Praktiski
Manas tiesības

Invalīds ar maziem ienākumiem. Kādas ir iespējas nokļūt pansionātā? 0

Foto: Fotolia

Vai cilvēkam ar invaliditāti būtu iespējams dabūt kādu bezmaksas pansionātu, kur viņu varētu aprūpēt? Mana pensija ir ļoti maza, bet mazdēls vispār saņem tikai mazliet virs 100 eiro mēnesī. Viņam ir 23 gadi un II grupas invaliditāte, jo slimo ar nerviem, arī rokas un kājas neklausa. Darbā viņu negrib ņemt, nevienam nav vajadzīgs, pat tuvākajiem radiniekiem viņa liktenis nerūp. Es neatteicos par viņu rūpēties, bet tagad tas paliek par grūtu, jo man jau ir 74 gadi. Lūdzu, dodiet kādu padomu, ko darīt! Par dārgu pansionātu samaksāt nevarēsim. RUDĪTE SALDUS NOVADĀ

Pašvaldības pienākums

Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā referente Elvīra Grabovska skaidro: “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikts, ka pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu dzīvesvietu, ir pienākums nodrošināt iespēju saņemt konkrētā cilvēka vajadzībām atbilstīgus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.”

Tātad cilvēkam ar invaliditāti, kuram nepieciešami sociālie pakalpojumi, jāvēršas savas dzīvesvietas sociālajā dienestā. Taču šādus pakalpojumus sniedz, ņemot vērā pašvaldības sociālā dienesta darbinieka veiktu cilvēka individuālo vajadzību un resursu izvērtējumu. Tiek vērtētas tādas prasmes kā sevis apzināšanās, ēšana, ēdiena gatavošana, ģērbšanās, personīgās higiēnas uzturēšana, mobilitāte, orientēšanās spējas telpā, vidē un laikā, kognitīvās (ar izziņu saistītās) funkcijas.

Ja izvērtēšanā tiek konstatēti būtiski pašaprūpes ierobežojumi, tad cilvēkam jāpiedāvā aprūpes pakalpojums mājās vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Lai saņemtu sociālo palīdzību, sociālajā dienestā jāiesniedz ģimenes ārsta izziņa par veselības stāvokli. Izziņā jānorāda funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpe un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesamība.

Cik jāmaksā

“Lemjot par aprūpi mājās, sociālais dienests novērtē paša klienta un viņa ģimenes locekļu spējas nodrošināt aprūpi, plāno darbības, kurās nepieciešama palīdzība, un aprēķina pakalpojumu izmaksas. Pašvaldība savu iespēju robežās piedāvā profesionālu pakalpojumu sniedzēju nodrošināto aprūpi mājās vai sniedz atbalstu ģimenei, lai tā pati varētu aprūpēt savu ģimenes locekli. Ja ar pakalpojumiem mājās nav iespējams nodrošināt nepieciešamo palīdzību, sociālais dienests var piedāvāt aprūpi kādā institūcijā,” precizē Elvīra Grabovska.

Saskaņā ar likumā noteikto cilvēkam par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem ir jāmaksā, ja vien likumā vai konkrētās pašvaldības saistošajos noteikumos nav noteikts citādi. Trūcīgas personas no samaksas ir atbrīvotas.

Ja klients tiek ievietots institūcijā un viņam nav citu ienākumu un uzkrājumu, par institūcijas pakalpojumiem viņš maksā 90% no pensijas.

Ja klientam ir uzkrājumi un citi ienākumi, samaksa tiek veikta arī no šiem līdzekļiem. Gadījumos, kad klienta ienākumi un uzkrājumi nav pietiekami, lai samaksātu pilnu pakalpojuma cenu, līdzmaksājumu veic viņa apgādnieki (persona, kurai saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem vai vecākiem). Ja arī apgādnieki nespēj samaksāt par pakalpojumu institūcijā, līdzmaksājumu veic pašvaldība. Taču katra pašvaldība saviem iedzīvotājiem var noteikt labvēlīgākus nosacījumus.

Ja cilvēkam ir smagi garīga rakstura traucējumi (I vai II grupas invaliditāte), ko apliecina arī psihiatra atzinums, un saskaņā ar sociālā darba speciālista vērtējumu noteikts 3. vai 4. aprūpes līmenis, viņam ir tiesības saņemt sociālo pakalpojumu valsts finansētā institūcijā. Šajā gadījumā personas apgādniekiem nav jāveic līdzmaksājums par nodrošināto sociālo pakalpojumu.

Reģistrēts citā novadā

Sazinājāmies arī ar Saldus novada pašvaldības aģentūras sociālā dienesta direktori Inu Behmani. Izrādās, vēstules autore (vecmāmiņa) gan dzīvo Saldus novadā, taču viņas mazdēls, kuram nepieciešama palīdzība, savu dzīvesvietu reģistrējis Durbes novadā. Latvijā noteikts, ka visus sociālos pakalpojumus nodrošina tā pašvaldība, kur cilvēks ir reģistrējis savu dzīvesvietu. Tātad II grupas invalīdam jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā.

Durbes novada sociālā dienesta vadītāja Oksana Strēle pagaidām šo gadījumu atteicās komentēt, jo vēstulē nebija minēts mazdēla vārds, vien atgādināja, ka šim cilvēkam vai kādam viņa ģimenes loceklim jāvēršas sociālajā dienestā, lai precizētu informāciju par palīdzības iespējām. Abu novadu sociālā dienesta darbinieki solīja arī savstarpēji sazināties.

Durbes novada sociālais dienests atrodas Parka ielā 2, Lieģos, Tadaiķu pagastā, LV- 3447; tālr. 63498072 vai 28386015.

LA.lv