Praktiski
Mājas

Griežam stiklu. Jāizvēlas vien pareizs stikla griezējs. Kurš labāks? 16

Foto – Shutterstock

Rūpējoties par saimniecību, bieži vien rodas nepieciešamība izgriezt ne vienu vien stikla loksni. Tomēr ne vienmēr darba rezultāts ir vēlamajā kvalitātē, un visbiežāk tas pat nav prognozējams.

Sadzīvē izmantojam dažādu veidu stiklu: gan parasto logu stiklu, gan rūdīto. Pēdējā griešanai vajadzīgas īpašas ierīces, un mājas apstākļos to nogriezt neizdosies. Tas pats attiecināms uz daudzslāņu (triplex) stikliem – kārtainu stiklu, kas sastāv no diviem vai vairākiem organiskā vai silikāta stikla slāņiem, kas salīmēti savā starpā ar speciālu polimēra plēvi, kura sitiena gadījumā notur stikla lauskas. Arī šādu stiklu mājas apstākļos nogriezt neizdosies. Savukārt organiskā stikla griešanai nepieciešami pavisam citi paņēmieni. Lai arī nosaukumā ir vārds “stikls”, materiālam ar logu stiklu ir vien attāla vizuāla līdzība.

Tomēr logu stikla griešana nav tik sarežģīta – vien nepieciešama neliela pieredze un pareiza stikla griezēja izvēle.

Smiltis, kaļķi un karstums

Kopš senseniem laikiem stiklu izgatavo no kvarca smiltīm, kalcija oksīda un dažiem citiem sārmus veidojošu metālu oksīdiem. Kad materiāli izkausēti, tos speciālā ierīcē formē un atdzesē, līdz veidojas amorfa viela – stikls.

Stikls ir trausls, taču ciets materiāls. Tā cietība ir ļoti tuva tā pamatizejvielas – kvarca cietībai. Dabā sastopamo minerālu cietību raksturo Mosa skala. Pats mīkstākais minerāls ir talks, kuru var ieskrāpēt pat ar nagu. Tālāk seko ģipsis, kalcīts, fluorīts, apatīts, ortoklazs, kvarcs, topāzs, korunds un dimants – pats cietākais no dabā zināmajiem minerāliem.

Lai kādu materiālu grieztu, griezējasmenim jābūt no materiāla, kas ir cietāks par griežamo materiālu.

Stikla griešana pēc būtības nozīmē izveidot dziļu skrāpējumu materiāla virsmā. To var izveidot ar materiālu, kas ir ievērojami cietāks par stiklu. Stiklā veidojas sīkas plaisas un pieaug iekšējie spriegumi, kas pastiprina plaisu veidošanos. Turklāt visvairāk plaisu ir tieši griezuma līnijā.

Ja skrāpējuma rieva izveidota kvalitatīvi, ar pietiekamu spēku un vienmērīgi, stikla loksne, lietojot nedaudz spēka, griezuma vietā pārlūst. Turklāt laušana jāveic nekavējoties, pretējā gadījumā stikla amorfo īpašību dēļ sīkākās plaisas it kā aizvelkas. Šo procesu ar aci gan nevar redzēt, savukārt lauzuma līnija vairs nebūs tik līdzena, kā cerēts.

Griezums jāveic ar vienu drošu, vienmērīgu un stingru kustību. Atkārtota griezējin­strumenta izmantošana var radīt nevēlamu materiāla plaisāšanu.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Griežam ar dimantu

Optimālais risinājums ir stikla griežamais instruments ar dimantu, kas iestiprināts nelielā metāla āmuriņā. Ar smago mīksta metāla gabaliņu, kurā iestiprināts dimants, klaudzinot pa stiklu, var panākt mikroplaisu palielināšanos griezuma vietā.

Turklāt, ja šāds griezējs saņemts mantojumā no iepriekšējām paaudzēm, saudzīgi to lietojot, tas kalpos arī nākamajai paaudzei. Modernajos dimanta stiklgriežos dimants gan nav iestiprināts nekustīgi – tas ievietots ietvarā, kuru var nedaudz pagriezt. Tādējādi, ja dimanta šķautne nodrūp, iespējams pamainīt tās novietojumu, un griezējs atkal kalpos kā jauns. Mūsdienu instrumentos visbiežāk tiek izmantoti mākslīgi izaudzētie dimanti, kas ir lētāki. Tomēr, ja dabīga dimanta stiklgriezis spēs pārgriezt pat 10 mm biezu stiklu, ar mākslīgo dimantu aprīkotā darbarīka robeža būs 5–6 milimetri. Protams, ļoti liela atšķirība būs arī cenā. Atrast stikla griežamo instrumentu ar dabīgo dimantu būs liela problēma. Visticamāk, tāds būs jāpērk no rokas un būs izgatavots pagājuša gadsimta vidū Padomju Savienībā. Tolaik šāds darbarīks maksāja aptuveni 19 rubļu.

Tautas klases dimanta stikla griezējam dimanta šķautne parasti ir garena un paralēla rokturim. Profesionālam instrumentam dimants uzasināts daudzšķautņainas piramīdas formā.

Mazs stikla griezējs ar dimanta galu maksās nedaudz vairāk par astoņiem eiro.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Arī rullīšiem nav ne vainas

Rullīšu stiklgrieži ir ievērojami izplatītāki. Tie ir salīdzinoši lētāki, taču to īpašības ir pietiekamas, lai grieztu līdz pieciem milimetriem biezas stikla loksnes. Griezošā virsma izgatavota no cieta metāla sakausējuma – volframa karbīda vai karborunda. Parasti griezējā ir vairāki rullīši. Kad viens kļuvis neass, to pagriežot, mehānismu aizstāj ar citu.

Izvēloties šādu instrumentu, jāņem vērā, ka lētākie modeļi savu uzdevumu, visticamāk, nepildīs vai ļoti ātri nolietosies.

Rullīšu stiklgriezis nopērkams, jau sākot no pusotra eiro, tomēr kaut cik kvalitatīvs darbarīks maksās, sākot no pieciem eiro. Profesionāli darbarīki maksās vairākus desmitus eiro.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Palīgā var ņemt eļļu

Atsevišķiem rullīšu tipa stiklgriežiem paredzēta arī speciālas eļļas izmantošana, ko uzklāj uz stikla griešanas brīdī. Šī eļļa samazinās nejaušu stikla plaisāšanu un palīdzēs iegūt dziļu griezumu, atdzesējot griezošo virsmu. Atsevišķiem modeļiem eļļa jāiepilda instrumenta rokturī. Tas ievērojami atvieglo darbu – griezošais ritenītis nav jāmērc attiecīgajā šķidrumā.

Arī lētākie eļļas stikla griežamie maksā, sākot no pusotra eiro. Taču arī šajā gadījumā lētākos griezējus labāk neizvēlēties. Par kvalitatīvu eļļas griezēju būs jāizdod vairāk nekā 20 eiro, savukārt 100 mililitru speciālās šim mērķim domātās eļļas maksās aptuveni 7 eiro.

PADOMI
• Stikla loksnes novieto uz stabila darbagalda.
• Griež tā, lai stikla griezēja puse ar atzīmi cieši piekļautos lineālam, taisnajam leņķim vai šablonam.
• Lineāls, leņķis vai šablons nedrīkst slīdēt pa stiklu.
• Ar rādītājpirkstu un īkšķi satver dimanta stiklgriezēju pie āmuriņa. Viegli piespiežot, to vienmērīgi velk, nemainot sasvēruma leņķi.
• Sasvēruma leņķi nosaka ar izmēģinājuma griezieniem. Pareizs leņķis ir tad, ja uz stikla paliek vienmērīga, šaura, bezkrāsaina līnija.
• Katra grieziena beigās 3–5 mm pirms loksnes malas samazina spiedienu uz stikla griezēju, lai gar loksnes malu nesabojātu dimantu.
• Griežot stiklu, griezējam jārada vienmērīga viena toņa skaņa ar nelielu sprakstēšanu.
• Rullīša stiklgriezēju tur perpendikulāri darbagaldam un uz to spiež stiprāk nekā uz dimanta stiklgriezēju.
• Laužot stiklu, iegriezuma līniju tur augšpusē un lauzienu veic virzienā prom no iegriezuma līnijas.
• Ja iegriezuma līnija ir kvalitatīva un dziļa, stiklu var nolauzt, to novietojot uz galda malas, lai tā sakristu ar iegriezuma līniju. Ar roku stikla vienu daļu piespiež pie galda, bet ar otru roku nolauž stiklu, kas karājas pāri malai.

LA.lv