Praktiski
Dārzs

Vēlos audzēt pūpolus: kuri ir skaistākie un kā kopt?0

Foto – Shutterstock

“Vēlētos vairāk uzzināt par pūpolkoku audzēšanu, slimībām un to kopšanu.Kāpēc skaistos pūpolzaros ir nelāgi melnumi?” GITA VENTSPILĪ

 

Ko audzēt Lieldienu buķetēm

Vītolu ziedkopa – pūpols – dārzā ir pirmais pavasara un Lieldienu vēstnesis. Vīrišķās ziedu spurdzes ir īpaši skaistas, kad tās klāj zeltaini putekšņi. Tradicionāli Pūpolsvētdienā pušķos liek sarkanīgos toņos krāsotos vītolu zarus ar baltiem, pūkainiem, kompaktiem pūpoliem. Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta docents, kārklu speciālists Pēteris Evarts-Bunders teic, ka skaistākie pūpoli agri pavasarī ir smaillapu vītolam un smilšu vītolam. Ir vēl viena suga, kas zied agri pavasarī pirms lapu plaukšanas, – pūpolvītols (Salix caprea), bet tas nav no iecienītākajiem pūpolkokiem Lieldienās, jo dzinumi nav krāsaini (tie ir pelēki). No enerģētisko kārklu sortimenta viena no skaistākajām ir šķirne ‘Sven’, taču zied vēlāk. Lai tiktu pie pūpolu pušķiem agrāk, zari jāplaucē.

Smaillapu vītols (Salix acutifolia) – Latvijā bieži kultivēts, sevišķi veģetatīvi pavairotie vīrišķie eksemplāri pūpolu ieguvei Lieldienās. Izmanto arī kāpās, smilšainās upmalās un citu smiltāju nostiprināšanai visā Latvijas teritorijā. Suga vietām intensīvi pāriet savvaļā. Smaillapu vītola dzinumiem raksturīga zilgana vaska apsarme, bet atšķirībā no smilšu vītola tam ir šaurākas, smalkākas lapas.

Smilšu vītols (Salix daphnoides) nav vietējā suga, taču Latvijā plaši kultivēta. Tas ir 10–12 m augsts koks vai liels krūms, ko bieži stāda kāpās. Jaunie dzinumi sarkanīgi brūni, klāti ar zilganu vaska kārtiņu.

 

Aug pat smiltājā

Latvijā vītolu ģints augus izsenis sauc gan par vītoliem, gan kārkliem. Lielāka auguma kokveidīgās sugas, kas veido vienu stumbru, dēvē par vītoliem. To augstums ir līdz 25 metriem. Lielākā daļa vītolu sugu aug krūmveidīgi, tām nav galvenā stumbra, tāpēc sauc par kārkliem. Šo krūmu augstums ir līdz pieciem metriem.

Botāniķis uzsver, ka kopīgais visām kārklu sugām, – tās ir saulmīles. Kokus nevar stādīt pamežā, citu koku noēnojumā, jo tad tie neziedēs.

Augsnes ziņā kārkli nav izvēlīgi, spēj augt pat jūrmalas smiltājā. Stādīšanai piemērota smilšaina, mālaina vai ar humusu bagāta augsne. Nederīga ir ļoti mitra, pārpurvojusies, kūdraina vieta ar augsnes pH zem 5,5. Ja stādījumu ierīko, lai iegūtu pūpolus, var izvēlēties mazāk auglīgu augsni un neizmantot mēslojumu zemes ielabošanai.

Vītoli aug lieli, kupli, tāpēc rindā tos izvieto vismaz 1 m attālumā (jo tālāk izvietos citu no cita, jo koki labāk jutīsies, un tiem būs, kur dzīt sakņu sistēmu). Rindstarpu attālumu izvēlas atkarībā no kopšanas tehnikas. Parasti stāda ar 2–3 m platām rindstarpām, kurās iesēj zālienaugus.

Vītolus var viegli pavairot ar koksnainiem spraudeņiem – vēlu rudenī (oktobrī) vai pavasarī (martā, aprīlī). Tos sagatavo tieši pirms stādīšanas, izmantojot spēcīgus, veselīgus stumbrus ar 10–12 pumpuriem.

Ne vienmēr veiksmīgu rezultātu garantē spraudeņu apsakņošana traukā ar ūdeni – tie gan izdzen baltas, gaļīgas saknītes, taču pēc iestādīšanas zemē kopā ar dzinumu nereti sapūst.

Spraudeņus var sagriezt no savvaļā augošiem kokiem vai arī iegādāties Nacionālā botāniskā dārza dendrārijā, kur izveidota liela vītolu kolekcija.

– Kuriozi, ka vītolus ļoti viegli pavairot, bet grūti – pārstādīt. Tāpēc krūmi uzreiz jāstāda paliekošā vietā. Ja dārzkopji tomēr mēģina pārstādīt, kokaugi apvainojas un nokalst, – ironizē Pēteris Evarts-Bunders.

 

Apgriežot pūpolu būs vēl vairāk

Pūpolzaru ieguvei vītoli jāaudzē kā krūmi. Izplatītākā kļūda, ko pieļauj pūpolu kārotāji, – aplauž kokiem apakšējos zarus, bet vainaga augšējo daļu atstāj neskartu, jo to nevar aizsniegt. Ja vītoliem ļauj augt brīvi, tie sasniedz 6–10 m augstumu.

Lai krūmi zarotos, pēc iestādīšanas vītolus vajag regulāri apgriezt. Ziedu spurdzes attīstās no sānpumpuriem uz iepriekšējā gada dzinumiem. Pušķiem piemērotākie ir divgadīgu zaru viengadīgie sāndzinumi.

Saistītie raksti

Ja krūmu pavasarī apzāģēs pamatīgi, nākamajā gadā izaugs garas vicas ar dažiem pūpoliem, un tikai aiznākamajā gadā uz tām izaugs buķetēm piemēroti sānzariņi ar lielāku pūpolu skaitu. Tāpēc pūpolu stādījumā katru gadu labāk apgriezt tikai daļu vecāko dzinumu, lai nesanāk tā, ka nākamajā gadā nav ko griezt.

 

Apsalst vai apdeg

Vītoli ir ātraudzīgi, diezgan izturīgi, dzīvelīgi un reti slimo. Melnumi uz pūpolzariem, visticamāk, radušies no sala vai saules apdegumiem pavasarī. Pagājušajā ziemā temperatūras svārstību dēļ daudzviet kārklu dzinumi apsala. Tie cieta jau no rudens, kad gaisa temperatūra dienā paaugstinājās līdz +15 ºC, bet naktī noslīdēja līdz -2…-6 °C. Reizēm vītolus bojā sēnīšslimības, piemēram, vītolu zaru nokalšana, ko izraisa sēne Fusicladium saliciperdum, bet to ierobežošanai ķimikālijas neizmanto.

LA.lv