Darbs, Manas tiesības

Dibinām savu arodbiedrību! Kas atļauts, kas aizliegts? Kādas sankcijas darba devējs var piemērot?

Foto - Shutterstock

Strādāju firmā, kur diezgan bieži tiek pārkāptas darbinieku tiesības, tāpēc ar kolēģiem nolēmām dibināt savu arodbiedrību. Lūdzu, pastāstiet, kā to izdarīt! Vai par to nevar būt kādas sankcijas no darba devēja, piemēram, atlaišana no darba? Kādas ir arodbiedrības biedru tiesības? DMITRIJS RĪGĀ

Darbinieku pārstāvība

Darbinieki savu sociālo, ekonomisko un profesionālo tiesību un interešu aizstāvību īsteno tieši vai ar pārstāvju starpniecību. Darbinieku pārstāvji ir:
• arodbiedrība, kuras vārdā rīkojas tās statūtos pilnvarota arodbiedrības institūcija vai amatpersona;
• pilnvaroti pārstāvji, kurus var ievēlēt, ja uzņēmumā nodarbināti pieci vai vairāk darbinieku.

Brīvprātīga apvienība

Arodbiedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai pārstāvētu un aizstāvētu strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses. Veidu, kādā arodbiedrības aizstāv strādājošo intereses, nosaka arodbiedrību statūti. Katrai arodbiedrībai ir savi statūti, kuros noteikti tās darbības regulējošie jautājumi, piemēram, lēmumu pieņemšanas kārtība, biedra naudas apmērs, biedru iestāšanās un izstāšanās kārtība u.c. Lai nodibinātu arodbiedrību, kārtība ir tāda pati, kā izveidojot jebkuru biedrību: jāsasauc dibināšanas sapulce, jāapstiprina statūti un jāievēlē izpildinstitūcija.

Arodbiedrību darbību regulē Arodbiedrību likums un Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumi.

Ikvienam ir tiesības brīvi, bez jebkādas diskriminācijas dibināt arodbiedrību un, ievērojot arodbiedrības statūtus, iestāties tajā. Taču jāņem vērā, ka par arodbiedrības dibinātājiem var būt tikai fiziskas personas un uzņēmuma arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par 15 vai mazāks par vienu ceturtdaļu no uzņēmumā strādājošo kopskaita, kas savukārt nevar būt mazāks par pieciem strādājošajiem. Turklāt var dibināt arī arodbiedrību apvienību, ja apvienojas vismaz trīs likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas arodbiedrības. Tas notiek, lai veiksmīgāk aizstāvētu savas intereses. Patlaban Latvijā lielākā arodbiedrību apvienība ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

Arodbiedrības ir neatkarīgas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām. Tātad ir aizliegta jebkāda rīcība, kuras mērķis ir tieši vai netieši kavēt arodbiedrību izveidošanu un to funkciju izpildi. Arodbiedrība iegūst juridiskās personas statusu no brīža, kad tā ierakstīta Biedrību un nodibinājumu reģistrā, un tai var būt gan teritoriālās, gan citas struktūrvienības.

Atsevišķu valsts drošībai un aizsardzībai svarīgu nozaru darbiniekiem ir aizliegts dibināt arodbiedrības un iesaistīties to darbā, piemēram, valsts drošības iestāžu darbiniekiem, karavīriem. Savukārt policijas darbiniekiem un ugunsdzēsējiem ir atļauts apvienoties arodbiedrībās, bet viņi nedrīkst pieteikt streikus.

Pilnvaroti pārstāvji

Savukārt darbinieku pilnvarotus pārstāvjus uz noteiktu pilnvaru termiņu ar klāt­esošo vienkāršu balsu vairākumu ievēlē sapulcē, kurā piedalās vismaz puse no uzņēmumā nodarbinātajiem darbiniekiem. Sapulces gaitu protokolē un pieņemtos lēmumus ieraksta protokolā.

Darbinieku pārstāvjiem, veicot savus pienākumus, ir šādas tiesības:
• pieprasīt un saņemt no darba devēja informāciju par uzņēmuma pašreizējo ekonomisko un sociālo stāvokli un iespējamām izmaiņām;
• saņemt informāciju un konsultēties ar darba devēju, pirms tas pieņem tādus lēmumus, kuri var skart darbinieku intereses;
• piedalīties darba samaksas noteikumu, vides, apstākļu un laika organizācijas noteikšanā un uzlabošanā;
• ieiet uzņēmuma teritorijā, kā arī piekļūt darba vietām;
• rīkot darbinieku sapulces uzņēmuma teritorijā un telpās;
• uzraudzīt, kā tiek ievēroti normatīvie akti, darba koplīgums un kārtības noteikumi.

Arodbiedrību tiesības

Arodbiedrībām, pārstāvot un aizstāvot strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, ir tiesības:
• veikt kolektīvas pārrunas;
• saņemt informāciju un konsultēties ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām;
• slēgt darba koplīgumus (ģenerālvienošanās);
• pieteikt streikus;
• pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām savu funkciju pildīšanai un mērķu sasniegšanai nepieciešamo informāciju, ja normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi tās sniegšanai;
• piedalīties normatīvo aktu projektu un politikas plānošanas dokumentu projektu izstrādē un sniegt atzinumus par šiem projektiem, ja tie skar vai var skart strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses;
• īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

Vēl arodbiedrībām ir tiesības dibināt arodbiedrību apvienības un tiesības iestāties šādās apvienībās, kā arī iestāties vai dibināt starptautiskas arodbiedrību apvienības.

Pievienot komentāru