Dārzs, Sakņu dārzs

Iecienītāko salātu TOP 8. Iesaka salātu lielražotāji no Iecavas

Foto-Valdis Semjonovs
Foto-Valdis Semjonovs
Foto-Valdis Semjonovs

1. Batāvijas. Klasiskie salāti, kas zināmi kopš vecmāmiņu laikiem. Samērā līdzīgi Lollo Bionda salātiem, bet sulīgāki. Lapu rozete diezgan irdena, platās lapas stipri krokotas, zaļā krāsā. Šos salātus parasti ēd, sajauktus ar krējumu vai kefīru.

Foto-Valdis Semjonovs
Foto-Valdis Semjonovs

2. Kraukšķīgie jeb ledus galviņsalāti (Iceberg). Biezas, cietas, sulīgas, krokotas, zaļas lapas, veido lielas, apaļas, kāpostiem līdzīgas galviņas. Izmanto visu veidu salātos.

Foto-Valdis Semjonovs
Foto-Valdis Semjonovs

3. Romiešu salāti. Viegli krokotas, biezas, ovālas lapas zaļā vai sarkanā krāsā. Šie salāti ir klasiska Cēzara salātu sastāvdaļa. Augi veido samērā stingras dažādu izmēru galviņas: lielas (sver 500–700 g), vidējas (300–400 g), mazas (100–200 g). Ātri augošā šķirne ‘Little Gem’ pat atgādina galviņkāpostus, jo nav lielo lapu, ir tikai kompakts viducis, sver līdz 150 g, ir skaista, dzeltena iekšējā struktūra. Mazie romiešu salāti ir ļoti garšīgi.

Foto-Valdis Semjonovs
Foto-Valdis Semjonovs

4. Kraukšķīgie lapu salāti ‘Frillice’. Pavāru vidū ļoti iecienīta šķirne, jo apvieno vairāku tipu salātu īpašības: lapas kā kraukšķīgajiem salātiem, izskats kā sīkkrokotajiem lapu salātiem, krāsa – tumši zaļa. Šie salāti neveido galviņu. Kraukšķīgās un stingrās lapas uz šķīvja saglabā labu izskatu, ilgi nevīst, nesaplok (saglabājas divreiz ilgāk nekā mīkstajiem galviņsalātiem).

Foto-Valdis Semjonovs
Foto-Valdis Semjonovs

5. Lollo Rossa tipa sarkanie lapu salāti. Latvijā zināmi jau daudzus gadus. Ļoti bieži tiek izmantoti restorānos. Rozete liela, ļoti dekoratīva, ar stipri krokotām lapām. Vislabāk garšo ar eļļu (nevis krējumu).

Foto-Valdis Semjonovs
Foto-Valdis Semjonovs

6. Ozollapu sarkanie salāti. Liela, plūksnaina, ozollapām līdzīga lapu rozete intensīvā krāsā. Ļoti garšīgi salāti. Diezgan populāri restorānu segmentā. Izmanto veselas vai sasmalcinātas lapas kopā ar krējumu vai kefīru.

Foto-Valdis Semjonovs
Foto-Valdis Semjonovs

7. Mīkstie jeb sviestainie galviņsalāti. Samērā lielas, blīvas galviņas ar mīkstām, viļņotām, zaļām vai sarkanām lapām. Labi garšo ar krējumu, kefīru un zaļumu mērci.

Foto-Valdis Semjonovs
Foto-Valdis Semjonovs

8. Salanova tipa salāti. Nogriežot kompaktā salātu galviņa sadalās atsevišķās mazās lapiņās. Sulīgie daudzlapu salāti nav jāgriež sīkāk. Var kombinēt kopā ar citiem lapu salātiem vai arī veselas lapas likt uz sviestmaizēm. Izveidotas šķirnes gan zaļā, gan sarkanā krāsā.

UZZIŅA

• Lai lielveikalā nopirktie salāti saglabātos svaigi 2–3 nedēļas, tos ieteicams ievietot plastmasas maisiņā un turēt aukstumā (+4…+5 °C).

• Salāti ir tradicionāla zaļēdāju barība. Tie bagātina organismu ar vitamīniem un minerālvielām, arī mikroelementiem.

• Salātiem piemīt neliels rūgtums, it sevišķi galviņas viducī. Pāraugot pieaug rūgtvielu daudzums, tāpēc salāti kļūst uzturā nelietojami (salātu pārlaužot, iztek balts piens, kas satur glikozīdus).

• Dažādās salātu šķirnes garšas ziņā daudz neatšķiras. Citāda ir tikai to struktūra, ko sajūt ar mēli (lapas ir cietākas vai mīkstākas). Lai iegūtu dažādas garšas nianses, ieteicams eksperimentēt, pievienojot salātiem pakčoi, mangoldu vai lapu sinepes.

Pievienot komentāru