Produkti un garšvielas, Receptes

Cik ietaupām, gatavojot piena produktus mājās? “Praktiskā Latvieša” eksperiments

Foto - Fotolia

Ieliec groziņā pāris litru piena, pa paciņai sviestu un biezpienu, skābā krējuma trauciņu un saldo krējumu – un no bankas kartes noripo vismaz desmit eiro. Piena produktu cenas salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinājušās teju divas reizes (vēl pērn lētākā sviesta paciņa maksāja 1,10 eiro, tagad – 2,15 eiro). Taupīgās saimnieces sāk rēķināt – vai vismaz daļu piena produktu nebūtu izdevīgāk gatavot mājās pašām, atrodot zemnieku saimniecību, kur iegādāties labu lauku pienu. “Praktiskais Latvietis” meklē risinājumus, kā ietaupīt, gatavojot piena produktus pašiem.

Uzskrūvētā sviesta cena

No mūsu piensaimniekiem lielie ražotāji pienu iepērk par aptuveni 0,30 eiro litrā. To zinot, var viegli aprēķināt sviesta cenu. No 10 litriem piena, kas ražotājam maksā 3 eiro, var iegūt vidēji 1,5 litrus saldā krējuma ar tauku saturu 40–45%, un no tā savukārt pagatavot 600–700 gramu sviesta. Tātad sviesta cena būtu 4,5–5 eiro kilogramā, un vēl pāri paliek 8,5 litri vājpiena, no kā var pagatavot biezpienu, jogurtu, kefīru, kas pašizmaksu samazina vismaz par pāris eiro. Līdz ar to rodas jautājums – no kurienes veidojas astronomiskā cena veikalā? Pat ja ierēķina ražotāja iekārtu, darbinieku un energoresursu izmaksas, produkta pašizmaksa nevar pieaugt trīskārtīgi! Šķiet, citu valstu ražotāji savā negausībā ir mērenāki, jo, reaģējot uz augsto sviesta cenu Latvijā, mūsu lielveikalos tagad parādījušās lietuviešu, poļu ražotāju sviesta paciņas.

Spītējot cenu pieaugumam

Paaugstinātās piena cenas (veikalos reti ir mazāk par eiro litrā) neietekmē tos, kas pienu iegādājas pie zemniekiem. Lauku rajonos piena litrs lielākoties maksā 0,50 eiro, Pierīgā un pilsētās zemnieki to pieved pie daudzdzīvokļu mājām vidēji par 0,55–0,60 eiro litrā. Ja pienu ir tik izdevīgi iegādāties pie pašmāju zemniekiem, varbūt vērts no tā pagatavot arī ģimenē iecienītākos piena produktus?

Sākumā tas šķiet ļoti sarežģīti un laikietilpīgi – gatavot biezpienu, jogurtu, sviestu, saldo un skābo krējumu, bet tas ir viens vakars, kad notiek lielākie darbi, – no piena nokrejo saldo krējumu, no pāri palikušā vājpiena pagatavo biezpiena sieru, siltumā noliek raudzēties pienu biezpienam, sagatavoto jogurtu un skābo krējumu. Nākamajā vakarā pagatavo biezpienu – tas ir 10 minūšu jautājums, brīvā brītiņā savāra iebiezināto pienu un sakuļ sviestu. Viss ir prakses jautājums, toties ietaupījums ievērojams.

Kā pārstrādāt 20 litru piena

Eksperimenta nolūkos vairākas nedēļas pēc kārtas pirku 20 litru piena un mēģināju visai nedēļai dažādās proporcijās pagatavot visus nepieciešamos piena produktus.

• Saldā krējuma iegūšana. Vispirms no 5 litriem piena ar piena separatoru, to atbilstoši pieregulējot, iegūst 45% saldo krējumu. Iznāk aptuveni 750 ml saldā krējuma. Tas ir gana trekns, lai gatavotu sviestu.

No 5 litriem piena iegūst 25% saldo krējumu, tā sanāk jau vairāk – 1,25 litri, un no tā tiks raudzēts skābais krējums.

Vēl no 2 litriem piena iegūst saldo krējumu ar 30–35% tauku saturu, tas ikdienas vajadzībām: pie kafijas, kādai mērcei, bērniem, lai brīvdienās pagatavotu augļus ar putukrējumu vai citu saldo. Izdevās iegūt 400 ml ar tauku saturu 30–35%, kas veikalā maksātu 2,50 eiro, bet šajā gadījumā tikai vienu eiro un vēl plusā 1,5 litri vājpiena.

• Sviesta gatavošana. Trekno (45%) saldo krējumu labi atdzesē ledusskapī vai ievieto uz 20 minūtēm saldētavā, tad tas labi saputosies un sviesta gatavošana neaizņems daudz laika. Krējumu ielej sausā traukā un puto ar vislielākajiem miksera apgriezieniem, līdz no masas sāk atdalīties sūkalas. Turpina putošanu, kamēr piena tauki saiet mazos kunkulīšos un atdalās baltas sūkalas. Izkāš sviesta masu caur smalku sietu. Sūkalas ārā nelej, tās ir vislabākais ieraugs skābā krējuma pagatavošanai. Pēc tam ar karoti no sviesta masas izspiež palikušās sūkalas, ik pa laikam tās nolejot. Jo cītīgāk izspaida sviesta masu, jo mazāk nepieciešama skalošana aukstā ūdenī. Tālāk ledusaukstā ūdenī liek sviesta masu un ar rokām izspaida atlikušās sūkalas. Svarīgi izskalot visu sūkalu daļu, citādi sviests uzglabāšanas laikā sasmaks. Ik pa laikam nomaina ūdeni. Sviests ir gatavs, kad ūdens vairs neduļķojas. No 750 ml 45% saldā krējuma izdevās iegūt 340 gramu sviesta, kas veikalā maksātu vismaz 4,15 eiro.

• Skābais krējums. Ja ir sviesta sūkalas, no tām saraudzējas kvalitatīvs skābais krējums, līdzīgs tam, ko pērkam veikalā. Saldajam krējumam pievieno sviesta sūkalas un noliek uz diennakti siltumā. Ja sūkalas nav pieejamas, saldo krējumu bez piedevām 2–3 dienas tur siltumā, līdz tas kļūst skābs. Garša abos gadījumos atšķiras. No 5 litriem piena izdevās iegūt 1,25 litrus saldā krējuma, kam pievienojot 100 ml sūkalu, kopējais daudzums iznāca 1,35 litri. Aptuvenais tauku daudzums krējumā 20–22%, jo sūkalas to nedaudz atšķaidīja. Veikalā pērkot šādu daudzumu skābā krējuma, tas izmaksātu aptuveni 5 eiro.

• Jogurts. Divus litrus piena nepieciešams uzkarsēt līdz +100 °C, lai varētu kontrolēt, ka raudzēšanas procesā savairojas tikai vēlamās baktērijas. Pēc tam pienu atdzesē līdz +42 °C, pievieno 100 ml skābā krējuma un samaisa. Traukam uzliek vāku un noliek siltā vietā uz 8 stundām raudzēties, sasedz ar segām. Svarīgi trauku nekustināt, lai labās baktērijas var netraucēti augt un vairoties. Telpas temperatūrai vēlams būt +22…+24 °C, vēsākā baktērijām vajadzēs vairāk laika, un tās var pilnībā nesaraudzēt produktu. Kad jogurts gatavs, tas uzreiz jānovieto vēsumā, jo siltumā labās baktērijas turpina ēst piena cukurus, un jogurts kļūst skābs. Pēc vēlēšanās var pievienot svaigus augļus, ievārījumu. No diviem litriem lauku piena var iegūt tikpat daudz svaiga, aromātiska jogurta, kas citkārt maksātu vismaz 2,50 eiro (pašam gatavojot – tikai vienu eiro).

• Biezpiena svaigā siera gatavošana. No vājpiena, kas paliek pāri pēc saldā krējuma iegūšanas, var iegūt sieru. Vājpienu karsē un brīdī, kad piens ceļas uz augšu, pielej saraudzētas sūkalas. Tās iegūst, nelejot ārā sūkalas no iepriekšējās nedēļas siera gatavošanas, bet noliekot tās siltumā, ļaujot sarūgt un pēc tam ieliekot ledusskapī. Pirmajā reizē siera sakupšanai var izmantot kefīru – rēķina litru kefīra uz 3 litriem piena. No saldā krējuma ar dažādu tauku procentu iegūšanas pāri palika 9,5 litri vājpiena. No tāda daudzuma var iegūt 0,8–1 kg siera (pēc personīgiem novērojumiem jāsaka, ka svaigā siera daudzums atkarīgs no mēness fāzēm, – augošā un pilnmēnesī vairāk, dilstošā – mazāk). To var likt uz maizes, cept, pievienot zupām, mērcēm, sautējumiem, no šā produkta iznāk garšīgi saldie ēdieni un saldās bumbas. Pieliekot ķimenes, garšaugu maisījumu un sāli, var iegūt dažādu garšu sieru.

• Iebiezinātā piena savārīšana. Ja 400 gramu piena vienādās attiecībās samaisa ar cukuru un piena pulveri, liek stundu karsēties ūdens peldē, ik pa laikam apmaisot, iznāk garšīgs iebiezinātais piens ar cukuru. Galarezultātā iegūts litrs salduma, ko pievienot kafijai, pārliet svaigām ogām un augļiem un pasniegt kā saldo ēdienu, gatavot dažādus saldumu, kūku pildījumus.

• Biezpiena karsēšana. Pāri palikušos 5,5 litrus piena noliek uz 12 stundām raudzēties siltā vietā, līdz iegūts biezs rūgušpiens. Ja nav labi sarūdzis, jāpalielina raudzēšanas laiks. Rūgušpienu lej lielā katlā un silda, līdz atdalās sūkalas. Nokāš. Ja gribas tik cietu biezpienu, ka ar nazi var griezt, uzliek slogu. No dotā daudzuma izdevās iegūt 600 gramu biezpiena, kas veikalā izmaksātu vismaz 3 eiro.

UZZIŅA

Kā augušas cenas

• Vislielākais cenu pieaugums bijis sviestam. Jūlijā kilograms sviesta maksāja vidēji 8,50 eiro, oktobra sākumā jau 11,75–14,61 eiro kilogramā. Ja salīdzina sviesta cenu kāpumu gada laikā, tad pagājušā gada oktobrī tā vidēji bija par 90% zemāka.

• Skābo krējumu ar 25% tauku saturu jūlijā varēja iegādāties par vidēji 3 eiro kilogramā, oktobra sākumā: 3,38–3,86 eiro kilogramā. Savukārt skābajam krējumam ar 15% tauku saturu cena no 2,80 eiro kilogramā jūlijā pieaugusi līdz 3,23 eiro kilogramā oktobrī.

• Puslitru saldā krējuma (35%) jūlijā varēja nopirkt par 1,99 eiro, oktobrī cena 2,69–2,79 eiro.

Foto - Aija Geida
Foto – Aija Geida

UZZIŅA

Lai mājās varētu pagatavot dažādus piena produktus, nepieciešams mazais elektriskais separators. To var nopirkt par 70–75 eiro. Atpelnīt izmaksas par separatoru var aptuveni mēneša laikā (ja nedēļai gatavo piena produktus no 20 litriem piena).

SHĒMA

Ko izdevās iegūt no 20 l lauku piena (10 eiro):

• 340 g sviesta (4,15 eiro*)

• 1,35 l skābā krējuma (5 eiro)

• 600 g biezpiena (3 eiro)

• 1 l iebiezinātā piena ar cukuru (2,90 eiro)

• 400 ml 30–35% saldā krējuma (2,50 eiro)

• 800 g svaigā biezpiena siera (7 eiro)

• 2 l jogurta (2,50 eiro)

* Iekavās norādīta aptuvenā cena, par pamatu ņemot lētāko produktu šajā grupā.

!!! Ieguvums no 10 iztērētajiem eiro par 20 litriem lauku piena, gatavojot mājās piena produktus, ir vismaz 17,05 eiro nedēļā (pērkot tos veikalā, maksātu 27,05 eiro un vairāk).

15 Komentāri

  1. ja vien patērēto laiku nevar pārdot dārgāk citur…
    Ja gadās pienu nopirkt no tīrīgiem veselu govju
    turētājiem un paši tīrīgos apstākļos gatavo tos
    sviestu, biezpienu, sieru – kvalitāti var iegūt
    visaugstāko…

  2. Skaisti jau izklausas, bet tomēr jau ir visādas fīčas taisot tos produktus. Parasts Rīgas grāmatvedis diezvai nems kautko taisīs! Viņs pietiekami nopelna, lai to nopirktu tos 100 gramus krejuma un 200 gramus biezpiena…. Un kautkā neticu ka mūsu garnaigainās skaistules ies uz tirgu un stieps 20 l kannu uz 12 stāvu! Experimentos jau labs, bet atļausim darīt katram to ko katrs dara. Tas ja es māku metināt tas taču nenozīmē ka man tagad pašam auto būtu jāuzmetina – jo tas tak ari būtu taču lētāk! Drīzāk pirksim šo visu saražoto produkciju no pašiem lauksaimniekiem bez starpniekiem.

  3. Piekrītu aprēķiniem , …tikai tajos nav iekļauts kurināmā izlietojums, un arī paša darītāja darbošanās samaksa . Tam pieskaitam ,transporta izdevumus līdz piensaimniecībai vai tirgum ‘vēl lētāk sanāks ja govi izganīsi ,izslauksi u.t.t.

    1. Govi turot pašam īpaši lētāk nesanaks viss… Govs prasa ēst, un prasa arī laiku.. lai govi pabarotu vajag tehniku vai kādu kas par lielu samaksu izdarīs visu. Tas diemžēl ir ļoti dārgi mūsdienās, tapec arī savu pēdējo govi pirms pārs gadiem nācās likvidēt.

  4. Piekrītu Raivim. Tad jau pašām vajadzētu aust, šūt mēteļus, taisīt apavus, meistarot mēbeles, griezt ne tikai nagus, bet arī matus. Kad atkal dzīvosim pirmatnējā kopienā, varēsim ar mietu nosist kurmjus un no to ādiņām šūt kažociņus.

  5. Piekrītu ka katram jādara savs! Taču zemnieki varētu to visu kādās palīgsaimniecībās sagatavot un pārdot pilsētniekiem bez starpniekiem. Visi būtu apmierināti!
    Pensināriem gan nebūtu problēmu to visu sadarīt?!

Pievienot komentāru