Praktiski
Dārzs

FOTO: Padomi vīnogu stādīšanā siltumnīcā un atklātā laukā 0

Foto – Uldis Muzikants

Kā pareizi stādīt vīnogas? Vecās dārzkopības grāmatās aprakstītas tīrās šausmas – jārok dziļas bedres un tajās jāliek iekšā visādi brīnumi. Vai tiešām tādu bedri rakt dārzā? Kuras šķirnes ir gardākās un izturīgākās? KRISTAPS BERĢOS

Bedre. Tagad ir labs laiks vīnogu stādīšanai. Salnas garām, arī milzu karstums jauno stādu nekaltē, spriež vīnogu audzētājs Edgars Zihmanis. Arī viņš senajās grāmatās lasījis, ka jārok vismaz metru dziļa un plata bedre, tajā jāber daudz visādu labumu, gluži vai kā alķīmijā.

– Teorētiski tas būtu labi, – spriež audzētājs, – un, ja kāds gatavs to savas vīnogas labā darīt, var rakt. Gan jau ieguldītais darbs atmaksāsies. Taču mazdārziņos vai uz lauka tādu stādīšanas bedri vairs nerok, jo, piemēram, pieciem vīnogulājiem tad jāizrok pieci kubikmetri zemes! Turklāt jāsadabū kaut kas cits, ar ko piepildīt bedri.

Edgars Zihmanis iesaka stādīt vismaz 60–70 cm dziļā bedrē. Pat ja ir laba dārza augsne, tomēr vajag to izrakt vismaz dažu lāpstu dziļumā. Citādi vīnkoks augs lēnāk, jo saknes attīstīsies tikai pa virspusi, auglīgāko, ielabotāko slāni. Šāds augs ziemā var izsalt. Tāpēc, rokot stādīšanas bedri, piemēram, mālainā augsnē, ir svarīgi to sajaukt ar mēslojumu un dažādiem subs­trātiem. Tad saknes attīstīsies vienmērīgi pa visu bedri un dosies arī tālāk. Ir bijuši gadījumi, kad māla augsnē izraktu bedri piepilda ar irdenu kūdras substrātu, bet ziemas kailsalā šis pildījums tiek izspiests kā korķis. Augs saknes ārpus mīkstās kūdras nav laidis.

Galerijas nosaukums

Substrāts. Stādīšanai dažkārt iegādājas t.s. melnzemi un stāda tajā. Taču svarīgi ir zināt augsnes sastāvu. Vīnogu audzētājs iesaka dārza zemi papildināt gan ar satrūdējušiem kūtsmēsliem, gan labu kompostu. Ja šādu pašmāju labumu nav, var iegādāties neitralizētu kūdru un pievienot slieku biohumusu. Bedrē vēl ieber sauju komplekso ilgstošas iedarbības minerālmēslu, kuros mazāk slāpekļa, vairāk kālija un mikroelementu, piemēram, ar NPK attiecību 10 : 10 : 20, tā saukto kartupeļu mēslojumu.

! Rokot bedri, auglīgo 20–30 cm biezo zemes slāni met uz vienu pusi, bet dziļāko, neauglīgo – uz otru pusi. Kompostu un citus labumus sajauc ar auglīgo augsni un pilda atpakaļ bedrē.

Mitrums. Viena no galvenajām kļūdām – vēlme stādīt vīnogu tūliņ pavasarī. Pareizi būtu rudenī sagatavot stādīšanas bedri un ļaut tai nosēsties, bet augu stādīt pavasarī.

Ja nopirkto vīnogu tomēr gribas iestādīt tūliņ, substrātu bedrē kārtīgi aplaista un ar kājām pamatīgi pieblietē. Tad izrok mazu bedrīti un iestāda.

Edgars skaidro, ka zemē kapilāri virzās otrādi un ūdens plūst uz augšu. Svaigi izraktā bedrē un uzirdinātā augsnē tas nenotiek, tāpēc iestādītais augs izkalst. Tad augsne jāuztur mitra, regulāri laistot līdz pirmajam pamatīgajam negaisam, kad nolīst tik daudz ūdens, ka augsnes augšējie un apakšējie kapilāri savienojas. Nav jēgas arī stādīšanas bedrē nesen ieliktiem satrūdējušiem kūtsmēsliem un kompostam, jo baktērijas sāk darboties pamazām un tad pārveido mēslojumu augam uzņemamā formā.

5 padomi stādīšanā

1. Augsnē stādu liek līdz šā gada jaunajam, zaļajam dzinumam. Ja tas atradīsies dziļāk zem zemes, var sākt pūt. Rudenī, kad dzinumi kļuvuši koksnaini un zeme nosēdusies, vēl uzber 2–3 cm biezu augsnes slāni.

2. Pareizi koptas vīnogas ir veselīgākas. Vainags nedrīkst būt sabiezināts. Līdz Jāņiem čakli jāizlauž visas liekās pazarītes, lai vainags labi izvējotos, nerastos sabiezinājumi. Ar slimībām jācīnās, izvēloties veselīgākās šķirnes. Vairākums Krievijas deserta šķirņu (var pazīt pēc nosaukumiem) tādas ir, jo citādi netiktu tik plaši audzētas. No latviešu šķirnēm izturīgākās ir, piemēram, Gunvalža Vēsmiņa izveidotās, taču slavenās ‘Zilga’ un ‘Guna’ izrādījušās samērā slimību ieņēmīgas.

3. Vīnogas nevajag stādīt tieši pie ēkas sienas, jo lietū, rasā auga aizmugure neizvējo, saglabājas mitrums. Vēlams vismaz metra attālums no sienas, un jāveido pergola atbalstam.

4. Vīnogām vajag labu vēdināšanu, vēju, taču vieta klajā laukā arī nav piemērota. Pareizi būtu vīnogu laukam radīt aizvēju no valdošajiem, skarbajiem vējiem, līdzīgi kā agrāk to darīja ābeļdārziem. Gar lauka ziemeļiem un rietumiem stāda vējlauzi, piemēram, no lazdām. Tad vīnogām tiek gan saule, gan vējš, bet audzētājam arī rieksti. Veidojas labs mikroklimats.

5. Laukā vīnogu vagas virza ziemeļu–dienvidu virzienā. Ja dārzā stāda tikai vienu rindu, tā var būt novietota austrumu–rietumu virzienā, lai dienvidu puse būtu pilnībā izsauļota.

UZZIŅA

Vīnogām svarīgs ir arī augsnes skābums (pH). Kultūrvīnogām vajadzīga neitrāla reakcija (ap pH 7), bet Latvijas selekcijas vīnogām patīk skābāka (ap pH 5,5). Vietējām vīnogām nedrīkst izmantot pelnus, tām vajag vairāk skābuma. Var lietot rododendru mēslojumu, skābu kūdru, lapas miglot ar vara vitriolu. Augsnei, kurā aug deserta vīnogas, gan var pievienot vai uzkaisīt mazliet pelnu.

Vietējām vīnogām var pienākt bēdīgs gals, ja tās ilgstoši laista ar sārmainu ūdeni. Tad var rasties hloroze (lapas kļūst gaišas). Pat no ūdensvada ņemtais filtrētais ūdens var būt pārāk sārmains. Visām vīnogām vistīkamākais ir lietusūdens.

Lielas saknes, spēcīgs augs

Lielākā kļūda – pirkt stādus mazos podiņos. Edgars Zihmanis novērojis, ka viņa siltumnīcā atšķiras pat dažāda lieluma podos audzēti vienas šķirnes stādi. Jo lielāks pods, jo labāk attīstījusies sakņu sistēma un skaistāks augs. Vārga sakņu sistēma ir vīn­ogulājiem, kas audzēti t.s. patronās, plēves rullīšos. Daži tirgotāji pat piedāvā tajā pašā pavasarī apsakņotus spraudeņus, kad ir tikai viena vārga pīckiņa. Tāda ziemu uz lauka, visticamāk, nepārcietis. Līdzīga ir arī paša vīnogu audzētāja pieredze, kad viņš iegādājies kādu šķirni pavisam mazos podiņos. Stādiņi nākamo vasaru nav sagaidījuši. Sakne mazajā podiņā, kurā augam būtu jādzīvo vairākus gadus, neattīstās. Nereti stāds varbūt tūliņ neaiziet bojā, bet ilgi nīkuļo.

Vīnogas droši var pirkt lielajos un dziļajos podos. Ieteicams stāds, kam ir ne vairāk par diviem spēcīgiem dzinumiem. Stādot parasti atstāj vienu dzinumu un pēc tam izkniebj pazares. Mērķis – lai augs pirms ziemas ir pārkoksnējies. Ja viss izdarīts pareizi, šovasar vīnogulājam jāpagūst izaugt apmēram metru garam. Otrajā gadā var atstāt divus dzinumus. Kad otrajā gadā dzinumi sasnieguši 1,50 m garumu, tos gulda horizontāli. Visu, kas pie špalerām vertikāli izaug garāks par 1,50 m, nogriež.

LA.lv