Mājas mīluļi, Suņi

Dzīvniekam kailā ēde. Cik bīstama tā ir cilvēkam un kā to ārstēt?

Foto-Shutterstock

Vasarā bērni brauc pie vecvecākiem uz laukiem, tur daudz dzīvnieku, arī četri suņi un kaķi. Es ļoti baidos par kailo ēdi, vai tā tagad bieži sastopama? TAMĀRA RĪGĀ

Kailo ēdi jeb mikrosporiju vai cirpējēdi ierosina mikroskopiska sēne Microsporium canis, kas rada ādas un nagu bojājumus. Šī ir viena no biežāk sastopamajām parazitārajām infekcijām gan suņiem, gan kaķiem. Infekcijas avots ir slimie dzīvnieki, viņu kopšanas inventārs un apkārtējā vide, kur slimie dzīvnieki uzturas. Slimības ierosinātājas sporas saglabā inficēšanas risku gandrīz divus gadus. Ir dzīvnieki, kuri slimības pazīmes neuzrāda, bet ir hroniski šo sporu nēsātāji. Ja suns vai kaķis ir vesels, ar spēcīgu imūnsistēmu un regulāri tiek veikti nepieciešamie profilaktiskie pasākumi, dzīvnieks, sastopoties apkārtējā vidē ar slimības ierosinātāja sporām, var nesaslimt.

Slimības pirmās pazīmes ir apmatojuma izkrišana, uz dzīvnieka purna, ausīm vai priekšķepām parādās apaļi, kaili, zvīņaini laukumi, kas laika gaitā kļūst arvien lielāki. Šie laukumiņi suņiem un kaķiem parasti neniez, tomēr pieaugušiem kaķiem biežāk novēro pastiprinātu kasīšanos. Kailā ēde var attīstīties arī nagos, izraisot nepareizu un deformētu nagu augšanu.

Ja mājā ir vairāki dzīvnieki un kādam ir diagnosticēta kailā ēde, slimais jāizolē no pārējiem četrkājainajiem. Lai vieglāk ārstēt, jāapcērp kaķa apmatojums. Ļoti svarīgi ir dezinficēt apkārtējo vidi. Lai izsargātos no kailās ēdes infekcijas, iespējams arī vakcinēties. Par slimības diagnostikas un ārstēšanas metodēm noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu. Kailās ēdes ārstēšana ir ilglaicīga, parasti nepieciešamas gan iekšķīgi, gan ārīgi lietojamas zāles.

! Šī slimība var skart arī cilvēkus. Kailā ēde īpaši bīstama ir tiem, kuriem ir nomākta imūnsistēma. Klīniskās pazīmes cilvēkam ir līdzīgas kā saslimušajam dzīvniekam. Uz ādas parādās apaļi, niezoši zvīņveida plankumi, tajās vietās izkrīt mati, nagi kļūst biezi un dzeltenīgi. Ja ievērojat šādas pazīmes, obligāti jākonsultējas ar ģimenes ārstu un dermatologu.

Pievienot komentāru