Mājas, Remonts un būvniecība

Ērts soliņš dārzā. Padomi, kā tādu izgatavot saviem spēkiem

Foto-Fotolia

Pēc labi padarīta darba dārzā tā vien gribas apsēsties pavēnī un mirkli noraudzīties paveiktajā. Taču ķeblītis nebūt nav ērts, tāpēc katra kārtīga saimnieka dārzā nepieciešams viens vai pat vairāki ērti soliņi.

Izmaksas – 26 eiro

Protams, var steigties uz veikalu un iegādāties jau gatavu solu, taču jārēķinās ar visai prāviem izdevumiem – gana liels un izturīgs soliņš maksā, sākot no 70 eiro. Turklāt būs nepieciešams piemērots transportlīdzeklis, lai iegādāto atvestu līdz dārzam.

Teju visas šīs problēmas var atrisināt, soliņu izgatavojot paša spēkiem (sk. shēmas). Būs nepieciešami divi 6 m gari, 150 mm plati un 45 mm biezi dēļi. Sazāģējot 1,5 m garumā, tos var viegli ievietot jebkuras automašīnas salonā. Sausi, ēvelēti šādu izmēru skuju koku dēļi maksā ap 1,63 eiro metrā. Tātad kokmateriālu cena – nepilni 20 eiro. Vajadzīgas arī koka skrūves 5 x 80, kas izmaksās vēl 2 eiro. Aptuveni 4 eiro jāatlicina koksnes aizsardzības līdzeklim. Kopā – aptuveni 26 eiro.

Protams, var izvēlēties arī citu sugu kokmateriālus, piemēram, Sibīrijas lapegli vai ozolu, taču tad izmaksas būs augstākas. Metrs lapegles dēļa (15 x 50 mm) maksā nedaudz vairāk kā 5 eiro. Tiesa, soliņš būs glītāks un izturēs daudz ilgāk nekā no egles vai priedes dēļiem izgatavotais.

Zāģis un skrūvgriezis

Lai darbu paveiktu, nepieciešams zāģis, akumulatora skrūvgriezis, mērlente, uzstūris, zīmulis, smilšpapīra loksne un otiņa koksnes aizsarglīdzekļa uzklāšanai.

Izgatavojot soliņu, jāņem vērā, ka sēdeklim jābūt 40 cm platam, bet atzveltnei mazliet slīpai (18 grādu). Tad sēdēšana būs pietiekami ērta.

Jānozāģē pieci 1500 mm gari dēļi, divi 360 mm gari dēļi priekšējām kājām un divi 720 mm gari dēļi aizmugurējām kājām, kā arī divi 570 mm gari dēļi. Katru no tiem pēc tam garenvirzienā pārzāģē uz pusēm, iegūstot četras brusiņas kāju un sēdekļa fiksācijai. Kāju apakšējās daļas fiksācijai vajadzīgs 1180 mm garš dēlis.

Zāģējuma malas rūpīgi noslīpē. Ja ir iespēja, tās var apfrēzēt, uzlabojot soliņa izskatu.

Pārklājumam jāelpo

Pirms soliņa montāžas kokmateriāli rūpīgi jāpārklāj ar dekoratīvo koksnes aizsardzības līdzekli, īpašu uzmanību pievēršot dēļu galiem. Vajadzētu atturēties no neelpojošu pārklājumu izmantošanas. Tā kā soliņš visu laiku būs pakļauts atmosfēras iedarbībai, tam jāspēj atdot uzsūkto mitrumu.

Vispirms atbilstīgi shēmai samontē sēdekli, pēc tam – atzveltni. Skrūvju vietās nepieciešams padarboties ar zeņķurbi, lai skrūvju galvas iedziļinātos kokā, neradot skabargas un vēlāk nebojājot apģērbu. Pēdējos stiprina soliņa kāju šķēršļus tā, lai konstrukcija būtu stabila.

Ja soliņu paredzēts izmantot zem jumta, to var arī lakot. Tomēr viena lakas kārta virsmu padarīs raupju, tāpēc laka jāklāj vairākās kārtās, katrai no tām ļaujot nožūt un pēc nožūšanas noslīpējot ar atbilstīgu materiālu.

UZZIŅA

• Sibīrijas lapegle izceļas ar izturību pret mitrumu, mehāniskajām slodzēm, kaitēkļiem un trupi. Tā ir vienīgā skuju koku pārstāve, kas tiek pieskaitīta cietkoku kategorijai un cietības ziņā ir pielīdzināma ozolam. Sibīrijas lapegles zāģmateriāla blīvums ir aptuveni 730 kg/m3 – tikpat kā ozolam un osim un gandrīz divreiz vairāk nekā Eiropas egles vai priedes koksnei (400–480 kg/m3).

• Lapegle kalpo 2–3 reizes ilgāk nekā citas skuju koku sugas, turklāt bez papildu ķīmiskās apstrādes. Materiāls nav obligāti jāapstrādā ar antiseptiskajiem vai impregnēšanas līdzekļiem, un blīvuma dēļ koksne tos slikti uzsūc.

• Neapstrādāta lapegles koksne saules, lietus, sniega un vēja ietekmē ar laiku kļūst sudrabaini pelēka, kas piešķir tai antīku veidolu.

Pievienot komentāru