Praktiski
Mājas mīluļi

Divas trešdaļas saimnieku ignorē likumu. Kāpēc čipēšana ir tik dārga? 16

Foto-Shutterstock

Lauksaimniecības datu centra datubāzē reģistrēti un iezīmēti ar mikroshēmu tikai 72 000 jeb, pēc aptuvenām aplēsēm, tikai trešā daļa no visiem Latvijas suņiem. Pārējo divu trešdaļu saimnieki pagaidām ignorē likuma prasību. Ko viņi gaida?

Vajadzēja 14 gadus, lai priekšlikums par suņu reģistrāciju un apzīmēšanu ar mikroshēmu jeb tā saukto čipēšanu kļūtu par realitāti. Tiesa, pa šo laiku sākotnējā iecere par bezmaksas pasākumu kļuvusi par veterinārārstu peļņas avotu. Pakalpojumam, kura pašizmaksa ir ap 7 eiro, viņi nekautrējas uzskrūvēt pat četrkārt līdz pieckārt augstāku cenu. Viena no čipēšanas idejas autorēm – dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone – uzskata, ka suņu reģistrāciju un apzīmēšanu ar mikroshēmu galvenokārt kavē tieši procedūras sadārdzinājums.

200% uzcenojums

Visi mēģinājumi suņu reģistrāciju un čipēšanu padarīt bezmaksas vai vismaz lētāku, ko varētu atļauties arī mazturīgie iedzīvotāji, līdz šim atsitušies kā pret sienu.

– 2004. gadā iestājāmies, lai reģistrācija un čipēšana būtu bez maksas – no valsts budžeta vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, – atceras Džonsone. Pa šiem gadiem desmitiem miljonu eiro aizgājuši dažādiem reģistriem, tostarp arī tagad jau bēdīgi slavenajai e-veselībai, taču dzīvniekiem 1,3 miljoni eiro nav atradušies. Pašlaik suņa reģistrācija Lauksaimniecības datu centra (LDC) vienotajā datubāzē ir maksas pakalpojums, kur cena no pašizmaksas 3,50 eiro var pieaugt par 200%. Piemēram, Dr. Beinerta klīnika par šo darbību, kas aizņem nedaudz vairāk par piecām minūtēm, iekasē 10 eiro.

Līdz pat šodienai nav iespējams savu suni piereģistrēt pašam saimniekam, kas dzīvnieku jau ir čipējis pie veterinārārsta. Kāpēc vienkāršā procedūra, kādu tīmeklī izmantojam neskaitāmu pakalpojumu samaksai, nav pieejama LDC? Atbildē uz “Mājas Viesa” jautājumu Zemkopības ministrija (ZM) skaidro, ka tā gatavo grozījumus Ministru kabineta noteikumos par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību, kas paredzēs, ka īpašnieks varēs pats, izmantojot LDC vai valsts pakalpojumu portālā www.latvija.lv pieejamo e-pakalpojumu, reģistrēt savu dzīvnieku datubāzē.

Minētie grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas “Latvijas Vēstnesī” (tas varētu būt janvāra otrajā pusē), sola ministrija.

Veterinārārstu lobijs

Mēģinājums mājdzīvnieku reģistrāciju un čipēšanu padarīt lētāku un pieejamāku iedzīvotājiem neizdevās arī nesenā pagātnē. Saeima rudenī noraidīja ZM sagatavoto un Ministru kabineta atbalstīto priekšlikumu, kas paredzēja, ka suņu un citu mājdzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu var veikt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori vai pilnvaroti veterinārārsti, kā arī apmācītas personas, kam ir līgums ar dzīvnieku patversmi.

– Lobijs ir baiss un bezkaunīgs, – veterinārārstu spēju norakt priekšlikumu vērtē Džonsone. Viņiem to palīdzējusi nogremdēt arī deputāte Inguna Rībena (Nacionālā apvienība) ar “neadekvātu, emocionālu runu, sabiedējot cilvēkus, ka čipēšana ir ādas šķelšana un milzīgi sāpīga operācija, un pārējie, neiedziļinoties būtībā, emocionāli nobalsoja”.

Džonsone uzskata, ka noraidījums apmācītam cilvēku lokam atļaut veikt suņu un kaķu čipēšanu bijis ne tikai nepareizs, bet arī pretrunīgs, jo visus lauksaimniecības dzīvniekus mikročipēt varot apmācītas personas. Diskusiju par šo ierosinājumu mēs vēl turpināsim, sola Džonsone.

Čipēšana izvērtusies par izdevīgu komercpakalpojumu šauram personu lokam – divus līdz trīs eiro vērtā mikročipa ievadīšana pie veterinārārsta pārvērtusies pakalpojumā, par ko tiek prasīti 10 līdz 15 eiro. Dr. Beinerta klīnikā ne vairāk kā piecas minūtes ilgās čipēšanas procedūras maksa decembrī un janvārī samazināta no 15 eiro līdz 10 eiro, stāsta veterinārārsts Eduards Triblis. Tā gan varot atkal mainīties, tāpēc interesentiem viņš iesaka sazināties ar klīniku. Par priekšlikumu uzticēt čipēšanu arī apmācītiem PVD un patversmju darbiniekiem Triblis izsakās kritiski – ja to neveic veterinārārsts, varot rasties komplikācijas, piemēram, papildu asiņošana, hematoma un citas ķibeles.

Reidu vēl nebūs

Ar suņu reģistrēšanas un čipēšanas kontroli jānodarbojas PVD un pašvaldībām. Rīgā šis pienākums uzticēts pašvaldības policijai. Šogad par 11 tūkstošiem eiro plānots iegādāties mikroshēmu nolasīšanas ierīces, stāsta pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

– Tas gan nenozīmē, ka suņu čipēšanu vajag atlikt, taču nevajag arī baidīties, ka policija skries un ķers visus suņus pēc kārtas, – saimniekus, kuru rekši vai dukši vēl nav ierakstīti valsts reģistrā, mierina Sadovskis.

Galvaspilsētā joprojām uzmanība vairāk tiks pievērsta, lai pastaigu laikā no 7.00 līdz 23.00 suņi tiktu vesti pavadā un staidzinātāji pēc viņiem savāktu izkārnījumus. Ja suņa saimnieks nonāks policijas uzmanības lokā, tad gan lai rēķinās, ka notiks arī dzīvnieka reģistrācijas un čipēšanas pārbaude.

Policijas mērķis neesot čakarēt cilvēkus, bet panākt, lai reiz pienāk tā diena, kad visi vai vismaz lielākā daļa suņu būtu čipēti, kas palīdzētu atrast noklīdušos dzīvniekus, saukt pie atbildības neapzinīgos saimniekus, kā arī atturētu pamest savu mājdzīvnieku nelaimē.

Visticamāk, ka arī citās pašvaldībās nečipēto suņu saimniekus šogad vēl daudz netramdīs, jo efektīvai kontrolei nepieciešamas čipu nolasīšanas ierīces. Pašvaldības ar sodīšanu nesteigsies arī tuvojošos vēlēšanu dēļ, spriež Džonsone. Patversmes darbam gan gausā suņu reģistrācijas un čipēšanas gaita par labu nenāk, jo katram pie viņiem nonākušam, datubāzē neierakstītam sunītim ir daudz grūtāk vai pat neiespējami atrast saimnieku. Tās ir ciešanas dzīvniekam, izdevumi dzīvnieku draugiem.

– Ja ar ierīces palīdzību varam nolasīt čipa datus, sazināmies ar saimnieku, sunim vairs nav jānīkst patversmē un viņš laimīgs atgriežas mājās, – vēlamo situāciju apraksta “Ulubeles” vadītāja.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Salūts ar laimīgām beigām

Tieši tā notika ar mazo Blekiju Kingu, kad viņš pagājušajā vasarā Saulkrastu svētku salūta laikā, glābiņu meklēdams, izbēga no mājas pa nejauši atstātu dārza vārtu spraugu. Saimniece Sandra Delgalve kopā ar vīru Džonu izbraukāja pilsētu krustu šķērsu – kur tu tādā mašīnu un ļaužu burzmā mazu sunīti atradīsi! Gaidīja viņa savu mīluli pagalmā līdz agram rītam. Daudz asaru izraudāja un baisu domu izdomāja, kas ar mazo Blekiju varēja atgadīties. Sešos no rīta sapratusi – ja suns nav atgriezies, pats vairs neatnāks. Pulksten deviņos atskanējis tālruņa zvans. Vēl tagad Sandrai acīs sariešas asaras, kad viņa atceras pirmos vārdus: jūsu sunītis ir pie mums.

– Tas bija mana mūža labākais zvans, ja neskaita vīra mīlas apliecinājumus pa tālruni… – smaidot nosaka Blekija saimniece.

Blekijs Kings tonakt bija izskraidījies pa estrādi – noklīdušā sunīša bildi kāds jau bija ievietojis tīmeklī –, tad aiztipinājis līdz centram, kur to savākusi pašvaldības policija un aizvedusi uz “Ulubeles” patversmi. Čips, kas pēc vietējā veterinārārsta ieteikuma ievietots jau aizvadītā gada sākumā, bez kavēšanās ļāvis atrast saimniekus.

Uzziņa 

• Līdz šā gada 1. janvārim visiem suņiem obligāti bija jābūt implantētai mikroshēmai un reģistrētiem valsts vienotajā informācijas sistēmā – Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē.

• Suņa pārdošanas vai dāvināšanas gadījumā īpašniekam jānodrošina, ka suns ir apzīmēts un reģistrēts datubāzē, pēc tam dzīvnieks jāpārreģistrē uz jaunā saimnieka vārda.

• Mikroshēma, saukta arī par mikročipu vai čipu, ir rīsa graudiņa lieluma kapsulā ievietota pasīva lasāmrežīma radiofrekvences identifikācijas ierīce, kuru ar īpašu adatu ievada dzīvniekam zem ādas.

• Mikroshēmas ievadīšanu atļauts izdarīt praktizējošam veterinārārstam.

• Suņus reģistrē LDC, vietējā pašvaldībā vai pie veterinārārsta. Lai to izdarītu, nepieciešams suņa īpašnieka personu apliecinošs dokuments un dzīvnieka pase vai vakcinācijas apliecība.

• Suņa reģistrācija un čipēšana ir maksas pakalpojums. Reģistrēt iespējams tikai čipētu suni.

• Sods par suņa nereģistrēšanu: fiziskajām personām – no 7 līdz 210 eiro, ja pārkāpums izdarīts atkārtoti – no 210 līdz 350 eiro; juridiskajām personām – no 15 līdz 350 eiro, atkārtoti – no 359 līdz 700 eiro.

• Reģistrēšanu un čipēšanu kontrolē vietējā pašvaldība, kā arī Pārtikas un veterinārais dienests.

LA.lv