Augļu dārzs, Dārzs

Spainis dzērveņu no pašu purviņa. Kā dārzā ieaudzēt dzērvenes un krūmmelllenes

Foto-Valdis Semjonovs

Gardās krūmmellenes un dzērvenes ir katra dārzmīļa sapnis. Taču – dažam tās dārzā aug, citas neizdodas ne lūdzamas. Neveiksmē visbiežāk vainojama augu galvenās prasības nepildīšana: “Dodiet mums, lūdzu, tikai pliku purva kūdru!” Kompostu un kūtsmēslus šo skābummīļu diēta lietot neļauj.

Krūmmellenes pieprasa skābumu

Liela pieredze krūmmelleņu audzēšanā ir Pēterim Heimanim no Pūres. Visiem, kas iegādājas viņa stādus, dārznieks atgādina: “Netaupiet uz purva kūdru! Nav vērts iegādāties diezgan dārgos stādus, ja nepilda audzēšanas noteikumus.”

Lielaudzētāji šo prasību ņem vērā, tādēļ plantācijas ierīko nosusinātos purvos, kūdrainās augsnēs. Mazdārziņā reti kad ir piemērota augsne, lai krūmmellenes justos labi bez īpašas augsnes ielabošanas. Tās bez pūlēm var ražot Jūrmalā, kur ir smilšaina augsne un daudz dārzu ierīkots nosusinātā purva vietā. Taču lielākajā daļā Latvijas teritorijas tā nav, īpaši vietās, kur ir auglīga māla, smilšmāla, barības vielām bagāta vai ielabota dārza augsne.

Krūmmellenes nav gatavas pielāgoties – tām ir striktas prasības augsnes skābuma un aerācijas ziņā. Lai tās izpildītu, ir daži svarīgi noteikumi.

Krūmmellenēm Pūrē ierīkots demonstrāciju lauks, uz kuru dārzkopis Pēteris Heimanis aizved iesācējus šo ogu audzēšanā. Tur labi redzams, kā vienā laikā stādīti vienādu šķirņu augi reaģē uz augsnes skābumu. Pa labi redzamie kuplie augi (arī izcili ražo) dēstīti tranšejās, kurās iebērta neielabota purva kūdra. Pa kreisi – purva kūdrai piejaukta dārza augsne (1:1). Kreisajā malā pavisam nīkulīga rinda – kūdra pievienota pavisam nedaudz. Rinda, kur stādi likti normālā dārza augsnē, iznīkusi pavisam. Secinājums – taupīt un eksperimentēt nav vērts, krūmmellenes stādāmas tikai skābā purva kūdrā. Foto no Pētera Heimaņa arhīva
Krūmmellenēm Pūrē ierīkots demonstrāciju lauks, uz kuru dārzkopis Pēteris Heimanis aizved iesācējus šo ogu audzēšanā. Tur labi redzams, kā vienā laikā stādīti vienādu šķirņu augi reaģē uz augsnes skābumu. Pa labi redzamie kuplie augi (arī izcili ražo) dēstīti tranšejās, kurās iebērta neielabota purva kūdra. Pa kreisi – purva kūdrai piejaukta dārza augsne (1:1). Kreisajā malā pavisam nīkulīga rinda – kūdra pievienota pavisam nedaudz. Rinda, kur stādi likti normālā dārza augsnē, iznīkusi pavisam. Secinājums – taupīt un eksperimentēt nav vērts, krūmmellenes stādāmas tikai skābā purva kūdrā. Foto no Pētera Heimaņa arhīva

Augsne. Krūmmellenes stādīšanai iegādājas visvienkāršāko, neuzlaboto purva kūdru. Šī manta ir arī vislētākā (mazdārziņa vajadzībām parasti iegādājas maisos). Svarīgs ir augsnes skābums – pH. Purva kūdrai tas ir 3,5–4 pH.

Var iegādāties arī maisu ar purva kūdru, kas paredzēta rododendriem (pH 4,2–4,5). Tajā iestrādāti skābummīļiem paredzēti ilg­stošas iedarbības mēslojumi. Taču bedres piepildīšanai tādu pirkt ir pārāk dārgi un nevajadzīgi. Stādiņa mazās saknītes pirmajā dzīves gadā spēs apdzīvot tikai nelielu kūdras daļu un tajā esošās barības vielas. Mēslojums no brīvās kūdras tiks vienkārši izskalots. Taču nākamajā pavasarī pēc iestādīšanas nāksies mēslot tik un tā.

Kompromisa variants ir stādīšanas bedres dibenā un gar malām likt purva kūdru, bet vidū ielaboto substrātu.

Jauna mode augsnes ziņā tiek lietota Polijā, kur purva kūdru sajauc ar smiltīm (1:1), augsni noklāj ar melno agrotīklu, ierīko pilienlaistīšanu. Mazdārziņā šādu maisījumu būtu ļoti grūti pielaistīt.

Stādīšanas bedre. Vietā, kur nekrājas gruntsūdeņi, izrok vismaz 0,5 m dziļu (ar tādu pašu malu garumu) bedri. Kūdru ber bedrē. Vidū var nedaudz iestrādāt ilgstošas iedarbības mēslojumu, kas paredzēts skābummīļiem, taču speciāli to pirkt nevajag – dārgs.

Ielaboto kūdru vai ilgstošas iedarbības mēslojumu, ko pievieno purva kūdrai, ir vērts pirkt, ja krūmmelleni audzē podā. Tas ir lielisks veids, kā tikt pie ogām, ja dārzā neveicas ar ieaudzēšanu vai nav piemērotas vietas. Ziemā šos augus vislabāk ar visu podu ierakt neapkurināmā siltumnīcā. Var arī pamatīgi aptīt sakņu kamolu. Ik pavasari pārstāda mazliet lielākā podā. Pirmajā audzēšanas gadā mazam stādiņam pietiks arī ar 5 l tilpuma trauku.

Mēslojums. Krūmellenes mēslo ar speciālajiem kompleksajiem mēslojumiem nepārdozējot. Var pat samazināt vienā reizē dodamo ūdenī šķaidāmā vai šķidrā mēslojuma devu, sadalot to vairākām laistīšanas reizēm, lai barība augam tiktu vienmērīgāk.

Jārēķinās, ka skābummīļiem paredzētais mēslojums ir visdārgākais, taču bez tā nevar iztikt. Šo augu barošanā arī nevarēs ietaupīt, izlīdzoties ar augu vircām vai komposta labumiem.

Mulča. Populāra ir stādījumu mulčēšana ar mizām vai skaidām. Dārznieks gan iesaka mazdārziņā uz sakņu zonas ik pa laikam uzbērt tikai jaunu kūdras kārtiņu.

No mizu mulčas ieteicams atteikties, jo pieredze liecina, ka mitrums un mēslojums caur šo slāni nereti nenokļūst līdz auga saknēm. Ja stādījumi aprīkoti ar pilienlaistīšanas sistēmām, tad tas nekaitē, bet tāds aprīkojums parasti ir tikai lielaudzētājiem.

Ar skaidām mulčētie augi nesaņem pienākošos slāpekļa devu, tāpēc tā jāpalielina. Skābummīļiem pavasarī tas jādod papildus amonija sulfāta formā, taču – ne amonija nitrāta formā kā lielākajai daļai citu dārza augu. Amatieri audzētāji šīs lietas bieži vien jauc. Nederēs vienkārša kompleksā mēslojuma devas palielināšana, jo tad augam tiks nevajadzīgi daudz citu elementu.

Ar mizām un skaidām mulčētajiem augiem jāpalielina mēslojuma daudzums, taču mazdārziņa saimniekam būs grūti noteikt, tieši cik daudz un ko dot, tāpēc labāk atteikties no šīm mulčām. Mizu mulču kā dekoratīvu materiālu var uzbērt podos audzētām krūmmellenēm, jo tās laista pamatīgi, un mizas slānītis netraucēs.

UZZIŅA

Krūmellenes sausā laikā bagātīgi jālaista, tām netīk stāvošs ūdens, taču dzert augi vēlas daudz un bieži.

Katru gadu no sava purva Velta Jirgena nolasa 10 litru spaini ar ogām. Foto - Inita Šteinberga
Katru gadu no sava purva Velta Jirgena nolasa 10 litru spaini ar ogām. Foto – Inita Šteinberga

Spainis dzērveņu no pašu purva

Ar savu dzērveņu purviņu pagalma vidū jau ilgus gadus lepojas mazdārziņa saimniece Velta Jirgena no Plakanciema. Bagātā raža iedvesmojusi daudzus dārza ciemiņus arī sev izveidot tādus.

Dzērveņu stādi pirkti Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī. Turp Velta sūta arī visus, kas vēlas tikt pie tādām ogām kā viņai. Speciālisti arī izstāstīs visu par augu stādīšanu un kopšanu. Jirgeni, sagatavojot savu purvu, cieši ievērojuši visas norādes.

Vispirms izrakta 40 cm dziļa 1×2 m bedre. Tajā ieklāta melnā plēve, kas sadurstīta, lai var aizplūst liekais mitrums.

Bedrē iebērta neielabota purva kūdra. Tai vislabāk ļaut pašai pielīt ar lietu un nosēsties, bet, ja visu gribas ātri, var arī salaistīt.

Kvadrātmetrā purva stādīti desmit stādi. Kopumā tur aug 20 dzērveņu ceri.

Turpmākajos gados kopšana minimāla – jāizrauj kāda nezāle, kas iezagusies purvā. Dzērveņu dzinumi blīvi noklāj virsmu, un skābā kūdra nezālēm nepatīk. Sausā laikā stādījumu laista.

Var nolasīt visas ogas uzreiz vai arī pakāpeniski. Saimniece vāc tikai tik dzērveņu, cik tobrīd vajadzīgs, pārējās atstāj purviņā, arī pa ziemu. Taču ogas garšo arī putniem, tāpēc dobi pārklāj ar agrotīklu.

Dobe izskatās ļoti skaista, un nav vajadzības to slēpt dārza dziļumā. Veltai purviņš izveidots saulainā pagalma malā starp atpūtas vietu un puķu dobēm.

Foto - Inita Šteinberga
Foto – Inita Šteinberga

UZZIŅA

Purvs ražo ilgus gadus bez jebkāda mēslojuma. Velta apjautājusies botāniskā dārza speciālistiem, vai nevajag tomēr kādu papildmēslojumu. Nevajagot vis! Tikai laiku pa laikam purva virsējo slāni var mazliet atjaunot, uzberot svaigu purva kūdru.

Pievienot komentāru