Praktiski
Dārzs

Gleznains dārzs pie ūdeņiem. Ciemos pie Cīruļu ģimenes Bērzkrogā 16

Var tikai apbrīnot ģimenes, kuras jebkad atrod iespējas ne tikai izdzīvot, bet arī pilnveidot un padarīt skaistāku vidi ap sevi. Laiki mainās, un tas, kas bija izdevīgs agrāk, šodien izrādās nerentabls. Tomēr gudri saimnieki spēj ieraudzīt jaunas iespējas. Tā noticis arī Priekuļu novada Veselavas pagasta Bērzkroga “Vējainēs”, kur saimnieko SKAIDRĪTE un ANDRIS CĪRUĻI. Šī lauku sēta ir mainījusies laikiem līdzi, kļūstot arvien krāšņāka.

No lopiem līdz puķēm

Saimniekošanas sākums “Vējainēs” līdzīgs kā daudzviet citur. Sarkano ķieģeļu ēku pirms 26 gadiem rudzu lauka vietā uzbūvēja kolhozs un piešķīra jaunajai Cīruļu ģimenei. Māju dažu gadu laikā vajadzēja izpirkt, un tad radies biznesa plāns, kā līdztekus pamatdarbam nopelnīt vairāk naudas. Audzēsim buļļus, katru gadu pa liellopam nodosim! – abi sprieduši.

Kūtiņā blakus mājai viņi turēja četras govis un par skaista dārza veidošanu tolaik daudz nedomāja, jo katrs zemes stūrītis tika appļauts un zāle izbarota lopiem. – Pat pagalma vidū bija piesieta govs! – atceras Skaidrīte. Vēlāk, kad lopus audzēt kļuva nerentabli, piemājas teritorijā varēja iekopt zālienu un izveidot puķu dobes visās varavīksnes krāsās.

Skaidrīte un Andris izaudzinājuši trīs bērnus. Meita Baiba no mammas pārmantojusi puķu mīlestības gēnu, izmācījusies par ainavu arhitekti un palīdz ar padomu.

Galerijas nosaukums

Augi paši izvēlas vietu

Šīs vietas savdabība ir tā, ka skaists skats atklājas pamazām. Iegriežoties “Vējaiņu” pagalmā, vasarā ciemiņus sagaida mājas vizītkarte – krāšņi ziedoša ziemciešu dobe. Aiz ēkas ir samērā stāva nogāze, bet pakājē guļ gleznains ezers. Skaidrīte gan skaidro, ka patiesībā tas ir bijušais kolhoza zivju dīķis, tikai ļoti liels. Ūdenskrātuves vidū vīd sala ar slaidu bērzu birztalu un pasaku namiņu.

Viss tapis lēnām un pamazām. Dārzs ir jāplāno, taču nereti arī augi paši mēdz piedalīties šajā procesā un skaidri pasaka, kur grib un kur negrib augt. Mājas izeja uz dārza pusi ir grezna kā pilij, lejup ved plašas kāpnes. Saimniece te atbilstīgi vietas noskaņai bija iecerējusi rožu dobi, taču puķu karalienes šajā vietā neauga. – Tad iestādījām skujeņus, – atceras Skaidrīte un priecājas: – Tiem uzreiz bija uzrāviens, tagad izauguši milzīgi!

Toties pie iebraucamā ceļa vajadzētu iestādīt dekoratīvo krūmu rindu, lai pagalmu norobežotu no blakusesošā lauka, taču to nevar darīt, jo ziemā, tīrot pagalmu, šajā malā krauj sniegu. Tāpēc te veidota plata dobe ar liela auguma ziemcietēm, ko vasaras otrajā pusē papildina leknās dālijas.

Atvēlēt vietu sniega kaudzēm it kā būtu pašsaprotami, bet dažkārt, veidojot dārzu, cilvēki par to aizmirst un tādējādi sarežģī sev dzīvi un ziemā sagādā papildu darbu, jo sniegs jāšķūrē kaut kur tālāk.

Cīruļu ģimene prot apvienot praktisko un dekoratīvo. Kāpēc audzēt dekoratīvās liānas, ja var iestādīt tās, kas dod ražu? Tāpēc pie mājas sienas un pie pergolas dīķa krastā stādīta senā vīnogu šķirne ‘Zilga’, kas izceļas ar raženu augumu un labu ziemcietību.

Zivju dīķis un terases

Jaunajos laikos ģimene privatizēja zemi ap māju un lielo zivju dīķi. Arī tagad tajā mīt karpas, karūsas un līdakas. Senāk dīķī ietiecās pussala, bet Cīruļiem radās interesanta ideja to atdalīt no sauszemes, izveidojot salu. Tapa vieta netraucētai atpūtai, jo tur var nokļūt tikai pa gājēju tiltiņu. Gleznainā vietā starp slaidajiem bērziem uzbūvēja namiņu un pirtiņu ģimenes atpūtai.

“Vējainēs” 2000. gadā viesojās konkursa “Zivju dīķis zemnieku saimniecībā” žūrija – dzejnieks Imants Ziedonis, publicists Ēriks Hānbergs un žurnālists Aivars Berķis. Sakoptā dīķa īpašnieki saņēma tencinājumu, bet Imants Ziedonis ierosināja neturēt sveci zem pūra un pievērsties viesu uzņemšanai. Tagad viesu ērtībām iekārtotas piknika un telšu vietas, volejbola un futbola laukums. Te var izbaudīt makšķerēšanas priekus, kā arī doties nelielā, romantiskā laivu braucienā apkārt saliņai.

Saimnieka aicinājums ir galdniecība. Pie lielā dīķa Andris uzbūvējis trīs terases, no kurām divas tapušas pērnvasar. Vislielākā atrodas tuvu mājai, lai var ērti nopeldēties, bet mazākās – pie pirtiņas un atpūtas namiņa, lai var makšķerēt. Viņš veidojis arī atpūtas vietu ar grilu. Sols tapis no nezēmerētiem dēļiem, saglabājot interesantos malu izliekumus. Pie garā skursteņa piestiprināta pergolas konstrukcija, kas ar laiku apaugs ar vīnogulājiem. Blakus grilam novietota no ķieģeļiem būvēta gaļas un zivju kūpinātava. Uz saliņas redzams cits Andra meistardarbs – no resna un līka koka stumbra izgatavots piknika sols ar plauktiņiem. Zemākā daļa paredzēta sēdēšanai, bet uz augšu izliektajā galā izveidoti vairāki plauktiņi, kas atgādina trepītes.

Kā pašiem uzbūvēt terasi

Saistītie raksti

Andris stāsta, ka ziemā, kad dīķi klāj ledus, gruntī pusotra metra dziļumā iedzinis desmit apmēram 10 cm diametra metāla stabus. To galus apzāģējis, lai būtu vienādā līmenī. Pavasarī, kad dīķi ieplūst palu ūdeņi, ledus paceļas apmēram par 10 cm un stabus izkustina. Tāpēc meistars iedzītajiem stabiem uzmaucis apmēram 30–40 cm garas resnāka diametra caurules. Tām galā uzmetinājis metāla plāksnes, pie kurām piestiprinājis koka brusas, un ar garām skrūvēm pieskrūvējis terases dēļus. Izskatās, ka terase uzmaukta uz stabiem kā vāks. Pavasarī ledus iedzītos stabus vairs nevar izkustināt.

Terasei saimnieks izmantojis egles kokmateriālus no pašu meža. Ar platai ēvelei pievienotajiem nažiem dēļiem izzāģējis gropītes, lai tie neslīd. Dēļus stiprinājis vasarā, kad siltajā ūdenī patīkami atrasties. Pirms stiprināšanas dēļiem ar otiņu uzklājis antiseptiķi, lai tie nepūst. Terasei pie viesu nama drošības nolūkos uzbūvētas arī margas.

LA.lv