Adīšana un tamborēšana, Rokdarbi

Gleznot ar daudzkrāsainiem pavedieniem. Cēsnieces Dairas Timoško adījumi ir kā mini gobelēni

Foto-Valdis Semjonovs

Cēsnieces Dairas Timoško adījumus nevar nepamanīt. Viņa gluži vai glezno ar daudzkrāsainiem dzijas pavedieniem, tāpēc bērnu cepurītes un zeķītes līdzinās miniatūriem gobelēniem. No vienkrāsainas dzijas tapušu adījumu gatavo darbu grozos Cēsu dzīvoklī ir maz.

Prom no pelēcības

Čaklā rokdarbniece atzīst – pelēka vienmuļība viņu nesaista. Esot garlaicīgi gan kaut ko adīt no tumši brūnas, pelēkas, zaļas vai melnas krāsas dzijas, gan šādu darinājumu valkāt. – Atceros, ka padomju laikā veikalos pārsvarā varēja nopirkt apģērbu šādos piezemētos toņos, turklāt preču klāsts bija nabadzīgs. Tāpēc gandrīz visi bijām vienādi tērpti. Bet jaunībā taču gribas pucēties! – savu pārliecību pauž Daira.

Divpadsmit gadu vecumā viņa uzšuvusi sev svārkus, bet adīt sākusi piecus gadus vēlāk, kad mācījās Mālpils celtniecības tehnikumā, kur apguva vīrišķīgu – celtnieka-tehniķa – profesiju. Bija jāiet uz balli, gribējās uzvilkt kaut ko jaunu, bet nebija naudas, lai nopirktu. Tad nu uzadījusi džemperīti, kas izdevies tik labs, ka to ilgi valkājusi. – Gribēju stāties Liepājas lietišķās mākslas skolā, jo radošās lietas mani vienmēr ir interesējušas, bet mamma man parādīja kartē, kāds attālums šķir manu dzimto Rūjienu un šo piejūras pilsētu. Viņa teica, ka esmu par sīku, lai dotos tik tālu prom no mājām, – Daira mazliet rezignēti nopūšas, atceroties jaunībā izdarīto izvēli.

Kad nodibināja ģimeni un piedzima bērni, adīšana jau kļuvusi par ikdienu, jo gan meitām, gan dēliem vajadzēja siltas zeķītes un jaciņas, protams, arī cimdiņus, šallītes un cepurītes. – Bērnudārza audzinātājas bieži brīnījās: vai, cik interesants adījums bērnam uzvilkts! Jā, es vienmēr esmu vēlējusies, lai mani darbi atšķirtos no citu rokdarbnieču darinājumiem, – neslēpj cēsniece.

Modelis atnāk sapnī

Daira atzīst, ka arvien grūtāk esot izdomāt, ko interesantu lai uzada. Nereti fantastiskas idejas ienāk prātā naktī, kad laižas miegā vai ir pusnomodā. – Protams, visu neatceros, bet to, ko atceros, noadu, lai redzētu, vai nosapņoto vispār var dabūt gatavu un vai materializētā ideja neliek vilties, – nelielu ieskatu savā radošajā laboratorijā sniedz Daira.

Kā vienu no šādiem materializētiem fantāzijas lidojumiem rokdarbniece piemin adītu vesti un gultas pārklāju, ko darinājusi kā savdabīgu atzīšanos mīlestībā jūrai. Bet, tuvojoties Ziemassvētkiem, Dairai sevišķi ātri jāzibina adāmadatas, lai varētu noadīt dāvaniņas bērniem, viņu otrajām pusēm un mazbērniem. Esot jāpalauza galva, lai varētu pārsteigt savējos.

Cēsniece aizraujas arī ar floristiku un dekupāžu, tāpēc dažreiz pār adīšanu virsroku gūst cits rokdarbu veids.

No sintētikas – ciets kā krams

Ja Daira ir iecerējusi, ka cepurītē būs ieadīts raksts, viņa to iepriekš uzzīmē uz rūtiņu lapas un skaita valdziņus, lai nesanāktu tā, ka briedītim, eglītei vai rūķītim ir nošķelta puse. Viņa arī piedomā par bērnu cepurītes formu un dizainu. Piemēram, gluži vai par firmas zīmi ir kļuvis noraukums galvassegas augšdaļā, kas līdzinās īsai astītei, kuras galā vēl ir adīta lapiņa. Daira arī izdomājusi, kā interesantāk noadīt bērnu cepurītes apakšdaļu. Lai tā būtu daudzkrāsaināka un blīvi piegultu galvai, pirmās sešas rindas ada kreiliski, tad seko vairākas rindas labiskā un kreiliskā adījumā jeb sviķelī, bet pēc tam – raksts. – Lai zinātu, cik valdziņu jāuzmet cepurītei, vispirms noadu paraudziņu. Jāievēro, ka tie jāuzmet nedaudz mazāk, jo adījums staipās. No savas pieredzes varu teikt, ka tai dzijai, kurai pievienota bambusa šķiedra, piemīt šāds niķis.

Daira zeķes ada no tām speciāli paredzētas dzijas. Tā ir izturīga (to nodrošina pievienotā sintētiskā dzija – poliamīds), tāpēc tik ātri nenodilst papēži, kā arī pavediens ir ar skaistām krāsu pārejām. Bet cepures, šalles, zeķes un cimdus gan bērniem, gan pieaugušajiem darina no merīno aitu vilnas un alpakas vilnas dzijas, izmanto arī angoras trušu vilnas dziju, kid mohēru un efektdziju.

Reiz cepurīti noadījusi no 100% sintētiskas dzijas, jo pievilinājusi tās spilgtā krāsa, kāda dabīgam vilnas pavedienam nav raksturīga. Krāsa tiešām bijusi skaista, ficīte pataustot veikalā – mīksta, bet adījums sanācis ciets kā krams.

2 Komentāri

  1. Nu ļoti skaisti!!! Cik atceros, tad Daira kādreiz izcēlās arī ar ļoti skaistu, oriģinālu un neierastu dāvanu saiņošanu. Talantīgs cilvēks! Lai veicas!

Pievienot komentāru