Mājas, Remonts un būvniecība

Elektroinstalācijas nomaiņa. Gudrības, kas jāzina ikvienam

Induļa Burkas zīmējums

Kā dzīvoklī nomainīt elektrības vadus? MADARA OTOMERE–BĒRZIŅA

Par elektroenerģijas sadali mājoklī atbild tā īpašnieks. Laika gaitā var rasties nepieciešamība pēc lielākas jaudas, lai pieslēgtu modernas ierīces, kā arī elektroinstalācija mēdz nolietoties, un droša ekspluatācija vairs nav iespējama. Tieši šādos gadījumos tiek apsvērta iespēja pilnībā vai daļēji nomainīt elektroinstalāciju. Taču tās ierīkošana prasa zināšanas fizikā, elektrotehnikā un arī iemaņas celtniecībā. Tāpat jāmāk plānot elektroinstalācijas izvietojumu un aprēķināt, vai tiks nodrošināta nepieciešamā jauda.

Ja šādu iemaņu un iepriekšējas pieredzes nav, elektroinstalācijas nomaiņu vislabāk uzticēt pieredzējušam speciālistam vai konsultēties par atsevišķiem risinājumiem, kas rada šaubas.

Tomēr tas, kādi nosacījumi jāievēro, ierīkojot elektroinstalāciju, jāzina ikvienam mājokļa īpašniekam kaut vai tādēļ, lai ierīkoto elektroinstalāciju varētu droši ekspluatēt.

Alumīnija vadu trūkumi

Elektroinstalāciju visbiežāk nomaina vēl padomju laikos celtajos mājokļos, jo tur ierīkotā bieži vien neatbilst mūsdienu prasībām. Rozetes un slēdži izvietoti neparocīgi – mūsdienās ievēro citus standartus. Arī vadu šķērs­griezuma laukums reizēm ir nepietiekams, un, piemēram, elektriskās tējkannas un veļas mazgājamās mašīnas ieslēgšana vienā laikā beidzas ar izsistiem korķiem. Vienīgā rozete nespēj nodrošināt pieslēguma vietu visiem patērētājiem, uz grīdas veidojas pagarinātāja vadu mudžeklis, turklāt tas sagādā pārmērīgu slodzi.

Vēl kāda nianse – padomju laikā celtajos mājokļos ekonomijas nolūkos izmantoja alumīnija vadus. Šis metāls, protams, labi vada elektrību, bet tam ir vairāki būtiski trūkumi:

• tas ir ļoti mīksts un, izmantojot skrūvējamos savienojumus, stipri deformējas, lūst, arī salodēt to ir sarežģīti;

• alumīnija vadi tikai sākumā ir mīksti. Metālā plūstot elektriskajai strāvai, notiek elektroķīmiski procesi, metāla struktūra mainās, un vadi kļūst trausli. Parasti tas notiek pēc 15–20 gadu ekspluatācijas;

• uzskata, ka alumīnijs slikti padodas korozijai. Tas ir pareizi, ja nav iesaistīta elektrība un elektroķīmiskie procesi. Pat no ārpuses vesels vads patiesībā var būt korodējis un izraisīt ķēdes pārrāvumu un dzirksteļošanu pat nelielas slodzes gadījumā.

Dzīvoklī alumīnija vadi noteikti būtu jānomaina pret vara vadiem, lai gan tie ir mazliet dārgāki. Šis metāls vēl labāk vada elektrību, ir gana plastisks, turklāt laika gaitā savas īpašības nemaina.

Vislabāk instalāciju nomainīt pilnībā – no ievada līdz pat tālākajai rozetei. Šis darbs jāizdara, pirms sākta sienu, griestu un grīdas apdare, iepriekš izplānojot interjeru, mēbeļu un elektroiekārtu izvietojumu.

Jāveido zemējums

Padomju laikā būvētajās ēkās zemējums nebija obligāta elektrosistēmas daļa, un to dzīvokļos visbiežāk neierīkoja. Patlaban tā ir nepieciešamība, lai korekti un droši darbotos vairākums elektroiekārtu. Mainot elektroinstalāciju, jāveido zemējums un tas jāpieslēdz ēkas elektrosadales skapī paredzētajā vietā. Zemējuma vadam ir dzelteni zaļas krāsas izolācija, t.s. nulles vadam – zila, savukārt fāzes vadam izolācija visbiežāk ir brūnā, melnā, pelēkā, baltā vai sarkanā krāsā. Vienā kabelī var būt apvienoti vairāki vadi.

Ierīkojot elektroinstalāciju, nekādā gadījumā nedrīkst savienot zemējumu ar nulles vadu. Šāds slēgums apdraud gan jūsu, gan līdzcilvēku dzīvību! Labāk lai zemējuma nav, nekā tas saslēgts nepareizi.

Aizvakardienas risinājums

Kādreiz ierīkojot instalāciju, rīkojās šādi: no skaitītāja un drošinātājiem dzīvoklī ievilka vienu vadu, kas tālāk sazarojās līdz katrai pieslēguma vietai. Turklāt vadi bija savienoti nevis ar skrūvējamām klemmēm, bet vienkārši savīti un aptīti ar izolācijas lenti. Lai nomainītu rozeti vai slēdzi, elektrība bija jāizslēdz visā dzīvoklī. Ja bojājums bija sienā paslēptajā vadā, atrast to bija gandrīz neiespējami.

Lai no tā izvairītos, ieteicams katrai telpai un katram lielākam patērētājam ierīkot savu vadu ar pietiekamu šķērsgriezuma laukumu. Katram vadam jābūt atsevišķam automātiskajam drošinātājam un citai aizsardzībai, ja tāda nepieciešama.

Balta lapa un zīmulis

Pirms darbu veikšanas uz baltas papīra lapas mērogā uzzīmē dzīvokļa plānu un tajā rūpīgi iezīmē mēbeles un elektroiekārtas, it īpaši izceļot to pieslēguma vietas. Turklāt jāņem vērā ne tikai pašlaik izmantotās ierīces, bet arī tās, ko vēlētos iegādāties nākamo 10–15 gadu laikā. Kaut vai tāpēc, ka aug bērni un viņu vajadzības mainās, bet saimniece gāzes plīts vietā virtuvē vēlēsies elektrisko vai indukcijas plīti, blakus veļas mašīnai – ierīci žāvēšanai. Tam visam vajadzēs drošas pieslēguma vietas. Nav vērts sākt remontu, ja jau pēc pāris mēnešiem atkal nepieciešami pagarinātāji un sadalītāji!

Shēmā iezīmē apgaismes ķermeņus un slēdžus, savukārt pieslēguma vietām norāda, kāda veida un mitruma aizsardzības pakāpes rozete nepieciešama. Iegūtā shēma ļaus izplānot vadu izvietojuma vietu un aprēķināt to garumu, sadales kārbu un citu elektroinstalācijas elementu izvietojumu.

Kad shēma gatava, to var pārzīmēt uz remontējamā dzīvokļa sienām. Tad varēs vienkāršāk aprēķināt nepieciešamo materiālu daudzumu.

Par to, kā pareizi telpā izvietot rozetes un slēdžus, lasiet žurnāla “Praktiskais Latvietis” šā gada 27. februāra numurā.

UZZIŅA

• Ja sienām tiks uzklāts jauns apmetums, vadus var stiprināt tieši pie sienas. Ja apmetums jau ir, tajā jāizkaļ gropes, kur ievietot vadus, un pēc tam tās jāaizpilda ar atbilstīgu materiālu. Turklāt gropēm jābūt horizontālām vai vertikālām. Vadus nedrīkst vilkt, piemēram, pa taisno, slīpi šķērsojot sienu. Vadu izvietojuma vietas ātri aizmirsīsies, un, ja nebūs ievērota vispārpieņemtā sistēma, tos vēlāk atrast būs ļoti sarežģīti.

• Gadījumos, kad plānota arī grīdas nomaiņa, kabeļus metāla vai plastmasas čaulās (atkarībā no grīdas tipa) var guldīt arī zem grīdas. Tos var vilkt pa īsāko ceļu un ieekonomēt materiālu. Tomēr labāk ievērot vismaz 20 cm attālumu no sienām un vēlams uzzīmēt skici. Iespējams, pēc laika radīsies vajadzība ieurbt grīdā durvju ierobežotājus vai nostiprināt vēl kādas citas modernas lietas, tāpēc jāzina, kur paslēpti kabeļi.

• Velkot kabeļus, der padomāt par signalizācijas devējiem un moderno skaņu mājas kinozālēm. Signalizācijai daudz lētāk ir vilkt sīkos kabeļus no katra loga un durvīm, nevis izvietot ar baterijām darbināmus devējus. Modernām mājas kinozālēm nepieciešamas vismaz divas skandas skatītājam aizmugurē un vairākas priekšā, televizora tuvumā. Arī šo skandu kabeļus labāk iebūvēt sienās un grīdā.

• Kad grīda jau ielikta un rozetes plānots ievietot pie tās, kabeļus lieliski var paslēpt speciālās elektrotehniskās grīdlīstēs. Iespējams iegādāties grīdlīstes jau ar iestrādātām rozetēm. Var izmantot arī plastmasas kanālus, kuros ievietot strāvas un citus kabeļus.

• Ierīkojot iekarināmos griestus vai būvējot griestus no ģipškartona loksnēm, kabeļus var paslēpt aiz tām. Arī šajā gadījumā vadus ievieto plastmasas čaulās un velk pa īsāko ceļu.

• Svarīgi apzināties, kāda jauda nepieciešama katras ierīces darbināšanai. Tas palīdzēs saprast, cik liels vadu šķērsgriezuma laukums nepieciešams. Aprēķinos jāņem vērā ļoti daudz faktoru, tāpēc tos labāk uzticēt profesionāļiem. Ja vadi būs pārāk tievi, lielākas slodzes gadījumā tie sils, bojāsies izolācija un var rasties īssavienojums. Pārāk resnu vadu izvēle radīs nepamatotus izdevumus.

Pievienot komentāru