Praktiski
Manas tiesības

Dzīvokļa dāvināšana kā pateicība: valsts nodeva, laulātā piekrišana, dāvinājuma atcelšana 16

Foto – Shutterstock

Man pieder dzīvoklis pilsētā, taču vēlos pārcelties uz laukiem pie savas radinieces, jo sievai veselības stāvokļa dēļ nepieciešams vairāk uzturēties svaigā gaisā, turklāt radiniece palikusi viena, arī viņai noderētu palīdzība. Dzīvokli gribētu uzdāvināt māsīcai, jo viņa man ar sievu ir daudz palīdzējusi. Kādu dāvinājumu man slēgt? Cik šāds darījums varētu izmaksāt – kādi varētu būt izdevumi, un kam tie jāmaksā? Ja es pārdomāšu, vai dāvinājumu varēs dabūt atpakaļ? KONSTANTĪNS RĪGĀ

Dāvinājumu veidi

Civillikuma 1912. pants nosaka, ka dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Dāvinājuma līgumu paraksta abas puses – gan dāvinātājs, gan dāvanas saņēmējs. Turklāt dāvinājums var būt ne tikai īpašuma vai lietu tiesību (piemēram, servitūta) atdošana apdāvinātajam, bet arī prasījumu tiesību bezatlīdzības cesija (civiltiesiska prasījuma pāreja no viena kreditora pie jauna), apdāvinātā atbrīvošana no pienākumiem pret dāvinātāju u.c.

Pastāv vairāki dāvinājuma veidi:

• parasts dāvinājums, par kuru nekas netiek prasīts pretī;

• dāvinājums ar uzlikumu, kas, saņemot dāvinājumu, paredz atsevišķus nosacījumus vai līgumā ietvertu pretpienākumu;

• dāvinājums atlīdzības nozīmē.

Šajā gadījumā tā, visticamāk, varētu būt trešā iespēja.

Dāvinājuma līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanu. Nav iespējams tajā ietvert punktu, ka līgums stājas spēkā tikai, piemēram, ar dāvinātāja nāvi vai kad būs kāds cits notikums. Tātad, tiklīdz tiek parakstīts dāvinājuma līgums un apdāvinātā īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tiek nostiprinātas zemesgrāmatā, dāvinātājs vairs nav nekustamā īpašuma īpašnieks un ar to vairs nevar brīvi rīkoties.

Manta atzīstama par dāvinātu tikai tādā apjomā, kādā no tās atvilkti dāvinātāja parādi. Ja dāvinātājs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, ne tikai kreditori var prasīt sev pienākošos daļu no dāvanas, bet arī dāvinātājs pats var prasīt no apdāvinātā, lai no viņa dāvinātās mantas daļu atdod atpakaļ parādu samaksai.

Noruna starp dāvinātāju un apdāvināto par to, ka pēdējais neatbild par pirmā parādiem, ir spēkā attiecībā uz kreditoriem tikai tad, ja kreditori tai piekrituši.

Kā atlīdzība

Ar dāvinājumu atlīdzības nozīmē jāsa­prot tāds dāvinājums, kas piešķirts kā atlīdzība par izdarītajiem pakalpojumiem vai sniegto palīdzību. Dāvinājums atlīdzības nozīmē tiek uzskatīts par izņēmumu, t.i., par savdabīgu līguma veidu, kas nedaudz tomēr ir pretrunā ar dāvinājuma būtību.

Šāda darījuma raksturīgākā pazīme ir nevis dāvinātāja devība (kas ir dāvinājuma vispārēja pazīme), bet gan pateicība, piemēram, par sniegto palīdzību, izdarīto pakalpojumu u. tml., kur personu īpaši tuvām attiecībām var nebūt nozīmes. Taču jāņem vērā, ka atsaukt šādu dāvinājumu apdāvinātā nepateicības dēļ jūs gan nevarēsiet.

Nodokļi un nodevas

Pie fiziskās personas ienākumiem, par kuriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tiek pieskaitīti arī ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas, tajā skaitā dāvinājuma. Taču iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja dāvinātāju ar apdāvināto saista radniecība līdz trešajai pakāpei.

Civillikuma izpratnē māsīca skaitās radniecība ceturtajā pakāpē, tātad jūs neesat atbrīvojams no nodokļa nomaksas 25% apmērā no dāvinājuma vērtības virs 1425 eiro. Šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir jāiesniedz iedzīvotāja ienākumu deklarācija ar tai pievienotiem dokumentiem. Tas jāizdara taksācijas gadam sekojošajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam. Tātad jums kā dāvinātājam par šogad veikto dāvinājumu nākamgad jāiesniedz VID gada ienākumu deklarācija un pēc tam budžetā jāiemaksā aprēķinātais nodoklis.

Valsts nodevas apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā paredzēts Ministru kabineta noteikumos. Par dāvinājumā saņemta īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā valsts nodeva ir 3% no nekustamā īpašuma vērtības. Tikai tad, ja dāvinājuma saņēmēji ir bērni, laulātie, vecāki, brāļi, māsas, pusbrāļi, pusmāsas, mazbērni, mazmazbērni un vecvecāki, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu būs 0,5% apjomā no nekustamā īpašuma vērtības (eiro).

Tā kā māsīca tuvo radinieku sarakstā neietilpst, būs jāmaksā 3% valsts nodeva. Ja līgumā būs norādīta mazāka vērtība nekā īpašuma kadastrālā vērtība, aprēķinot valsts nodevu, tiks ņemta vērā kadastrālā vērtība. Papildus būs jāmaksā kancelejas nodevas zemesgrāmatā, t.i., nodeva par jaunas tiesības nostiprinājumu – 14,23 eiro un par zemesgrāmatu apliecības izsniegšanu – 7,11 eiro. Vēl izdevumiem varat pieskaitīt zvērināta notāra amata atlīdzību, ja līgumu slēgsiet pie notāra. Tā būs atkarīga no darījuma vērtības.

Līgumā varat vienoties, ka visus izdevumus par šā līguma slēgšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā maksās īpašuma ieguvēja (māsīca).

Laulātā piekrišana

Tā kā esat laulībā un nekustamais īpašums acīmredzot ietilpst laulāto kopmantā, slēdzot dāvinājuma līgumu, darījumam būs nepieciešama otra laulātā piekrišana. Piekrišana ir jāizsaka rakstveidā, to apliecinot pie notāra (atsevišķos gadījumos pieļaujama apliecināšana bāriņtiesā vai konsulātā).

Laulātā piekrišana nav nepieciešama, ja:

• nekustamais īpašums iegūts pirms laulības noslēgšanas;

• nekustamais īpašums iegūts bezatlīdzības ceļā, piemēram, kā dāvinājums;

• starp laulātajiem ir noslēgts laulības līgums par visas mantas šķirtību.

Sekas

Lai dāvinājums būtu spēkā, tas jāpieņem apdāvinātajam vai viņa vietniekam, piemēram, pilnvarotajai personai vai aizbildnim. Izsakot piekrišanu dāvinājumu pieņemt, apdāvinātais, kā arī viņa mantinieki iegūst tiesību prasīt tiesas ceļā dāvanas nodošanu gan no dāvinātāja, gan no viņa mantiniekiem, ja dāvinātājs to neizdara labprātīgi. Apdāvinātā piekrišanai saņemt dāvinājumu jau jābūt norādītai dāvinājuma līgumā. Līdz ar to dāvinātājs nevar vilcināt lietas nodošanu apdāvinātajam.

Par dāvinātās lietas bojāeju vai pasliktināšanos, kā arī par tās attiesājumu vai trūkumiem dāvinātājs atbild tikai tad, ja viņš līgumā noteikti to uzņēmies vai arī pieļāvis ļaunprātību vai rupju neuzmanību. Visi apgrūtinājumi, kas attiecas uz dāvināto lietu (piemēram, nodokļu nomaksa), jāsedz apdāvinātajam.

Atdod atpakaļ!

Dāvinājumu var atsaukt, taču tikai abiem līdzējiem par to vienojoties vai arī tiesas ceļā. Dāvinājumu atlīdzības nozīmē var atsaukt tikai konkrētos likumā tieši noteiktos gadījumos:

• apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ (piemēram, ja dāvinātāju rupji apvaino vārdos vai darbos);

• ja dāvinātājam tīši nodarīti svarīgi mantiskie zaudējumi;

• ja dāvinātāja dzīvība bijusi apdraudēta;

• ja dāvinātāju atstāj bezpalīdzības stāvoklī, kad bijis iespējams viņam palīdzēt.

Ja apdāvinātais ir slikti izturējies, tas dāvinātājam būs jāpierāda tiesā, un katru faktu tiesa vērtēs individuāli.

Tiesības atsaukt dāvinājumu nepateicības dēļ nepāriet uz dāvinātāja mantiniekiem, kā arī nav vēršama pret nepateicīgā apdāvinātā mantiniekiem. Dāvinātājs var iesniegt tikai personīgu prasību pret apdāvināto, lai tas atdod viņam īpašumu. Taču to var izdarīt tikai tad, ja dāvana joprojām atrodas apdāvinātā mantā, t.i., ja apdāvinātais jau nav to atsavinājis kādai citai personai.

Dāvinājuma atsaukšanas tiesības var izmantot 10 gadu laikā.

SVARĪGI

• Nekustamā īpašuma dāvinājuma līgums obligāti jāslēdz rakstiski.

• Līgumā obligāti jānorāda, ka apdāvinātais ar pateicību dāvinājumu pieņem.

• Ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem (piemēram, bērniem) neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas.

• Ja tajā brīdī, kad apdāvinātais izsaka piekrišanu dāvinājumu pieņemt, dāvinātājs vairs nav rīcības spējīgs, dāvinājums atzīstams par nenotikušu.

UZZIŅA

Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi:

• ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese);

• ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai tas ir bijis maksātāja vienīgais nekustamais īpašums;

• ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (kurš reģistrēts zemesgrāmatā kā maksātāja vienīgais nekustamais īpašums), ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas.

KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA

LA.lv