Kopšana, Mājas

Gudra lauku māja: kā 100 gadus vecu māju padarīt ērtāku, mūsdienīgāku un gudrāku?

Foto-Shutterstock

Ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem bez privātmājas vai dzīvokļa pilsētā pieder arī lauku māja vai vasarnīca, kur aizbraukt uz nedēļas nogali vai svētkiem, izbēgt no pilsētas drūzmas vai vienkārši izbaudīt Latvijas lauku burvību. Tomēr lauku mājas, kas ikdienā vai ziemas periodā stāv tukšas, mēdz radīt arī papildu raizes un problēmas to īpašniekiem. Ja lauku mājā ir dārziņš vai siltumnīca, ir jāmeklē kāds, kas tos apkops, tāpat arī tukšas mājas vienmēr būs garnadžu iecienītas. Līdz ar to rodas jautājums, kā lauku mājas padarīt drošākas, ērtākas un gudrākas, lai to īpašniekiem prombūtnes laikā nav jāuztraucas par to, kas notiek viņu lauku īpašumā?

Problēma nr. 1: ziemā lauku mājās ir auksti, un ir nepieciešams laiks, lai tās uzsildītu.

Atpūtai lauku mājās vienmēr būtu jābūt patīkamai, tomēr sezonās, kad ārā temperatūra ir zem nulles, mājoklis ir nepatīkami drēgns, līdz ar to uzturēšanās tādā mājoklī nešķiet ļoti vilinoša. Protams, ierodoties mājoklī, to iespējams iekurināt, tomēr, lai māja uzsiltu, tam ir nepieciešams laiks. Turklāt, ja dosieties atpakaļ jau nākamajā dienā, mājas uzsildīšanai nebūs jēgas, jo, kamēr tā pilnībā uzsils, jūs jau brauksiet prom.

Tieši šī iemesla dēļ pilsētnieki uz savām lauku mājām visbiežāk brauc tikai vasaras sezonā. Tomēr pastāv iespēja baudīt lauku burvību arī sniegotā ziemā, un viens no risinājumiem, kas to nodrošinātu, ir automatizētas klimata kontroles sistēmas ierīkošana lauku mājā. Ar šīs tehnoloģijas palīdzību mājokli ir iespējams uzsildīt jau pirms ierašanās, tikai nepieciešams vai nu attālināti caur viedierīci ieslēgt apkuri, vai pašā klimata kontroles sistēmā uzstādīt dienu un laiku, kad apkurei ir jāieslēdzas.

Protams, ar šādu tehnoloģisko risinājumu nebūs iespējams iekurināt malkas krāsni. Praktiski tas būtu iespējams, tomēr tas ir pret ugunsdrošības noteikumiem, tādēļ neviens speciālists šādu risinājumu nepiekritīs ierīkot. Tomēr lauku mājā, kas aprīkota ar, piemēram, apkures katlu, šāds automatizēts risinājums ir īstenojams, līdz ar to šāda mājokļa īpašniekam būs iespēja attālināti kontrolēt apkures ieslēgšanos un izslēgšanos. Vienīgais noteikums, lai tas realizētos, – lauku mājā ir nepieciešami interneta vai mobilo telefonu signālu uztvērēji.

Problēma nr. 2: lauku mājās nereti mēdz „ciemoties” garnadži.

Šī problēma diemžēl nav nekas neierasts, sevišķi gada aukstajā sezonā, jo garnadži īpaši ir iecienījuši tās lauku mājas, kurās to īpašnieki nedzīvo visu cauru gadu. Šādās situācijās pat mājoklī ierīkotā signalizācija var nepalīdzēt, jo mūsdienu zagļi ir gudri, viņi strādā pēc sīki izplānotiem zādzību scenārijiem, kas ļauj iekļūt citu īpašumos nepamanītiem. „Viena no iecienītākajām garnadžu lauku māju apzagšanas tehnikām ir panākt, ka iekārotajā lauku īpašumā (mājā, šķūnī, kūtī) atskan signalizācija. Zagļi paši veikli dodas prom un vēro no drošas distances apsardzes ierašanos. Šādu scenāriju garnadži atkārto vairākkārt (vairākas dienas vai pat nedēļas pēc kārtas), zinot, ka par katru šo izsaukumu lauku mājas īpašniekam var tikt pieprasīta samaksa, un pēc vairākiem šādiem atgadījumiem īpašnieki, domājot, ka signalizācija ir sabojājusies vai iedarbojas vēja, savvaļas dzīvnieku vai citu nezināmu iemeslu dēļ, izlemj to atslēgt. Un tieši tik vienkārši nākamajā reizē zaglis, neviena nepamanīts, spēj iekļūt lauku īpašumā,” norāda apsardzes uzņēmuma „G4S Latvia” Drošības funkciju departamenta direktors Jānis Ābele.

Bez signalizācijas ierīkošanas pastāv vēl dažādas citas māju automatizācijas drošības sistēmas, kuras iespējams ieprogrammēt un uzstādīt mājoklī pēc katra pasūtītāja vēlmēm un īpašuma specifikas, piemēram, videokameru izvietošana, dažādas brīdinājumu un trauksmes skaņas, kā arī mājoklī esošu cilvēku un to darbību simulācija. Šāda tipa drošības sistēmas ierīkošana ir iespējama ikvienā īpašumā, katrs to var pielāgot savām vajadzībām, mājokļa specifikai un finansiālajam stāvoklim, tomēr viena lieta ir nemainīga un nepieciešama ikvienā no šādiem mājokļiem – lai šīs drošības sistēmas uzstādītu, īpašumam ir nepieciešama elektroenerģijas padeve.

Viens no visefektīvākajiem drošības pasākumiem varētu būt cilvēku un to darbību simulācijas ierīkošana. Kamēr neviena nav, lauku īpašumā uzstādītā automatizētā drošības sistēma imitēs mājokļa īpašnieku klātbūtni. Tiem, kas atrodas ārpus ēkas, šķitīs, ka mājās tiešām kāds ir, jo no rīta atvērsies, bet vakarā aizvērsies aizkari, tāpat vakarā mājās tiks ieslēgts televizors un gaisma, būs dzirdams radio un cilvēku balsis.
Lai gan simulācija mājoklī ir ļoti efektīvs risinājums un lieliski spēj atbaidīt garnadžus, tā rada lielu elektroenerģijas patēriņu. Tiem, kas vēlas vairāk ieekonomēt, noderīgāk būtu ierīkot tādu drošības sistēmu, kas prombūtnes laikā uztver straujas temperatūras izmaiņas mājoklī, piemēram, ja tiek izsists logs vai atvērtas durvis. Šajā situācijā lauku mājas īpašnieks saņems brīdinājuma īsziņu savā telefonā, kā arī, ja mājoklī būs uzstādīta kamera, tiks nofotografēta un nosūtīta arī garnadža fotogrāfija.

5 Komentāri

  1. Kāpēc 100-gadīgu māju ir jāpadara modernu un “gurdu”? Ja ir tādas vajadzības, tad kāpēc nevar iegādāties vai uzcelt jaunu, taču jāsabojā seno?

  2. Tas senās mājas jau ir labas ar to, ka tur ir savādāk nekā jaunajās mājās vai pilsētas dzīvoklī. Kāpēc veidot tur kopiju. Apskatīt dabas jaukumus var atbraukt arī negraujot seno laiku vērtības.

  3. Izskatās ka kāds,reklamē savu biznesu……siltuma kontrole,signalizācija,laukos……Smieklīgi,nezinītis,pilsētnieks izcepis šo rakstu.
    Uzjautrināja.

  4. 100% reklāma. smiekligs bezstils. neviens normāls cilvēks, kurš dvēselē ir laucinieks neizmantos tādus s..dus. tas interesē tikai kaut ko notirgot gribētājiem.

Pievienot komentāru