Īpašums, Manas tiesības

Dzīvokļa dāvināšana kā pateicība: valsts nodeva, laulātā piekrišana, dāvinājuma atcelšana

Foto - Shutterstock

Man pieder dzīvoklis pilsētā, taču vēlos pārcelties uz laukiem pie savas radinieces, jo sievai veselības stāvokļa dēļ nepieciešams vairāk uzturēties svaigā gaisā, turklāt radiniece palikusi viena, arī viņai noderētu palīdzība. Dzīvokli gribētu uzdāvināt māsīcai, jo viņa man ar sievu ir daudz palīdzējusi. Kādu dāvinājumu man slēgt? Cik šāds darījums varētu izmaksāt – kādi varētu būt izdevumi, un kam tie jāmaksā? Ja es pārdomāšu, vai dāvinājumu varēs dabūt atpakaļ? KONSTANTĪNS RĪGĀ

Dāvinājumu veidi

Civillikuma 1912. pants nosaka, ka dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Dāvinājuma līgumu paraksta abas puses – gan dāvinātājs, gan dāvanas saņēmējs. Turklāt dāvinājums var būt ne tikai īpašuma vai lietu tiesību (piemēram, servitūta) atdošana apdāvinātajam, bet arī prasījumu tiesību bezatlīdzības cesija (civiltiesiska prasījuma pāreja no viena kreditora pie jauna), apdāvinātā atbrīvošana no pienākumiem pret dāvinātāju u.c.

Pastāv vairāki dāvinājuma veidi:

• parasts dāvinājums, par kuru nekas netiek prasīts pretī;

• dāvinājums ar uzlikumu, kas, saņemot dāvinājumu, paredz atsevišķus nosacījumus vai līgumā ietvertu pretpienākumu;

• dāvinājums atlīdzības nozīmē.

Šajā gadījumā tā, visticamāk, varētu būt trešā iespēja.

Dāvinājuma līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanu. Nav iespējams tajā ietvert punktu, ka līgums stājas spēkā tikai, piemēram, ar dāvinātāja nāvi vai kad būs kāds cits notikums. Tātad, tiklīdz tiek parakstīts dāvinājuma līgums un apdāvinātā īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tiek nostiprinātas zemesgrāmatā, dāvinātājs vairs nav nekustamā īpašuma īpašnieks un ar to vairs nevar brīvi rīkoties.

Manta atzīstama par dāvinātu tikai tādā apjomā, kādā no tās atvilkti dāvinātāja parādi. Ja dāvinātājs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, ne tikai kreditori var prasīt sev pienākošos daļu no dāvanas, bet arī dāvinātājs pats var prasīt no apdāvinātā, lai no viņa dāvinātās mantas daļu atdod atpakaļ parādu samaksai.

Noruna starp dāvinātāju un apdāvināto par to, ka pēdējais neatbild par pirmā parādiem, ir spēkā attiecībā uz kreditoriem tikai tad, ja kreditori tai piekrituši.

Kā atlīdzība

Ar dāvinājumu atlīdzības nozīmē jāsa­prot tāds dāvinājums, kas piešķirts kā atlīdzība par izdarītajiem pakalpojumiem vai sniegto palīdzību. Dāvinājums atlīdzības nozīmē tiek uzskatīts par izņēmumu, t.i., par savdabīgu līguma veidu, kas nedaudz tomēr ir pretrunā ar dāvinājuma būtību.

Šāda darījuma raksturīgākā pazīme ir nevis dāvinātāja devība (kas ir dāvinājuma vispārēja pazīme), bet gan pateicība, piemēram, par sniegto palīdzību, izdarīto pakalpojumu u. tml., kur personu īpaši tuvām attiecībām var nebūt nozīmes. Taču jāņem vērā, ka atsaukt šādu dāvinājumu apdāvinātā nepateicības dēļ jūs gan nevarēsiet.

Nodokļi un nodevas

Pie fiziskās personas ienākumiem, par kuriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tiek pieskaitīti arī ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas, tajā skaitā dāvinājuma. Taču iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja dāvinātāju ar apdāvināto saista radniecība līdz trešajai pakāpei.

Civillikuma izpratnē māsīca skaitās radniecība ceturtajā pakāpē, tātad jūs neesat atbrīvojams no nodokļa nomaksas 25% apmērā no dāvinājuma vērtības virs 1425 eiro. Šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir jāiesniedz iedzīvotāja ienākumu deklarācija ar tai pievienotiem dokumentiem. Tas jāizdara taksācijas gadam sekojošajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam. Tātad jums kā dāvinātājam par šogad veikto dāvinājumu nākamgad jāiesniedz VID gada ienākumu deklarācija un pēc tam budžetā jāiemaksā aprēķinātais nodoklis.

Valsts nodevas apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā paredzēts Ministru kabineta noteikumos. Par dāvinājumā saņemta īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā valsts nodeva ir 3% no nekustamā īpašuma vērtības. Tikai tad, ja dāvinājuma saņēmēji ir bērni, laulātie, vecāki, brāļi, māsas, pusbrāļi, pusmāsas, mazbērni, mazmazbērni un vecvecāki, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu būs 0,5% apjomā no nekustamā īpašuma vērtības (eiro).

Tā kā māsīca tuvo radinieku sarakstā neietilpst, būs jāmaksā 3% valsts nodeva. Ja līgumā būs norādīta mazāka vērtība nekā īpašuma kadastrālā vērtība, aprēķinot valsts nodevu, tiks ņemta vērā kadastrālā vērtība. Papildus būs jāmaksā kancelejas nodevas zemesgrāmatā, t.i., nodeva par jaunas tiesības nostiprinājumu – 14,23 eiro un par zemesgrāmatu apliecības izsniegšanu – 7,11 eiro. Vēl izdevumiem varat pieskaitīt zvērināta notāra amata atlīdzību, ja līgumu slēgsiet pie notāra. Tā būs atkarīga no darījuma vērtības.

Līgumā varat vienoties, ka visus izdevumus par šā līguma slēgšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā maksās īpašuma ieguvēja (māsīca).

Pievienot komentāru