Interjers, Mājas

Gudrās “Vecmājas”. Ciemos videi tik draudzīgā mājā, kādu Latvijā nav daudz

Foto - Anda Krauze
Uzziņai:

Arhitekti – Ervīns Krauklis un Mikus Grende, SIA "Krauklis Grende";
Kristapa Safranova ventilācijas sistēmas projekts;
būvdarbu vadītājs – namdaris Intars Šulcs;
logus un stiklotās fasādes darinājis Krists Slokenbergs, SIA i2.

Simtgadīgas liepas sirmiem, ķērpjainiem stumbriem sargā vecās mājas. Arī jaunās, pirms trim gadiem celtās, sauc “Vecmājas”.  – Mana vecmamma gribēja māju ar tornīti, mamma – māju ar sarkanu jumtu, es gribēju  vienkārši māju, – laipni smaida “Vecmāju” saimniece IRĒNA KAULIŅA. Ir noticis tieši tā, kā viņa vēlējusies, – māja tik tiešām ir vienkārša un skaidra pēc skata,  iederas vidē tā, it kā sen te būtu bijusi. Tomēr māja ir unikāla – tā ir pasīvā māja, kādu Latvijā nav daudz. Labi siltināta un ventilēta, darināta no dabiskiem materiāliem un tās siltumu ziemā nodrošina vien trīs kubikmetri malkas.

Irēna Kauliņa ir dundadzniece, viena no piecām Dūmeles mežsarga Akera meitām. Dzīves un darba ceļi Irēnu bija aizveduši uz Ogri, bet, kad dēli Kaspars un Kristaps paaugās, viņu atkal vilka uz dzimto pusi. 1986. gadā Irēna nopirka “Vecmājas”, vecāko māju šajā pusē. Jaunā māja ir dēlu pirkta un arhitekta Ervīna Kraukļa projektēta.

Ienākot iekšā, acis priecē gaišums, augumu apņem siltums, bet prātu ielīksmo saplūsme ar dabu, ko no mājiniekiem šķir vien lielo logu stikli. Tie atrodas mājas dienvidu pusē un “pasīvi” uztver saules starojumu (tāpēc to sauc par pasīvo māju) un silda telpas. Otrs šīs mājas siltuma avots – krāsns – ir īsts brīnums. – Šodien nokurināju tikai astoņas pagales malkas. Redz, cik silts! – Irēna priecājas. Tad viņa parāda diplomu, vides un ekonomikas ministra parakstītu, kas liecina, ka 2013. gadā “Vecmājas” atzītas par energoefektīvāko ēku Latvijā. Kā tas panākts? Būvnieki sapratīs, ja teiksim – teicama siltumizolācija, trīsstiklu stiklojums, no termiskajiem tiltiem brīvas konstrukcijas un blīvas konstrukcijas, ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu. Karsto ūdeni gatavo uz jumta novietoti saules kolektori. Bet Irēna vērtē no mājinieka pozīcijām:

– Galvenais, kā mēs jūtamies telpā. Nevis tikai, lai māja būtu skaista, bet lai tajā būtu laba sajūta. To rada gaišums, siltums un dabiskie vietējie materiāli, arī labais gaiss.

Arī, māju ceļot, bijis daudz neierasta – vairāki būvniecības posmi notikuši zem siltumnīcas konstrukcijas, lai saudzētu gan materiālus, gan pašus būvniekus. Katram darbam aicināts savs meistars, bet visu būvniecību pārraudzījis namdaris. Arī būvmateriālu tara piegādātājiem bijusi jāpieņem atpakaļ un jāpārstrādā. Vārdu sakot, jau no dzimšanas “Vecmājas” ir bijušas draudzīgas dabai. Tālab daba pretim sniedz savu mieru un kluso, niansēto skaistumu, ko šeit izjūt gan mājas saimniece ar dēliem un mazbērniem, gan būvniecības speciālisti, kuri “Vecmājās” smeļas pieredzi.

2 Komentāri

  1. Simpatiska saimniece. Man patīk minimālisms, bet sis šķiet par pliku un aukstu. Manuprat nekas labāks kā mūsu tradicionālā latviešu lauku māja nav. Un tik daudzas skaistas lauku mājas stāv un gaida tapt sakoptas un apdzīvotas… Nav labāka darba par to. nosaukums “vecmājas” šādai jaunai majai. Lai nu sagaida, kad godam varēs tā saukties. Bet tautiešus aicinu sakopt un apdzīvot mūsu vecās lauku mājas.

Pievienot komentāru