Praktiski
Mājas

Egles gudrības: Kā un kur to izvēlēties 0

Ilustratīvs foto. Foto – LETA

Mākslīgo vai no meža

Mākslīgo egļu izvēle nu jau kļuvusi tik plaša, ka iespējams iegādāties ne tikai pliekanu plastmasas izstrādājumu, bet tādu egli, kas no attāluma pat nav atšķirama no īstās egles. Pēdējos gados ražotāji piestrādājuši pie zaru formas un adatiņu lokanības, lai sasniegtu maksimāli dabisku efektu. Savukārt krāšņuma cienītāji var izvēlēties egles ne tikai tradicionāli zaļā, bet arī sudrabotā, zilā, sarkanā un vēl citās krāsās. Mākslīgā egle kalpos gadiem ilgi, ilgtermiņā izmaksās lētāk un, galvenais, tā nebirs un vienlaikus būsim pasaudzējuši mūsu zemes zaļo rotu. Izvēloties mākslīgo egli, krāšņums būs, tomēr var pietrūkt romantikas, aromāta un mājīguma sajūtas. Maldīgi domāt, ka plastmasas egles ir drošākas un nevar aizdegties. Arī ar tām jāievēro drošības noteikumi. Turklāt mēdz būt lētie izstrādājumi, kas aizdegas pat no elektriskajām virtenēm. Tāpēc svarīgi, lai iegādātajai eglei būtu pievienots sertifikāts, kas garantē tās drošību un kvalitāti.

Pirmais noteikums, izvēloties dabisko eglīti, lai tā būtu nesen cirsta. Pērkot to var noteikt vairākos veidos. Ja, paņemot pirkstos vairākas skujas un paberzējot tās, jūtams viegls skuju aromāts un pirksti kļūst it kā eļļaini, eglīte ir svaiga. Var pamēģināt nolauzt kādu no apakšējiem zariņiem – ja lūst viegli, egle cirsta sen un mājoklī izturēs vien neilgu laiku, ja zars tikai liecas, bet nelūst – egli var droši pirkt. Var apskatīt arī cirtuma vietu uz stumbra – ja tā jau kļuvusi tumša, egle ātri sāks kalst. Vislabāk, ja eglīti iegādājas podiņā, bet pēc tam pārstāda dārzā. Tad tā priecēs daudzus gadus un dabai nebūs nodarīts kaitējums.

Pirms ievietošanas kājā egles stumbru vajadzētu attīrīt no mizas 8 – 10 cm augstumā un nedaudz saknaibīt. Pēc tam ielikt to speciāli sagatavotā tvertnē ar ūdeni, kas sniegsies virs notīrītās mizas. Ūdens periodiski jāpapildina, lai līmenis būtu nemainīgs. Egli nevajag novietot tuvu apkures baterijām, kamīnam. Tāpat nav ieteicams egli greznot ar smagiem rotājumiem, kas noliec tās zarus. Lai egle ilgāk saglabātu svaigumu un aromātu, ūdenim var pievienot tējkaroti jebkura mēslojuma, cukura vai aspirīna tableti, kā arī tējkaroti glicerīna, ko var iegādāties aptiekā.

 

Stabila un droša kāja

Saistītie raksti

Pirmkārt, egles kājai jāatbilst izvēlētās egles lielumam un svaram. Ērtākas, protams, būs arī viegli saliekamas konstrukcijas. Mazām eglītēm līdz aptuveni vienam metram parasti izvēlas tradicionālo, krustenisko koka kāju. 1,8 m augstām eglītēm jau vēlama kāja ar papildu metāliskiem stiprinājumiem, lai tā būtu stabilāka. Šo kāju lielākais mīnuss – egli nav iespējams ievietot ūdenī. Vēl viens variants – piemērota izmēra spainis ar mitrām smiltīm. Tomēr šis stiprinājums nebūs gana drošs un stabils, ja mājās ir mazi bērni un mājdzīvnieki. Labāks risinājums mazākām eglītēm ir plastmasas trijkājis ar vidū iestiprinātu ūdens tvertni – gana stabils un nodrošinās arī vajadzīgo mitrumu. Augstākām zaļsvārcēm ērta un stabila kāja ir liels plastmasas toveris ar speciālām metāla skrūvēm, kas ļauj tajā ievietot un nostiprināt egles ar dažāda diametra stumbriem, turklāt tajā var ieliet arī ūdeni.

Mazsvarīgs nav arī izskats. Ja egle ir kupla un to novieto uz grīdas, koka kājas ir pietiekami nemanāmas. Lai grīdas klājumu nebojātu no svecēm pilošais parafīns un vasks, var izmantot dažādus dekoratīvus paliktņus, kas nopērkami paklāju veidā. No tiem arī vieglāk savākt birstošās skujas. Ja tiek izmantots spainis vai cita neoriģināla tvertne, jāpadomā, kā to nomaskēt, izmantojot auduma vai papīra drapērijas. Oriģinālās plastmasas tvertnes nopērkamas pieskaņotā zaļā krāsā, tāpēc ir pietiekami neitrālas un izskatās labi. Īpašo dekoru cienītāji var iegādāties arī egles kājas, kas kombinētas ar dažādām pasaku figūrām – salavečiem, rūķiem, sniegbaltītēm un pat ragavām, uz kurām ērti novietot sarūpētās dāvanas.

LA.lv