Produkti un garšvielas, Receptes

Pārvērt palodzi par vitamīnu oāzi! Kā diedzēt sēklas un graudus?

Foto - Fotolia
Uzziņai:

• Diedzētas sēkliņas un dīgsti ir ļoti dekoratīvi.

• Pārauguši diedzējumi kļūst rūgti. Sēklas diedzē ne ilgāk kā nedēļu.

• Lai diedzētus graudus organisms labāk pārstrādātu un uzņemtu visas vērtīgās vielas, tos var samalt gaļas mašīnā un pievienot medu un citrona sulu – būs gards saldais ēdiens.

Asns par dīgstu top

Visus diedzējumus atkarībā no lietošanas veida var iedalīt divās lielās grupās:

• lieto sēklas kopā ar asniņu;

• izmanto tikai dīgstus.

Sēklas kopā ar asniņiem patērē, ja dīgsti nav garāki par 3–5 mm, bet aptuveni 5 cm garus dīgstus griež. Lai gan diedzējumus var izaudzēt arī uz paplātes, katru dienu pielejot svaigu ūdeni, lai tas ir aptuveni 2 mm, vislabāk tie aug uz 2–3 cm biezas augsnes kārtas (uz nakti uzklāj plēvi, lai neizkalst). Ja nevar dabūt bioloģiski tīru augsni, labāk dīgstus audzēt ūdenī, jo zeme ar minerālmēsliem dīgstu audzēšanai neder.

Pirms diedzēšanas sēklas un graudi jānoskalo un jāmērcē, turklāt, jo tie lielāki, jo ilgāk jāmērcē. Piemēram, sinepēm, lucernai vai rukolai pietiks ar četrām stundām, bet pupiņām un graudiem vajadzēs 12 stundu. Kad sēkliņas vai graudi piebrieduši, tos caurdurī noskalo zem tekoša auksta ūdens, izklāj uz šķīvja un uzliek marli vai virtuves papīra dvieli. Papīra dvielis izžūst ātrāk nekā marle, tāpēc tas trīsreiz dienā jārasina. Var diedzēt arī stikla bļodā, kas pārklāta ar divās kārtās salocītu marli.

Martā daba mostas no ziemas miega. Kur ņemt vitamīnus, spēku un enerģiju, lai uzveiktu pavasara nogurumu? Viskoncentrētākajā veidā vitamīni pašlaik ir sēkliņu un graudu dīgstos. Laiks palodzi pārvēst par vitamīnu oāzi!

Dārzeņos pavasarī vitamīnu kļūst arvien mazāk, lielveikalu augļos, kas lielākoties novākti negatavi un transportēti no tālām zemēm, to arī nav daudz, bet auga sēkliņā koncentrējies viss spēks un enerģija. Dīgstos ir vitamīni, minerālvielas, aminoskābes, enzīmi un hlorofils. Diedzējumi palīdz radīt sārmainu vidi organismā, kas ir svarīgi, lai tas funkcionētu veselības režīmā. Regulāri lietojot, nostiprinās imūnsistēma, tiek aktivizēti vielmaiņas procesi organismā, stabilizēta nervu sistēma, un palielinās enerģijas krājumi.

Kuru sēkliņu?

Diedzēšanai var izmantot:

• graudus – miežus, rudzus, kviešus, auzas, griķus;

• pākšaugus – Ķīnas pupiņas, dzeltenos un turku zirņus, lēcas;

• sēkliņas – lucernu, bietes, sinepes, kressalātus, saulespuķes, redīsus, rutkus, sīpolus, brokoļus, kāpostus u.c.

Visvieglāk var izdiedzēt redīsu sēkliņas, kviešu graudus un Ķīnas pupiņas. Ja nav pieredzes, ieteicams sākt tieši ar šīm pieticīgākajām, kas sadīgst 2–3 dienu laikā.

Ideāli ir bioloģiski audzētie graudi un sēklas, ko organisms asimilē visvieglāk. Bioloģisko produktu veikaliņos dažādas sēkliņas un graudi piedāvāti plašā klāstā, lai gan lētāk tos iegādāties bioloģiskajās saimniecībās, lauku tirdziņos vai gadatirgos. Ja rūpīgi meklē, teju katrā novadā var atrast saimniecību, kas produktus audzē dabai un cilvēkam draudzīgā veidā. Nekādā gadījumā nedrīkst diedzēt kodinātas vai citādi ķīmiski apstrādātas sēklas, jo pastāv risks smagi saindēties. Sēklu veikalos jāmeklē speciālas diedzēšanai paredzētās sēklas.

Diedzē droši

Diedzēšana notiek mitrumā un siltumā, kas ir ideāla vide dažādiem mikroorganismiem. Ja diedzē nekvalitatīvus graudus un sēklas vai rīkojas nepareizi, pastāv neliels saindēšanās risks. Viens no svarīgākajiem nosacījumiem – graudi un sēklas no rīta un vakarā caurdurī jānoskalo zem tekoša ūdens. Ja lieto marlīti, tā jāizskalo. Savukārt uz graudiem vai sēklām uzklātais papīra dvielis reizi diennaktī jānomaina. Otrs apstāklis – telpas temperatūra. Vēsumā dīgst lēnāk un diedzējamais materiāls var pelēt. Optimāla ir +22..+24 °C temperatūra. Pirms ēšanas diedzējums jāpasmaržo – smaržai jābūt patīkamai, svaigai, graudi un sēklas nedrīkst būt sasmakuši, pelējuši, gļotaini vai, nedaudz saspiežot, izšķīst.

Dīgstošas sēklas nedrīkst novietot tiešos saules staros vai pie radiatoriem (tad sēklas iekalst). Savukārt izdīgušas sēklas un graudus glabā ledusskapī – aukstums apstādina augšanas procesu, un tos droši var uzglabāt pat četras dienas.

Garšas palete

Katrai sēkliņai un graudam ir mazliet atšķirīgs diedzēšanas ilgums un izmantojums, jo garšas nianses būtiski atšķiras. Labāk vienam ēdienam nepievienot daudz dažādu sēkliņu, bet izbaudīt katra diedzējuma unikālo garšu.

Kviešu graudi ir vienīgie, kurus izmanto arī pie saldajiem ēdieniem. Tos var izdiedzēt visātrāk – pirmie asniņi parādās jau otrajā dienā. Dīgstus var pievienot gan kefīram, gan augļu un dārzeņu salātiem, gan gaļas ēdieniem. Rudzi un mieži lielākoties dīgst divreiz ilgāk, tie labi garšo pie pupiņu un dārzeņu salātiem. Graudi jāliek plānā kārtiņā, citādi tie sasmok. No izdiedzētiem miežiem gatavo zaļos kokteiļus, tie labi noder organisma atveseļošanai pēc ilgstošas slimības. Jāņem vērā, ka miežu un auzu graudiem ir cieti apvalki, tāpēc tos pirms lietošanas der samalt.

Redīsu sēklas var izdiedzēt viegli un ir ēdamas jau pēc pāris diennaktīm, bet divus centimetrus gari asniņi jāgaida četras dienas. Var diedzēt lielāku daudzumu redīsu sēklu un ēst pakāpeniski – sākumā būs mazi asniņi, vēlāk jau gari dīgsti. Tās labi iederas pie biezpiena ar krējumu un lociņiem, lapu salātos, uz sviestmaizes. Šīm sēkliņām ir pikanta, nedaudz asa garša.

Sinepju, sīpolu, rutku, lucernas un kressalātu sēklas ir ļoti sīkas, tāpēc jāmērcē vien 3–4 stundas un pēc tam jāuzklāj marlīte vai papīra dvielis. Šo sēkliņu diedzēšana ir mazliet piņķerīga, jo tās mēdz ieaugt marlītē vai pielipt pie papīra dvieļa, turklāt ātri izkalst, tāpēc jāraugās, lai vienmēr būtu pietiekams mitrums. Sēkliņas ir pikantas, piemērotas aukstajām zupām, marinādēm, ceptas zivs un gaļas pildījumiem. Diedzētiem kressalātiem ir ļoti specifiska garša, tāpēc pievieno vien pāris šķipsniņu, toties šīs sēkliņas izdīgst 36 stundu laikā (piemēram, lucernai vajadzīgas 3–4 dienas). Lietojot kressalātu dīgstus, jāņem vērā, ka kātiņiem ir sīvāka, lapiņām – maigāka garša.

No pākšaugiem visātrāk dīgst Ķīnas pupiņas un lēcas – izmērcētās sēklas siltā telpā sadīgst 36 stundās. Dzeltenie un turku zirņi dīgst vismaz 3–4 diennaktis. Pākšaugus vajag rūpīgi regulāri skalot, jo tie drīz vien kļūst glumi un sasmok. Lietojot uzturā, jāuzmanās, jo gremošanas traktā var veidoties gāzes un nepatīkami sastrēgumi. Diedzētus pākšaugus ieteicams mazliet patvaicēt, bet tiem nav jābūt pilnībā mīkstiem. Diedzēti pākšaugi labi iederas biešu salātos un dārzeņu zupās.

Biešu sēkliņas prasa pacietību, turklāt pati sēkliņa ir liela un cieta, bet asniņš – tievs un mazs. Šīs sēklas vislabāk izmantot dīgstiem (kad parādās asniņi, ber uz augsnes un mazliet piespiež). Jaunajām, maigajām lapiņām ir sald­skāba, nedaudz pikanta garša. Aptuveni 7–8 dienās no biešu sēkliņas izaug 5 cm gari asniņi. Arī kāpostu sēklas dīgst 5–6 dienas, dīgstiem ir viegli pikanta garša.

Rukolai ir ļoti sīkas, plakanas sēkliņas. Tās labāk izmantot dīgstu griešanai – jau pēc nedēļas kastīte ir pilna ar zaļām, maigām lapiņām, ko var likt pie visu veidu salātiem, zupām un sautējumiem. Ļoti viegli audzējamas, tikai augsnei jāuzklāj plēve, lai neizžūst. Šīs sēklas nevajag mērcēt, jo kļūst glumas. Garšīgi, sulīgi, ar maigu garšu ir brokoļu dīgsti. Tos audzē tāpat kā biešu un rukolas dīgstus un var griezt jau pēc nedēļas.

Diedzēt griķus ir mazliet grūtāk, jo tie ātri sasmok. Tāpat iesācējiem nav ieteicams diedzēt linsēklas, jo tās kļūst glumas.

Ļoti gardas ir diedzētas saulespuķu sēkliņas un dīgsti.

Pievienot komentāru