Praktiski
Dārzs

Ērkšķogas pārklājušās ar melnu kreveli. Kā cīnīties ar slimības izraisītāju? 16

Mūsu dārzā gardās ērkšķogas šogad izskatās ļoti bēdīgi – pārklājušās ar melnu kreveli. Vai tādas drīkst lietot pārtikā? Kā cīnīties ar slimības izraisītāju? VALDA RUCAVĀ

 

Dārzkopības institūta vadošā pētniece Sarmīte Strautiņa klāsta, ka ogulāji inficējušies ar Amerikas ērkšķogu miltrasu. Slimība bojā ērkšķogu jaunās lapas un dzinumus, veidojot uz tiem pelēcīgu apsarmi, kura vēlāk kļūst brūna, bieza, vilnaina. Apsūbē arī ogas, jūlijā uz tām veidojas 0,5 mm bieza sēņotne – samtains pārklājs. Inficētie dzinumi pārstāj augt, tiem veidojas sīkas, kroplas lapas, bet ogas saplaisā vai sažūst.

Zinātniece skaidro, ka miltrasas attīstību veicina liels gaisa mitrums un temperatūra virs +18 °C. Šādi ap-stākļi bija vērojami pagājušajā sezonā, tāpēc infekcijas izplatība bija daudz spēcīgāka nekā šajā sausajā vasarā. Žurnāla lasītājas iesūtītajā fotoattēlā ērkšķogas izskatās ļoti slimas, tomēr ogas pārtikā drīkst lietot. Pirms ēšanas vai pārstrādes tām, cik vien iespējams, jānomazgā (paberzējot) sēņotne, lai ogas padarītu glītākas (to var arī nedarīt, jo samtainais pārklājs veselībai nekaitē).

 

Aizsardzības pasākumi

Šosezon pēc ražas novākšanas ogulājus der apstrādāt ar pārbaudīto un efektīvo līdzekli – aplaistīt ar kūtsmēslu uzlējumu vai atšķaidītu vircu (attiecībā 1:2) 2–3 reizes ar desmit dienu intervālu. To dara vakaros vai vēsā, mākoņainā laikā, bet nekādā gadījumā dienas tveicē.

Nākamajā sezonā slimības attīstības sākumstadijā (parasti jūnijā) krūmus var apstrādāt ar 0,5% kalcinētās sodas šķīdumu, kam piejaukts 0,5% zaļo ziepju šķīdums. Aizsardzībai pret slimību var kaisīt arī lapukoku pelnus. Aizsargkārta pasargā ogulājus no tālākas miltrasas izplatīšanās tikai līdz pirmajam stiprajam lietum. Nav jēgas šo metodi lietot novēloti, kad ērkšķogulāji jau ļoti slimi, jo izārstēt tos no miltrasas neizdosies.

Ogulāju stiprināšanai uz nākamo gadu var izmantot zāļu vircu. Tas ir labs mēslošanas līdzeklis, turklāt bioloģisks, tiesa, cīņai ar miltrasu mazefektīvs.

Vasarā regulāri izgriež un sadedzina inficējušās galotnītes, kā arī izvāc no dārza nobirušās, slimās lapas.

Komercdārzos, parādoties slimības pirmajām pazīmēm, miglošanai pret miltrasu var lietot fungicīdu Candit (2. reģistrācijas klase).

Bioloģiskajiem dārziem jāizvēlas pret Amerikas ērkšķogu miltrasu izturīgākās šķirnes, piemēram, ‘Rita’, ‘Maija’; maz ar to slimo arī vecās šķirnes ‘Lepaan Punainen’, ‘Mašeka’. Ērkšķogām nepatīk noēnojums. Tas nozīmē – audzējot jebkuru šķirni nelabvēlīgos apstākļos, tai ar laiku zūd izturība pret miltrasu.

 

Jaunums

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Dārzkopības institūtā radīta jauna zaļo ērkšķogu šķirne ‘Maija’. Tā ir izturīga pret miltrasu, ražīga. Krūms stāvs, kompakts, ļoti ērkšķains.

Ogas ienākas vidēji agri, tās ir ļoti lielas, bāli zaļas, ar samērā plānu miziņu un patīkamu saldskābu garšu. Piemērotas pārstrādei, iespējams vākt arī mehanizēti. Izturība pret lapu plankumainību apmierinoša. Ziemcietība laba.

LA.lv