Mājas mīluļi, Meklē mājas

Ir arī forši cilvēki! Juglas patversmes suņu staidzinātājus apmāca kinoloģe

Foto - Ilze Pētersone

“Ar Maksi varēs tālu staigāt, viņš izskatās no aktīvajiem,” pastaigai uzticēto suņuku ar pieredzējuša brīvprātīgā palīga aci novērtē Anta. Viņa kopā ar mammu, māsu vai – kā šodien – paziņu Edgaru uz Juglas patversmi “Labās mājas” cenšas atbraukt reizi nedēļā. Gribas pabūt kopā ar dzīvniekiem un pie viena izdarīt labu darbu.

Suņus šeit uztic tikai tiem brīvprātīgajiem, kas apmeklējuši kinoloģes nodarbību. Trīs gados apmācīto ļaužu sanāk vairāk nekā tūkstotis, taču tikai nedaudzi kļūst par patiesiem dzīvnieku draugiem.

Galerijā – “Labās mājas” suņi, kuri gaida jaunus saimniekus. Varbūt kāds iekrīt sirdī?

Vispirms kursi, tad – izpriecas

Staidzinātāji, kā pa­tversmē ierasts saukt brīvprātīgos suņu pavadoņus, tiek ļoti gaidīti. “Ap 70 dzīvnieku katru dienu izvest stundu garā pastaigā darbiniekiem nav pa spēkam, taču kuram katram viņus neuzticam,” skaidro vadītāja Astrīda Kārkliņa. Jau vairākus gadus “Labās mājas” brīvprātīgajiem reizi mēnesī rīko trīs stundu apmācības, ko vada kinoloģe Jūlija Siņicina. Ja interesē, tuvākā nodarbība – nākamā gada 15. janvārī, painformē vadītāja.

Semināru noklausījusies gan Anta Lāže, gan viņas ceļabiedrs Edgars Pazāns un abi atzīst, ka ļoti noderīgs. “Suņi šeit ir dažādi – daži tik bailīgi, ka negrib iet ārpus teritorijas, tāpēc mums viņi pamazām jāpieradina pie cilvēkiem, jāiemāca komandas,” par savu pieredzi stāsta Anta. Grūtāk, ja kāds no viņiem iepatīkas, un atrodas saimnieki – tad gan sirds nosāp. Edgars nosaka, ka tās vairāk meiteņu emocijas, viņš spējot distancēties, tāpēc šķiršanās nav jāpārdzīvo.

Palīgi, kas nāk uz pa­tversmi, mēdz būt visdažādākā vecuma, taču par brīvprātīgo var kļūt ne agrāk par 16 gadiem, uzsver vadītāja. Nepilngadīgām personām nepieciešama vecāku atļauja, ka viņi piekrīt šādai brīvā laika nodarbei. Ja ar suni pastaigā vēlas doties ģimene, nedrīkst līdzi ņemt atvasi, kas jaunāka par desmit gadiem – ierobežojums pašu drošībai.

“Suņiem komunikācija ar cilvēku ir ļoti vajadzīga,” norāda A. Kārkliņa. Ja tās pietrūkst, suns kļūst nervozs un līdz ar to – mazāk iekārojams, lai kļūtu kādam par draugu un no pa­tversmes nonāktu mājas apstākļos.

Pievienot komentāru