt pa nakti, bet ģimenes vēsture un bērnības atmiņas, un galu galā arī Latvijas arhitektūras vēstures liecība. Manā gadījumā vecas mājas atjaunošanu nemaz nav korekti salīdzināt ar jaunas mājas būvniecību. Līdzīgi kā vēsturiska sporta auto restaurāciju nevar salīdzināt ar jaunas, līzingā iegādātas automašīnas lietošanu,” akcentē Renārs.

Viņa atziņa – restaurācija ir sarežģītāka, darbietilpīgāka un arī dārgāka nekā jaunas mājas uzcelšana.

Turklāt tā var sagādāt dažādus pārsteigumus – ej nu sazini, kas var atklāties zem fasādes dēļiem… Vislielākās grūtības viņam esot sagādājusi vainagbaļķa atjaunošana (horizontāls baļķis uz pamatiem, uz kā balstās sienas).

“Vecās mājās baļķis parasti ir vairāk vai mazāk iepuvis vietās, kur no pamatiem ticis klāt mitrums vai kāda cita iemesla dēļ, piemēram, virtuvē tecējusi ūdens caurule. Izpuvušās vietas ir jāzāģē ārā, cenšoties ar motorzāģi netrāpīt naglās, jāatjauno pamatu hidroizolācija un jāliek iekšā jauns baļķa gabals – lai to izdarītu, parasti māja ir nedaudz jāpaceļ ar domkratiem.”

Renārs gan ar paša spēkiem, gan citu palīdzību sakopis daļu dārza, izzāģējis vecos augļukokus un ceriņus, iestādījis tūjas dzīvžogam. Nomainījis ēkai jumtu, pārmūrējis skursteņa galus, uzmūrējis jaunu krāsni, atjaunojis vainagbaļķi un pamatus. Pie mājas iztīrījis dīķi un aku, atjaunojis veco pagrabu – tagad tas ir trīs stāvos –, uzstādījis zibensnovedēju, pārvilcis elektroinstalāciju pagrabā un mājā un veicis citus darbus.

Saistītie raksti

Nākotnē ir svarīgi pārbaudīt un nepieciešamības gadījumā nomainīt pāris nesošās konstrukcijas starpstāvu pārsegumos – ir aizdomas, ka tās varētu būt puvušas caurā jumta dēļ. Nākamais lielais solis ir mūsdienīga vannasistaba un tualete, ar ko saistīta arī ūdens apgādes un kanalizācijas atjaunošana – šis ir pamatīgs darba cēliens.

Galerijas nosaukums
LA.lv