Praktiski
Mājas

Gatavojies sausumam laikus. Ko labāk izvēlēties – dziļurbumu vai aku? 0

Foto – Symbiot/Shutterstock

Ja rok aku, ūdens jau ir pie 10 metriem. Dziļurbuma puiši saka, ka jāurbj 40 metri. Kāda atšķirība starp abiem ūdens ieguves veidiem? Andris Bauskā

Grodu akā ūdens sakrājas no zemes augstākajiem slāņiem – parasti virs ūdens necaurlaidīgajiem slāņiem, piemēram, dolomīta, merģeļa, māla. Ūdens daudzums šajos ūdens nesošajos slāņos lielākoties saistīts ar nokrišņu intensitāti, tāpēc iegūt lielāku ūdens daudzumu var būt apgrūtinoši, īpaši sausās vasarās. Akas ūdeni salīdzinājumā ar to, kas plūst no urbuma, var uzskatīt par dzīvāku, taču tikai tad, ja aka ir labi noslēgta, regulāri tiek tīrīta un lietota.

Vairāk minerālo piedevu – dzelzs un kalcija

Savukārt ar dziļurbumu iespējams ūdeni iegūt no dziļākiem slāņiem, kas atrodas zem vienas vai vairākām ūdens necaurlaidīgo iežu kārtām. Ūdens daudzums šādā slānī nav atkarīgs no sausuma periodiem, tas ir pasargāts no virszemes ūdeņu iespējamā piesārņojuma. Tiesa, šāds ūdens saturēs daudz vairāk minerālvielu.

Ja ūdens tiek iegūts no dolomīta iežiem, tajā būs salīdzinoši neliels dzelzs saturs, taču paaugstināts kalcija daudzums, kas ikdienā izpaudīsies kā nosēdumi uz flīzēm, sadzīves tehnikā.

Latvijā izplatītākais ūdens nesošais slānis, no kura iegūst ūdeni, ir smilšakmens no Gaujas ūdens horizonta. Nereti gan problēmas šajā ūdenī rada palielināts dzelzs saturs (līdz pat 5 mg/l, pieļaujamais – 0,2 mg/l). Mājsaimniecībā bez speciālu filtru izmantošanas šādu ūdeni nav ieteicams lietot.

Uzņēmumu, kas ierīko dziļurbumus, rīcībā ir Latvijas ģeoloģiskās kartes ar aptuvenām norādēm, cik dziļi var nākties urbt, kāds ūdens ir konkrētā slānī. Katram urbumam ģeologi parasti izstrādā urbšanas plānu. Pēc urbuma izbūves tiek sagatavota un reģistrēta urbuma pase.

Dziļurbumam rīkstnieku nevajag

Dziļurbumu ieteicams izvēlēties, ja mājās ir liels ūdens patēriņš (dažāda sadzīves tehnika, kas izmanto ūdeni, vanna, liela ģimene), tāpat, ja grodu akas ierīkošana nav iespējama, piemēram, nav piemērotas āderes. Dziļurbumu ierīkošanai rīkstnieka pakalpojumu nevajag, jo ūdens būs jebkurā gadījumā.

Jāņem vērā – ja plānots iegūt vairāk par 10 kubikmetriem ūdens diennaktī (neatkarīgi no tā, tiek lietota grodu aka vai dziļurbums), nepieciešama zemes dzīļu izmantošanas atļauja. Būs jāmaksā arī dabas resursu izmantošanas nodoklis.

Grodu aka lētāka, bet…

Grodu akas ierīkošana būs lētāka nekā dziļurbums. Savukārt dziļurbuma izmaksas atkarīgas no tā, cik dziļi jāurbj, kāda materiāla caurules tiek izmantotas (biezsienu plastikāta, nerūsējošā tērauda vai tērauda), vai nepieciešama filtrējošo un ūdeni mīkstinošo sistēmu ierīkošana. Protams, arī no tā, cik tālu speciālistiem uz konkrēto vietu jābrauc. Ierīkojot dziļurbumu, kopējās izmaksas ir no 25 līdz 50 eiro par metru. Grodu akas rakšana izmaksā 70–90 eiro par vienu grodu, nerēķinot paša groda iegādes izmaksas. Cena atkarīga no grunts īpašībām.

LA.lv