Citi vaļasprieki, Rokdarbi

FOTOPAMĀCĪBA: Liesim sveces paši no dabiskām izejvielām. + Speciālista komentārs par šādu sveču “nekaitīgumu”

Foto - Matīss Markovskis

Maza liesmiņa, kas dzīvi trīsuļo. Silta sveces uguntiņa rotā svētkus, tā iepriecina arī ikdienā, padara gaišākas ziemas novakares, mudina kļūt apcerīgākam. Daudzi izvēlas sveces no dabiska materiāla, jo tās ir gan videi, gan cilvēkam draudzīgākas. Šādu ceļu iet arī Kristīne Tilika, kuras nelielais uzņēmums ražo sojas vaska sveces un piedāvā dabiskas izejvielas sveču izgatavošanai.

Dēla rosināta nodarbe

Kristīnes ģimene dabiskām lietām pievērsās līdz ar vecākā dēla piedzimšanu. Viņš bija jutīgs un alerģisks bērns, nācās vairāk piedomāt, ko ēd un ar ko mazgā traukus. Kristīnei ļoti patika dedzināt sveces, taču puikas vājā vieta bija elpceļi.

“Pirms pāris gadiem izlasīju, ka Amerikā veiktos pētījumos atklājies – parafīna sveču dedzināšana pielīdzināma pasīvajai smēķēšanai! Tolaik to nezināju, taču sapratu, ka labāk dedzināt dabiskā vaska sveces. Tās gan bija grūti atrast. Vēlāk populārs kļuva sojas vasks, iegādājos to un mēģināju pati liet sveces. Izdevās diezgan labi. Tobrīd man jau bija divi bērni, dzīvoju mājās, tāpēc varēju atvēlēt laiku, lai kaut ko veidotu savām rokām.

Reiz māsa mani paņēma līdzi uz sveču liešanas nodarbību. Skatījos un darīju līdzi, bet vienlaikus domāju: es taču māku labāk! Uzrakstīju pieteikumu hobiju kursu organizētājfirmai, ka piesakos vadīt šādas mācības,” stāsta Kristīne.

Gan tolaik, gan tagad savā darbā viņa izmanto tikai dabiskās izejvielas – gan vasku, gan ēteriskās un smaržīgās eļļas, gan daktis. Pievieno arī dabas vielas un augus, lai sveces būtu īpaši glītas.

Viss dabisks, maigi smaržo

Kristīne stāsta par visbiežāk izmantoto sojas vasku. Pirms kāda laika izdevies atrast ASV uzņēmumu, kas to ražo no ekoloģiski audzētas sojas eļļas. Viņa uzsver, ka tas ir dabai draudzīgi arī cita apsvēruma dēļ – sojas pupiņas dēvējamas par atjaunojamu resursu. Dabiskie vaski gan ir dārgāki.

“Sojas vai palmu vasks, arī rapšu un bišu vasks deg ilgāk nekā parafīns. Sojas vasks un stearīns sāk kust jau 57 grādu temperatūrā. Nereti izmantoju arī ekoloģisko stearīnu, kas ir augu vasku sajaukums,” skaidro sveču meistare.

Aplūkoju sveces Kristīnes birojā, pielieku degunu. Tieši tā, kā viņa raksturoja, – maiga, pienaina smarža. Arī palmu vaska svecēm esot maigi eļļains aromāts.

Lai svecēm būtu jauka smarža, pašās procesa beigās viņa pievieno ēteriskās eļļas. Ja vasku kopā ar smaržvielu karsēs ilgāk, smarža izgaisīs ātrāk, jo eļļa karstumā strauji izgaro.

Vispirms jāsagatavojas

“Sveci izliet nav sarežģīti, grūtāk ir savākt visas izejvielas un piederumus, kas nepieciešami šajā procesā. Un vēl – kad svece jau izlieta, jāapbruņojas ar pacietību, jo līdz sastingšanai un iespējai to dedzināt jāgaida vismaz pāris stundu. Ja iecerēta liela svece, paiet pat visa diena,” pasmaida Kristīne.

Ir svarīgi, vai svece labi deg un kā tā degot notek. Tas atkarīgs no vaska kvalitātes, kausēšanas temperatūras un dakts. Par šiem it kā sīkumiem cilvēks diez vai aizdomājas, veikalā izvēloties sveci.

Vislabākās ir daktis no kokvilnas diega. Tiek ražotas arī koka daktis – šāda svece ļoti skaisti deg, radot malkas sprakšķēšanas skaņas, tomēr tas ir visai dārgs prieks.

“Nereti dakts tiek piesūcināta ar palīgvielām, lai labāk degtu. Piemēram, papīra daktī ir atrodama degšķidrumam līdzīga viela. Skaidrs, kas izdalās gaisā un ko ieelpojam, dedzinot šādu sveci!”

Tāpat kā kosmētikas un pārtikas ražošanā, arī sveču industrijā piedāvā arvien jaunas piedevas pamatizejvielai, lai sveces labāk degtu, uzglabātos un būtu kvalitatīvākas. Piemēram, pieliek speciālu pulverīti, un sveces nedeformējas pat 30 grādu karstumā, teiksim, ja nepieciešams eksportēt uz valstīm, kur ir karsts klimats.

Mājas apstākļos ir vērts darboties ar daudzreiz izmantojamām formiņām. Sveci var liet kaut vai viskija glāzē, tikai jābūt kvalitatīvam stiklam.

Ar plastmasas trauciņiem gan jābūt piesardzīgam, jāraugās, lai tie ir karstumizturīgi.

Var izmantot silikona veidnītes, kādās parasti cep kēksiņus. Tikai jāņem vērā, ka silikons ar laiku nolietojas, karstumā izstaipās, maina formu.

Sojas vaska sveces var liet stikla burciņās, ikvienam mājās droši vien uzkrājušās stikla dozītes, kurās bijuši mārrutki, sinepes vai pesto.

Ja svecei pievieno dabisku ēterisko eļļu, smarža visai ātri izgaro, tāpēc ieteicama burka ar vāciņu – kad beidz sveci dedzināt, trauciņu var aizskrūvēt.

Ja izmanto māla trauku, tam jābūt glazētai iekšpusei, jo māls ir porains materiāls, vasks tajā iesūksies, atstājot taukainas pēdas.

 Fotostāsts

Paša radīts skaistums mārrutku burciņā

Kristīne stāsta un rāda, kā izliet sveci. To darinām no sojas vaska, pievienojot dabisku lavandas ēterisko eļļu. Izmantojam burciņu ar skrūvējamu vāciņu, kurā pirms tam glabājušies mārrutki.

 

1. Vispirms sagādā visu nepieciešamo: sojas vasku, karsējamos traukus, maisāmo kociņu, kokvilnas dakti ar pamatiņu, stienīšus, kas palīdzēs dakti noturēt taisni, kā arī speciālu līmējošo masu, ar ko dakti piestiprina pie burciņas apakšas. Ja vēlas, izmanto arī ēterisko eļļu.

2. Sagatavo trauku ar dakti – to ieliek tieši trauciņa vidū, apakšā piestiprina ar līmējošo masu un piespiež, lai turētos. Šai masai noteikti jābūt baltai, lai svece neiekrāsotos.

3. Dakti nostiprina ar diviem stienīšiem, jo, lejot izkausēto vasku, dakts var sašķiebties vai nogāzties. Arī vaskam sastingstot, dakts mēdz nobīdīties. Var izmantot divus zobu bakstāmos vai citus kociņus.

4. Katliņā uzkarsē ūdeni un ievieto trauku ar sojas vasku. Rīkojas tāpat, kā kausējot šokolādi ūdens peldē. Vēro, lai vasks pilnībā izkūst, taču to nedrīkst pārkarsēt. Pa brīdim samaisa ar koka irbulīti vai lāpstiņu. Var izmantot arī stikla vai metāla stienīti, bet karoti – ne, jo tā aplips ar vasku.

Mirkli pirms liešanas formā izkusušajai masai var piepilināt ēterisko eļļu. Tās daudzumu nosaka paostot, taču jāliecas pēc iespējas tuvāk traukam, kur kausējas vasks, jo gaisā smarža būs daudz intensīvāka.

5. Izkusušo vasku uzmanīgi ielej formā un atstāj sastingt.

6. Kad svece stingra, gatava, dakti nogriež, atstājot apmēram centimetru virs sveces. Ja atstāta pārāk gara dakts, tā var šķībi degt.

 

Komentē Ivars Kalviņš, ķīmiķis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs:

Visas sveces degot piesārņo gaisu, jo izdala ap 300 dažādu ķīmisko vielu. To saturs un kompozīcija būtiski neatšķiras, ja salīdzina parafīna sveci un izstrādājumu no bišu, palmu vai sojas vaska. Tomēr šīs vielas ir daudz zemākā koncentrācijā par līmeni, ko uzskata par bīstamu.

Diemžēl visas sveces, arī tās, kas gatavotas no dabiskā vaska, degot izdala dioksīnu, aldehīdu, arī akroleīnu, benzpirēnu un benzolu, kas ir vēzi izraisošas vielas.

Tomēr jāpiebilst, ka parafīna sveces, salīdzinot ar sojas vaska svecēm, izdala nedaudz vairāk gaistošo organisko savienojumu – 2,84 mikrogramus no grama sveces pret 1,79 mikrogramiem.

Runājot par mikroskopiskām (ap 2,5 mikronu lielām) sveces materiāla daļiņām un kvēpiem kūpēšanas laikā, parafīna svece izdala 50–60 reižu vairāk nekā sojas vaska svece.

Otrs būtisks faktors ir sveces sastāvā lietotā smaržviela jeb aromatizētājs. No tā gaisā nokļūst aldehīdi, arī formaldehīds un citas kaitīgas vielas, piemēram, naftalīns, benzpirēns, benzols. Tāpēc ļoti jāpiedomā, pirms lieto aromatizētas sveces, un ir vienalga, vai tās izgatavotas no dabiska vaska vai parafīna.

Vēl būtiski, lai sveces degļa un sveces masas attiecība nodrošinātu labu degšanu bez kūpēšanas. Bišu vaska svece kūp 3–6 reizes stiprāk nekā parafīna, sojas vaska vai stearīna svece. Taču, ja nav pareizas degļa un sveces materiāla attiecības, kūp daudz vairāk, un tad parafīna svece izdala pat 50 reižu vairāk kvēpu, bet sojas vaska svece – 20 reižu vairāk nekā no tā paša materiāla izgatavota nekūpoša svece. Tas pats attiecas uz visu pārējo vielu izdalīšanos gaisā.

Tātad sojas vaska svece zināmā mērā ir labāka nekā no parafīna vai stearīna veidotā, tomēr daudz svarīgāk, lai tā nekūpētu un nesaturētu aromatizētājus.

1 komentārs

Pievienot komentāru