Daiļdārzs, Dārzs

Hiacintēm līdzīgās puškīnijas – kā tās audzē?

Foto - Sandra Ruska

“Anglijā redzēju interesantas sīpolpuķītes – puškīnijas. Vai tās ir piemērotas audzēšanai Latvijā?” ELĪNA RĪGĀ

Dārzkopjiem iesācējiem ir grūti atšķirt puškīnijas no mazajām zilsniedzītēm un sniedzītēm. Lai gan pastāv arī citas atšķirības, puškīnijas var pazīt pēc krāsas.

Dārzos audzē lielākoties tikai vienu sugu Puschkinia scilloides (zilsniedzīšu puškīnija). Pamatformai ziedi ir gaiši zili ar tumši zilu vidusdzīslu, tiem piemīt patīkama medus smarža. Augi ir 15 cm augsti.

Izcilas puškīniju šķirnes izveidojis Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas vadītājs Arnis Seisums. Viņa lolojumi jau aizgājuši pasaulē, un to sīpolus no jūnija līdz novembrim var iegādāties specializētās sīpolpuķu audzētavās. Sīpolpuķu speciālista radītā ‘Snowdrift’ jeb sniegputenis veido kuplas, baltas ziedu vārpas, bet ‘Aragat’s Gem’ (tulkojumā Aragata smukulītis) ziedi ir ļoti lieli un tik lielās, blīvās vārpās, ka nedaudz atgādina hiacinti. Pagaidām tikai ekskluzīvos kolekciju dārzos audzē Arņa Seisuma selekcionēto Pešmena puškīniju (Puschkinia peshmenii) ‘Jim Archibald’ – tā ir varena auguma un eksotiska izskata. Zied vēlu, un zaļganbaltie ziedi atgādina hiacinti.

Mazāk dekoratīva ir Libānas puškīnija (Puschkinia libanotica), jo ir neliela auguma, ar šauriem (maz atvērtiem) zvanveida ziediem violetās ziedvārpās. Stādījumos vairojas ar pašizsēju.

Puškīnijas ir viegli audzējamas, pieticīgas pavasarī ziedošas sīpolpuķes, kas tomēr labāk izceļas pilnā saules apgaismojumā. Audzē tāpat kā citus sīkos sīpolaugus – labi drenētā, vidēji mitrā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Augi labi sacero, ilgstoši var augt nepārstādīti. Savvaļā puškīnijas atrodamas Āzijas kalnos, kur ir konstanta, zema temperatūra visu ziemas periodu. Latvijā tās ir pilnīgi ziemcietīgas, stādījumus nepieciešams mulčēt vienīgi ekstremālās bezsniega ziemās. Labi vairojas veģetatīvi.

Pievienot komentāru