Mājas, Remonts un būvniecība

Ģimenes privātmāja – sapnis ar noteikumiem. Kā tikt pie kārotās mājas?

Foto - Dainis Bušmanis

Rīgas iedzīvotāju aptaujās vairākums atzīst, ka no dzīvokļiem padomju laikos celtajos daudzstāvu namos labprāt pārceltos uz dzīvi ģimenes privātmājās galvaspilsētai tuvējā apkārtnē. Tās būtu ap 100 kvadrātmetru kopplatībā ar trim līdz piecām istabām.

Nekustamā īpašuma tirgus pazinējiem jautāju, vai rīdziniekam ir iespējas atrast un nopirkt šādu ģimenes privātmāju 50 līdz 60 km attālu no Rīgas – tā, lai diendienā varētu izbraukāt uz darbu, savukārt bērnus izvadāt uz bērnudārzu vai skolu.

Pircēji būtu, pārdevēju maz

Uzņēmuma “Latio” mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte spriež, ka par ģimenes privātmāju sapņot var. Bet, lai tādu atrastu un iegādātos, varētu būt krietni jānopūlas, tāpēc ka Rīgai tuvējā apkārtnē piedāvājumā šādu īpašumu ir maz.

Pārdošanā vairāk varētu būt senāk celtas ģimenes privātmājas, kurās neviens nedzīvo, bez labierīcībām un nomaļās vietās, tālu no bērnudārza, skolas un veikaliem. Bet pēc tādām, sevišķi ģimenēm ar bērniem, nav pieprasījuma.

“Nelielas, pietiekami lab­iekārtotas ģimeņu privātmājas, kurās var ievākties tūlīt, ir ļoti pieprasītas. Bet to piedāvājums samazinās. Ja kaut kur kāda ir, tad to nopērk ātri,” atzīst arī uzņēmuma “Ober Haus Real Estate Latvia” dzīvojamo platību nodaļas vadītāja Kristīne Dubane.

Dažas būtiskas atšķirības

Uzņēmuma “Arco Real Estate” valdes loceklis Māris Laukalējs stāsta, ka Rīgas un citu pilsētu daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju vēlme pārcelties uz dzīvi ģimenes privātmājās pārlieku neatšķiras. Bet atšķiras piedāvājums un iespējas pie tām tikt. Pirmkārt, to nosaka cenu krasās atšķirības mājām Rīgas apkārtnē un Madonā, Alūksnē vai Balvos. Otrkārt, Rīgas apkārtnē jaunas mājas būvē vairāk nekā citur, līdz ar to piedāvājumā to ir vairāk.

“Tā kā būvniecības izdevumi neatkarīgi no būvēšanās vietas būtiski neatšķiras, Madonā, Alūksnē vai Balvos uzbūvēt māju pārdošanai neatmaksājas. Ja šo pilsētu apkārtnē kāds arī kaut ko būvē, tad pārsvarā tikai savām vajadzībām, nevis pārdošanai,” piebilst Māris Laukalējs.

Mājām cena turas

“Latio” pārstāve Vija Gailīte spriež, ka Rīgas tuvumā padomju laikos celtu nelielu – ap 100 kvadrātmetru kopplatībā ar 1200 kvadrātmetriem zemes – ģimenes privātmāju cena svārstās no 70 000 līdz 130 000 eiro. Pircējiem turklāt jārēķinās ar papildu ieguldījumiem, tāpēc ka lielākā daļa piedāvājumā esošo īpašumu ir samērā sliktā stāvoklī.

Nesen uzceltas vai pavisam jaunas labiekārtotas mājas līdz 200 kvadrātmetru kopplatībā jau maksā 150 000 līdz 200 000 eiro. Pēc Vijas Gailītes novērotā, vietējie iedzīvotāji labprāt pirktu arī tās. Bet piedāvājumā to ir maz.

“Biežāk pārdošanā ir tā dēvētās rindu mājas ap 100 kvadrātmetru kopplatībā, kuru cenas svārstās no 150 000 līdz 180 000 eiro. Bet pircējiem tās ir par dārgu, arī dzīve šādos īpašumos ar kaimiņiem aiz sienas daudziem nešķiet pārāk vilinoša. Rindu mājas labā vietā nopirktu, ja to cenas nepārsniegtu 100 000 līdz 120 000 eiro,” lēš Vija Gailīte.

Cenu noteic vieta

“Jo tuvāk Rīgai, jo tā lielāka. Bet māju cenas var būt augstas arī no Rīgas attālākās vietās, kur pašlaik ir liels pieprasījums, bet piedāvājuma nav,” skaidro “Ober Haus Real Estate Latvia” pārstāve Kristīne Dubane,”50 līdz 60 kilometru attālumā no Rīgas cena var svārstīties no 600 līdz 1000 eiro par kvadrātmetru. Cenu var nosist, ja māja jāremontē, tās tuvumā nav tirdzniecības centru, bērnudārza, skolas, labu ceļu. Toties tā maksās dārgāk, ja būs uzcelta upes vai ezera krastā, no labiem būvmateriāliem, ar labu infrastruktūru.”

Jāatbild uz diviem jautājumiem

“Lai ar bankas aizņēmuma palīdzību iegādātos ģimenes privātmāju, pircējam jāatbild uz diviem jautājumiem,” skaidro “Swedbank” Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons. “Vai paredzamais ikmēneša maksājums ir pa kabatai? Vai ir nauda pirmajai iemaksai, kas svārstās no 10 līdz 20% no īpašuma vērtības vai pat vairāk?”

Pēc “Swedbank” pārstāvja aplēsēm, par privātmāju, kas maksā 100 000 eiro, jārēķinās ar pirmo iemaksu 15 000 eiro apmērā, savukārt kredīta maksājums mēnesī varētu būt aptuveni 400 eiro.

Pērn “Swedbank” Finanšu institūta veiktā aptauja liecina, ka no privātmāju pirkumiem iedzīvotājus attur pārmērīgi augstās cenas. Otrs lielākais kavēklis – trūkst naudas pirmajai iemaksai. Kādai daļai ģimeņu ar bērniem šai ziņā gan palīdz valsts galvojums pirmajai iemaksai.

Trešdaļa no ģimenes ienākumiem

“Kādiem ienākumiem ģimenē jābūt, lai ar aizdevuma palīdzību varētu atļauties nopirkt ģimenes privātmāju, ir atkarīgs no aizdevējiem, kuru kreditēšanas politika atšķiras. Tomēr visiem aizdevējiem būtisks ir ēku stāvoklis, mazāk gads, kad tās bijušas uzceltas,” piebilst Reinis Jansons. “Dažādu aizdevēju prasības aizņēmējiem var atšķirties. Tomēr galvenā uzmanība pievērsta tam, lai kredīta maksājums nepārsniegtu 30% no kopējiem ģimenes ienākumiem. Jāņem vērā, ka ģimenei var būt citas saistības, piemēram, automašīna līzingā, kas samazina iespēju aizņemties vēl. Ja citu saistību nav, tad šādu māju var iegādāties ģimene ar mēneša ienākumiem aptuveni 1300 eiro apmērā.

2016. gada 3. ceturksnī Latvijā, pēc oficiālas statistikas, vidējā alga “uz rokas” bija 622 eiro. Ja abi ģimenē saņem šādus ienākumus un ja ir nauda pirmajai iemaksai vai ja tiek izmantots valsts galvojums, tad 100 000 eiro vērtu māju ģimene, visticamāk, var iegādāties. Bet pat ar valsts galvojumu tik un tā jārēķinās ar pašu maksājumu ap 5% no īpašuma vērtības, tātad ap 5000 eiro.”

Iespējas aizņemties ierobežotas

“Swedbank” pārstāvis atzīst, ka par 100 000 eiro dārgākas mājas iegādei jau būs nepieciešami lielāki ienākumi un uzkrājumi.

“Diemžēl ienākumi, kas pārsniedz 700 eiro mēnesī “uz rokas”, ir vien aptuveni 25% Latvijas iedzīvotāju. Ja ģimenē ir tikai viens galvenais pelnītājs, tad tikai ap 5% strādājošo ir ar ienākumiem virs 1400 eiro mēnesī “uz rokas”. Tā kā oficiālo ienākumu attiecība pret tirgū piedāvāto īpašumu cenu ir samērā zema, lielai daļai ģimeņu ir samērā maz iespēju tikt pie kārotās privātmājas,” saka viņš.

20170113201806_4288

 

 

4 Komentāri

  1. Vai jūs smejaties par cilvēkiem,ko? Kuram tās 15 štukas tā ”skap”ī stāv,ko? Manuprāt tā bezkaunīgā spekulācīja un banku lobījs ir pie vainas,nav ko brīnīties,ka tauta dodas prom no šīs valsts? Laukos 90 % banka nedos kredītu,esmu prasījis kredītu ap 150 eirām bankā,pateica , ”jums nav atbilstošu ienākumu”. Tobrīd man bija 100 eiras uz rokas,patreiz 395 eiras.Ko man ar ģimeni darīt? Zem egles dzīvot. Godīgi pasaku,ja sāktos karš,es šo valsti nesargātu,jo valsts ir pret mani.

  2. Kamēr ir aitas, būs arī cirpēji! Un aitas mums ir daudz, un pie tam ļoti slinkas! Visas iedomājas, ka kāds pa lēto visu iedos!
    Neslinko, un tikt pie privātmājas var vismaz 2x lētāk, ka piemēros rakstā ir minēts! Zeme mājas būvniecībai (1200-2400m2) līdz 60km no Rīgas centra var nopirkt par 3000 – 5000 eiro, tikpat izmaksās komunikāciju pievilkšana. Ekonomiska un ekoloģiska māja 100m2 platībā izmaksā sākot no 250 eiro/m2, ar pilnu apdari gan 2x dārgāk. Tātad kopā par 60000 eiro var tikt pie mājas viena gada laikā, ir jau desmitiem firmu, kas tādas paneļu mājas piedāvā. Par 80000 jau var nopirkt mājas ražotas pēc skandināvu projektiem un tehnoloģijas, bet vai tāpēc tas ir daudz labākas, jo taisa jau tepat uz vietas Latvijā?

  3. Problēma ir tur, ka izņemot Rīgā citur nav darba, bet ja nav darba ar normālu algu viss mazs 600 uz rokas ,tad par ko var runāt.Bet tā Latvijā ir ļoti daudz īpašumu par smieklīgu naudu ,1000 līdz 3000 euro,kur var normāli dzīvot, bet problēma ir viena, nav darba. Tāpēc jau arī Latvija izmirst.,otrā problēma ir attiecīgi ceļš, jo tālāk no civilizācijas,jo sliktāks ceļš

Pievienot komentāru