Citas radības, Mājas mīluļi

Eksotiskie draugi no siltām zemēm – kalnu iguānas

Foto - Valdis Semjonovs

Bērziņu ģimenes dzīvoklī Rīgā, Purvciemā, patiešām jūtos kā mazā zoodārzā. Tajā mitinās ne tikai pundurpinčeru šķirnes suns Cara un divi kaķi – Murmurmurs un Tince Mince –, bet arī krietns pulciņš ķirzakveidīgo – zaļā un zilā iguāna, bārdainā agāma, pantērhameleoni, banānēdājgekoni, pērļu ķirzaka un kalnu iguānas. Terāriji ar šīm radībiņām aizņem gandrīz visu vienas istabas sienu. Šoreiz stāstīsim par kalnu iguānām.

Pie tā, ka Bērziņu mājoklī ir šie daudzie dzīvnieki, “vainojama” Beatas meita Boneta. Pirms vairākiem gadiem Boneta bija nopelnījusi savu pirmo naudiņu un vaicāja mammai, vai par to drīkst iegādāties ķirzakas, kas viņai tik ļoti patīk. Beata atļāva, lai pērk, bet viņa gan tām pat tuvumā neiešot. Pirmie Bērziņu mājās nonāca divi leopardgekoni, pēc kāda laika tiem pievienojās ūdens agāmas un baziliski. Pamazām ar to audzēšanu aizrāvās ne tikai Beatas bērni Boneta un Bruno, bet arī pati Beata un viņas draugs Guntars.

Bērni izauga, reizē ar to mainījās viņu intereses un gribējās turēt sarežģītākus dzīvniekus. Leopardgekoniem, ūdens agāmām un baziliskiem tika atrastas jaunas mājas, bet Bērziņu dzīvoklī ieradās zilā iguāna, pēc laika tai pievienojās kalnu iguānas. Vienu aptuveni 15 centimetrus garo radībiņu Bērziņi atveda no Polijas, otru – no Čehijas. Viena no tām ir mātīte, otrs – tēviņš. Abiem šobrīd ir septiņi līdz astoņi mēneši, tātad, var teikt, pusaudžu vecums. Pieaugusi kalnu iguāna var sasniegt pat 45 centimetru garumu.

Savvaļā dzīvojot, kalnu iguānas galvenokārt pārtiek no kukaiņiem, tārpiem un pat mazām ķirzaciņām. Nebrīvē tās baro ar miltu tārpiem, zoofobiem, circeņiem, salātu, pieneņu u. c. lapām, var piedāvāt banānus un persikus, bet augļi tām garšo tikai ļoti gatavi. Pieaugušas kalnu iguānas nav jābaro katru dienu. Terārijā jāpalaiž skraidīt dažus circeņus, trauciņā jāievieto vairāki miltu tārpi. Nākamā “porcija” kalnu iguānu mītnē jāieliek, kad iepriekšējā notiesāta, tas ir, pēc divām līdz trim dienām.

Bērziņu ģimene cer, ka nākotnē, kad abas kalnu iguānas būs sasniegušas dzimumgatavību, izdosies iegūt mazulīšus. Beata stāsta, ka pārošanās process iguānām norit diezgan nežēlīgi. Tēviņš parāda, kurš te ir galvenais, mātīti visādi purinot un dauzot. Pēc pārošanās mātīte augsnē izdēj olas, taču mūsu apstākļos tās nespēj nogatavoties, tāpēc no terārija jāizņem un jāievieto inkubatorā, un arī tad vēl nav zināms, kāds būs rezultāts. Kalnu iguānu pavairošanas process nav viegls, atzīst Beata.

Lai mājās turētu kalnu iguānas, vispirms jāiegādājas stikla terārijs. Pieaudzis dzīvnieks jutīsies labi, ja tā izmēri būs 120 x 60 x 60 cm. Bērziņu ģimene savām kalnu iguānām radījusi vidi, kas līdzīga tai, kurā šie dzīvnieki mitinās savvaļā – no makrofleksa putām izveidots kalnains apvidus ar alu, kurā dzīvniekiem paslēpties, terārijā ievietoti arī akmeņi un sausa koka stumbra gabals. Pateicoties īpaši izveidotajiem nagiem, kalnu iguānas var veiksmīgi rāpot gandrīz pa vertikālām nogāzēm. Šīs radībiņas mīl siltumu, tāpēc mītnē noteikti jābūt arī siltumu izstarojošai lampai un ultravioleto staru lampai, kā arī tā jāaprīko ar termostatu, kas regulē temperatūru.

Kalnu iguānas:

• savvaļā sastopamas akmeņainā vidē Meksikā un Kalifornijā ASV

• pieaudzis dzīvnieks var sasniegt līdz 45 cm garumu

• barība – miltu tārpi, circeņi, zoofobi, gatavi augļi, augu lapas

• jādod kalcijs un vitamīni, ko pulverveidā uzber uz barības

• terārijā dienas laikā jābūt 26 līdz 28 grādiem, naktī – 20 līdz 22 grādiem

• aktīvas dienā

• dzimumgatavība iestājas 1,5 līdz 2 gadu vecumā

• vienā metienā mātītes izdēj 30 olas

• dzīves ilgums – līdz 20 gadiem

Pievienot komentāru