Praktiski
Manas tiesības

Dibinām savu arodbiedrību! Kas atļauts, kas aizliegts? Kādas sankcijas darba devējs var piemērot? 0

Foto – Shutterstock

Strādāju firmā, kur diezgan bieži tiek pārkāptas darbinieku tiesības, tāpēc ar kolēģiem nolēmām dibināt savu arodbiedrību. Lūdzu, pastāstiet, kā to izdarīt! Vai par to nevar būt kādas sankcijas no darba devēja, piemēram, atlaišana no darba? Kādas ir arodbiedrības biedru tiesības? DMITRIJS RĪGĀ

Darbinieku pārstāvība

Darbinieki savu sociālo, ekonomisko un profesionālo tiesību un interešu aizstāvību īsteno tieši vai ar pārstāvju starpniecību. Darbinieku pārstāvji ir:
• arodbiedrība, kuras vārdā rīkojas tās statūtos pilnvarota arodbiedrības institūcija vai amatpersona;
• pilnvaroti pārstāvji, kurus var ievēlēt, ja uzņēmumā nodarbināti pieci vai vairāk darbinieku.

Brīvprātīga apvienība

Arodbiedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai pārstāvētu un aizstāvētu strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses. Veidu, kādā arodbiedrības aizstāv strādājošo intereses, nosaka arodbiedrību statūti. Katrai arodbiedrībai ir savi statūti, kuros noteikti tās darbības regulējošie jautājumi, piemēram, lēmumu pieņemšanas kārtība, biedra naudas apmērs, biedru iestāšanās un izstāšanās kārtība u.c. Lai nodibinātu arodbiedrību, kārtība ir tāda pati, kā izveidojot jebkuru biedrību: jāsasauc dibināšanas sapulce, jāapstiprina statūti un jāievēlē izpildinstitūcija.

Arodbiedrību darbību regulē Arodbiedrību likums un Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumi.

Ikvienam ir tiesības brīvi, bez jebkādas diskriminācijas dibināt arodbiedrību un, ievērojot arodbiedrības statūtus, iestāties tajā. Taču jāņem vērā, ka par arodbiedrības dibinātājiem var būt tikai fiziskas personas un uzņēmuma arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par 15 vai mazāks par vienu ceturtdaļu no uzņēmumā strādājošo kopskaita, kas savukārt nevar būt mazāks par pieciem strādājošajiem. Turklāt var dibināt arī arodbiedrību apvienību, ja apvienojas vismaz trīs likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas arodbiedrības. Tas notiek, lai veiksmīgāk aizstāvētu savas intereses. Patlaban Latvijā lielākā arodbiedrību apvienība ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

Arodbiedrības ir neatkarīgas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām. Tātad ir aizliegta jebkāda rīcība, kuras mērķis ir tieši vai netieši kavēt arodbiedrību izveidošanu un to funkciju izpildi. Arodbiedrība iegūst juridiskās personas statusu no brīža, kad tā ierakstīta Biedrību un nodibinājumu reģistrā, un tai var būt gan teritoriālās, gan citas struktūrvienības.

Atsevišķu valsts drošībai un aizsardzībai svarīgu nozaru darbiniekiem ir aizliegts dibināt arodbiedrības un iesaistīties to darbā, piemēram, valsts drošības iestāžu darbiniekiem, karavīriem. Savukārt policijas darbiniekiem un ugunsdzēsējiem ir atļauts apvienoties arodbiedrībās, bet viņi nedrīkst pieteikt streikus.

Pilnvaroti pārstāvji

Savukārt darbinieku pilnvarotus pārstāvjus uz noteiktu pilnvaru termiņu ar klāt­esošo vienkāršu balsu vairākumu ievēlē sapulcē, kurā piedalās vismaz puse no uzņēmumā nodarbinātajiem darbiniekiem. Sapulces gaitu protokolē un pieņemtos lēmumus ieraksta protokolā.

Darbinieku pārstāvjiem, veicot savus pienākumus, ir šādas tiesības:
• pieprasīt un saņemt no darba devēja informāciju par uzņēmuma pašreizējo ekonomisko un sociālo stāvokli un iespējamām izmaiņām;
• saņemt informāciju un konsultēties ar darba devēju, pirms tas pieņem tādus lēmumus, kuri var skart darbinieku intereses;
• piedalīties darba samaksas noteikumu, vides, apstākļu un laika organizācijas noteikšanā un uzlabošanā;
• ieiet uzņēmuma teritorijā, kā arī piekļūt darba vietām;
• rīkot darbinieku sapulces uzņēmuma teritorijā un telpās;
• uzraudzīt, kā tiek ievēroti normatīvie akti, darba koplīgums un kārtības noteikumi.

Arodbiedrību tiesības

Arodbiedrībām, pārstāvot un aizstāvot strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, ir tiesības:
• veikt kolektīvas pārrunas;
• saņemt informāciju un konsultēties ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām;
• slēgt darba koplīgumus (ģenerālvienošanās);
• pieteikt streikus;
• pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām savu funkciju pildīšanai un mērķu sasniegšanai nepieciešamo informāciju, ja normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi tās sniegšanai;
• piedalīties normatīvo aktu projektu un politikas plānošanas dokumentu projektu izstrādē un sniegt atzinumus par šiem projektiem, ja tie skar vai var skart strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses;
• īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

Vēl arodbiedrībām ir tiesības dibināt arodbiedrību apvienības un tiesības iestāties šādās apvienībās, kā arī iestāties vai dibināt starptautiskas arodbiedrību apvienības.

Kas atļauts, kas aizliegts
Arodbiedrību pārstāv tās statūtos pilnvarota institūcija vai amatpersona, par kurām rakstveidā tiek informēts darba devējs. Amatpersonai, kura savus pārstāvja pienākumus pilda līdztekus darba līgumā nolīgtajam, ir tiesības šos pienākumus pildīt arī darba laikā, taču nepārsniedzot pusi no tā. Šādos gadījumos arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai jāsaglabā darba samaksa vai vidējā izpeļņa.

Ja saskaņā ar darba koplīgumu vai citu darba devēja un arodbiedrības vienošanos arodbiedrības pilnvarotā amatpersona pilda pārstāvja pienākumus, bet to pildīšanas laikā neveic darba līgumā nolīgto, tai, izbeidzot pārstāvja pienākumu pildīšanu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. Savukārt, arī ja tas nav iespējams, darba tiesiskās attiecības izbeidz atbilstoši noteikumiem par darbinieku skaita samazināšanu.

Darba devējiem nav atļauts tieši vai netieši kavēt arodbiedrību izveidošanu, pakļaut tās valsts un pašvaldību institūcijām, darba devējiem, to organizācijām un apvienībām, kā arī traucēt likumos un statūtos arodbiedrībām un to apvienībām noteikto funkciju izpildi un mērķu sasniegšanu.

Iespējamās sankcijas
Nereti daļa strādājošo tomēr nekļūst par arodbiedrību biedriem, jo baidās, ka darba devējs varētu veikt dažādas sankcijas.

Taču Darba likuma 8. pantā ir noteiktas darbinieku tiesības apvienoties organizācijās un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas sociālās, ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses un izmantotu šo organizāciju sniegtās iespējas. Darbinieka piederība pie šādām organizācijām vai vēlme iestāties tajās nevar būt iemesls atteikumam no­slēgt darba līgumu, tā uzteikumam vai citādai tiesību ierobežošanai.

Darba likuma 9. pantā ir aizliegts sodīt darbinieku vai radīt nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka viņš darba tiesiskajās attiecībās pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības. Ja darba devējs tomēr tā rīkojas, darbiniekam ir tiesības prasīt no viņa atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu. Turklāt ir paredzēta arī administratīvā atbildība par darbinieka tiesību pārkāpšanu.

Saimnieciskā darbība un īpašumi
Arodbiedrības īpašumu veido iestāšanās un biedru naudas, saimnieciskās darbības ienākumi, kā arī ziedojumi, dāvinājumi un citu veidu īpašumi.

Kā papilddarbību arodbiedrībai ir tiesības veikt arī tās īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kas saistīta ar saimniecisko darbību, kā arī citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu savu mērķi, taču ienākumus no šādas saimnieciskās darbības drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Peļņu, kas gūta no šādas darbības, nedrīkst sadalīt starp arodbiedrības vai arodbiedrību apvienības biedriem.

Darba līguma uzteikšana 
Arodbiedrības biedrs ir daudz vairāk aizsargāts no darba devēja patvaļas un nepamatotas atlaišanas nekā vienkārši darbinieks. Pirms darba līguma uzteikšanas darba devējam ir pienākums noskaidrot, vai šis cilvēks ir darbinieku arodbiedrības biedrs.

Darba likuma 110. panta pirmā daļa aizliedz darba devējam uzteikt darba līgumu ar darbinieku – arodbiedrības biedru – bez atbilstīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas. Darbinieku arodbiedrībai ir pienākums savlaicīgi, bet ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc darba devēja pieprasījuma saņemšanas par darbinieka atlaišanu informēt darba devēju par savu lēmumu. Ja darbinieku arodbiedrība to neizdara, tad var uzskatīt, ka tā piekrīt darba devēja uzteikumam.

Darba devējs var uzteikt darba līgumu ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemta darbinieku arodbiedrības piekrišana. Ja arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam, viena mēneša laikā no atbildes saņemšanas dienas darba devējs var sniegt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu. Būtiski, ka darbinieku nevarēs atlaist, kamēr notiks tiesvedība.

Taču ir arī izņēmumi. Bez arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas darbiniekam var uzteikt darba līgumu šādos gadījumos:
• pārbaudes laikā trīs dienas iepriekš (darba devējam šajā gadījumā nav pienākums norādīt šāda uzteikuma iemeslu);
• ja darbinieks, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī;
• ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica šo darbu;
• tiek likvidēts darba devējs – juridiskā persona vai personālsabiedrība.

SVARĪGI
• Arodbiedrības vai arodbiedrību apvienības nosaukumā jāietver vārds “arodbiedrība”.
• Ziņas par arodbiedrību vai arodbiedrību apvienību jāieraksta biedrību un nodibinājumu reģistrā.
• Personas piederība pie kādas arodbiedrības un vēlme iestāties vai neiestāties tajā nevar būt iemesls personas tiesību ierobežošanai.
• Arodbiedrības savas kompetences robežās bez īpaša pilnvarojuma pārstāv un aizstāv savu biedru tiesības un intereses.
• Dibinot darba attiecības, darbiniekam nav pienākuma informēt savu darba devēju par piederību arodbiedrībai.

KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA

LA.lv
IL
Ilze Līvmane
Praktiski
Īpašums par parādiem tiek pārdots izsolē. Kādos gadījumos izsoli var atzīt par nelikumīgu?
17 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Burkānu krēmzupa ar apelsīnu sulu
19 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Omes biezpienmaize. Klasiska recepte, kas noderēs ikvienai saimniecei
19 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Skolu varēs pabeigt, vispār nelasot latviešu literatūru?
57 minūtes
LE
LETA/LA.lv
Latvijā
Zināms, cik labi būs redzama dārgā simtgades uguņošana
59 minūtes
LA
LA.lv
Latvijā
Guntis Kalme: Nedomāsim, ka patriotisms ir pārliecība par savas valsts perfektumu
54 minūtes
JL
Juris Lorencs
Latvijā
No vārda “nacionāls” nevajag kautrēties. Saruna ar profesori Maiju Kūli 1
Intervija 12 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Pie apvāršņa parādās grupējums, kas izkrāpj pamatīgas naudas summas. Andis brīdina citus
36 minūtes