Praktiski
Dārzs

Garšaugi uz palodzes: dēstiem vajag saules gaismu un siltumu0

Foto: Sandra Ruska

“Nopirku sēklas. Gribu podiņā uz palodzes izaudzēt lavandu un rozmarīnu. Kā audzēt dēstus?” GUNA Vecpiebalgas novadā

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agrobiotehnoloģijas institūta vieslektore docente Ieva Žukauska iesaka šos garšaugus sēt ne agrāk kā februāra beigās, martā, jo dēstiem vajag gan saules gaismu, gan siltumu. Abi garšaugi, sevišķi rozmarīns, dīgst lēni un nevienmērīgi, dažkārt vispār neuzdīgst. Dīgšanas ātrumu ļoti ietekmē iesēto sēklu kvalitāte (vecums). Arī augšanas sākumposmā lavanda un rozmarīns attīstās ļoti lēni, taču par to nevajag uztraukties. Ja par sīkajiem stādiņiem rūpējas, nākamajā gadā tie izaug diezgan lieli, kupli krūmiņi.

Lavanda pirmsākumos jāauklē

Foto: Sandra Ruska

Šaurlapu lavanda ir daudzgadīgs, siltumprasīgs augs, kas Latvijā tomēr pārziemo labi, vienīgi kailsalā jāpiesedz ar egļu zariem.

Audzējot dēstus, katru sēklu sēj savā podiņā 5 mm dziļi, diedzē 24–25 °C temperatūrā. Sēklas dīgst 20–50 dienas. Pirmajā gadā garšaugs aug lēni. Stādiņus audzē dobē, izvietojot 10–15 cm attālumā citu no cita, ziemā tos vajag piesegt. Pastāvīgā vietā labāk stādīt tikai otrajā gadā.

Rozmarīns dīgst vairākas nedēļas

Foto: Sandra Ruska

Ārstniecības rozmarīns ir daudzgadīgs subtropu klimata augs, kas necieš zemas temperatūras, tāpēc mūsu klimatā audzējams traukos – vasarā dārzā, bet rudenī pārvietojams uz istabu un aprūpējams kā telpaugs. Sēklas sēj līdz 3 mm dziļumā, nodrošina 24–25 °C temperatūru. Substrātam arvien jābūt valgam. Sēklas var dīgt pat 6 nedēļas. Pēc sadīgšanas augus piķē katru atsevišķā podiņā (sākumā 9–12 cm, vēlāk atkarībā no auga lieluma). Rozmarīns var augt jebkura tipa augsnē, svarīgi, lai tā nebūtu pārmērīgi mitra, citādi augs cietīs no sakņu puves. Labāk laistīt no augšas, nevis liet ūdeni uz paliktņa. Lai veidotos kupls krūmiņš, rozmarīnu palaikam galotņo. Vasarā podiņu iznes dārzā, ierok augsnē, lai tas neizžūtu.

Efektīvāk ar spraudeņiem

Spēcīgākus lavandas un rozmarīna stādus visātrāk var iegūt ar spraudeņiem. Piemērotākais spraudeņu griešanas laiks ir martā, aprīlī (dzinumus var nogriezt, piemēram, no veikalos tirgotajiem augiem podiņos). Apsakņošanai der dažādi substrāti, piemēram, neitralizēta kūdra. Virs tās jābūt ap 2 cm biezai skalotas grants vai perlīta kārtiņai. Sprauž vienu vai vairākus spraudeņus podiņā – sekli, bet tā, lai zariņi stabili turētos substrātā. Substrātam jābūt valgam, bet ne slapjam. Spraudeņus nosedz ar burciņu.

Sakņošanai izvēlas gaišu, bet no tiešiem saules stariem pasargātu vietu. Spraudeņi katru dienu jāvēdina un jārasina. Garšaugi apsakņojas labi – aptuveni trijās nedēļās.

LA.lv