Praktiski
Manas tiesības

Dators nodots remontā, par to pēkšņi pieprasa divreiz lielāku samaksu. Vai firma drīkst neatdot preci? 16

Foto – Shutterstock

Nodevu remontā savu portatīvo datoru. Kad gribēju to saņemt atpakaļ, pēkšņi atklājās, ka jāmaksā 96 eiro, arī par glabāšanu. Uzskatīju, ka šāda summa ir pārāk liela, tāpēc piekritu maksāt ne vairāk par 50 eiro (tā bija runāts, kad atdevu datoru remontā). Taču darbnīca man atteicās datoru atdot, norādot, ka kvītī rakstīts: ja klients atsakās segt remonta izdevumus pilnā apmērā, servisa centram ir aizturējuma tiesības uz remontā nodoto lietu. Vai tas ir likumīgi? Kas ir aizturējuma tiesības, un kādos likumos tās noteiktas?
 GUNTARS ĀDAŽOS

Ko paredz Civillikums


Ja pie personas atrodas kāda lieta, viņai ir tiesības to neatdot tik ilgi, kamēr nav nolīdzināts kāds viņas pašas prasījums (Civillikuma 1734. pants). Svešas lietas aizturējuma tiesības ir izņēmums no vispārējā principa, kas nosaka, ka šādi konflikti jārisina tiesas ceļā. Tāpēc aizturējuma tiesības izmantojamas tikai Civillikuma 1734. pantam sekojošajos pantos noteiktajā kārtībā un gadījumos.

Šādas tiesības ir, pirmkārt, zemes gabala iznomātājam, ja nomnieks nokavē nomas maksājumus vai ir radījis iemeslu citādiem no līguma izrietošiem prasījumiem, piemēram, ir nodarījis iznomātājam zaudējumus, lietojot zemes gabalu. Tādas pašas tiesības ir iznomātājam pret apakšnomnieku, kuram nomnieks nodevis tālāk savas nomas tiesības (Civillikuma 1735. pants). Otrkārt, aizturējuma tiesības ir ēkas, telpas vai augļu iegūšanai tam neparedzēta zemesgabala izīrētājam pret īrnieku vai apakšīrnieku tādu prasījumu dēļ, kuri izriet no īres līguma (Civillikuma 1736. pants).

Tātad zemes gabala, ēkas, dzīvokļa īpašnieks var aizturēt, piemēram, ražu, ko iegūst nomnieks uz viņa zemes, kā arī nomnieka vai īrnieka mantas.

Civillikums nosaka, ka aizturējuma tiesības var izlietot tikai tad, kad aizturētājs ieguvis lietu savā valdījumā tiesiskā kārtā (nav slepeni to paņēmis) un kad viņa prasījums pret pretējo pusi atrodas sakarā ar aizturamo lietu, turklāt saistības ir jau izpildāmas un nav ierobežotas ne ar nosacījumu, ne ar termiņu. Prasījuma tiesību sakaru ar aizturēto lietu atzīst, ja:

• valdītājs tai radījis izdevumus, kas pretiniekam jāatlīdzina (piemēram, dzīvokļa īpašnieks veicis remontu dzīvoklī pēc tam, kad to applūdinājuši kaimiņi, un salabojis arī īrnieka televizoru par saviem līdzekļiem);

• valdītāja prasījums radies no tā paša darījuma, pēc kura no viņa prasa lietu izdot (piemēram, zemes gabala īpašnieks ir aizturējis nomnieka izaudzētos kartupeļus, jo nomnieks tam nodarījis zaudējumus – sabojājis ūdenspumpi, kas atrodas uz īpašnieka zemes gabala);

• no aizturētās lietas jāmaksā parāds (piemēram, nomnieks vai īrnieks nav norēķinājies par nomas vai īres maksu un komunālajiem maksājumiem);

• kāds no svešas lietas cietis zaudējumu, kas jāatlīdzina tās īpašniekam (piemēram, nomnieks ar savu traktoru ir sabojājis žogu);

• lieta jāatdod pret zināmu pretizpildījumu – tādā gadījumā šo lietu var aizturēt, kamēr nav noticis norunātais pretizpildījums.

Lietas aizturētājam jāglabā tā ar tādu pašu rūpību kā rokas ķīla, un viņam nav tiesības savu prasījumu nolīdzināt, lietu atsavinot vai kā citādi izlietojot. Tātad Civillikums neparedz aizturēto lietu pārdot. Aizturējuma tiesības izbeidzas, kad nolīdzināts pretprasījums un arī kad valdītājs paliek bez lietas, neizmantojis tiesības to aizturēt, ar ko viņš tomēr nezaudē savas prasījuma tiesības.

Komerclikuma nosacījumi 


Vēl aizturējuma tiesības regulē Komerc­likums. Tas nosaka, ka komersants ir tiesīgs aizturēt viņa valdījumā esošas, otram komersantam piederošas kustamas lietas un vērtspapīrus, kuri atbilstīgi otra komersanta gribai sakarā ar komercdarījumiem ir nonākuši aizturētāja valdījumā, un neatdot šīs lietas un vērtspapīrus tik ilgi, kamēr nav apmierināts tāds aizturētāja naudas prasījums pret otru komersantu, kurš izriet no viņu noslēgtā komercdarījuma.

Tātad šajā gadījumā abām pusēm jābūt komersantiem (SIA, akciju sabiedrība, personālsabiedrība u.tml.), taču lieta var būt saistīta arī ar citu darījumu. Piemēram, starp divām SIA ir noslēgts aizdevuma līgums, turklāt aizņēmējs (parādnieks) nomā no aizdevēja (kreditora) telpas. Ja aizdevums nav atdots līgumā noteiktajā termiņā, iznomātājs var aizturēt nomnieka mantas, kas atrodas viņam piederošajās telpās.

Lai panāktu šāda prasījuma apmierināšanu, komersants var aizturēt arī tādus priekšmetus, kurus viņš ieguvis īpašumā no otra komersanta vai no trešās personas, taču par labu otram komersantam un kurus aizturētājam ir pienākums nodot otra komersanta īpašumā. Piemēram, kreditors, saņemot no cita komersanta mantu nodošanai parādniekam, var aizturēt šīs mantas nodošanu, kamēr viņš būs nokārtojis savas neizpildītās saistības pret kreditoru.

Taču komersants nav tiesīgs aizturēt priekšmetus, ar ko viņam ir pienākums noteiktā veidā rīkoties, atsaucoties uz saistībām, kuras komersants uzņēmies pret otru komersantu. Piemēram, ja kreditors ir starpnieks, kurš saņēmis mantu pārdošanai vai nosūtīšanai, sakarā ar saistībām, kuras kreditors uzņēmies pret parādnieku, teiksim, saistībā ar starpniecības līgumu.

Aizturējuma tiesības nav spēkā arī pret trešo personu, kura uz aizturēto priekšmetu ieguvusi komercķīlas tiesības. Šādā gadījumā aizturētā manta nekavējoties jāatdod komercķīlas ņēmējam, tiklīdz paziņojums par komercķīlas tiesību izmantošanu iesniegts komercķīlu reģistram. Tāpat aizturējuma tiesības nav spēkā pret trešo personu, kura pirms aizturējuma tiesību izmantošanas tiesiskā kārtā ieguvusi kādu citu lietu tiesības uz aizturēto priekšmetu. Piemēram, lietas īpašnieks pirms aizturējuma tiesību izmantošanas lietu ir iznomājis kādai citai personai.

Komersanta kustamas mantas aizturējums komersantam dod tiesības ne tikai noraidīt aizturētās mantas izdošanu parādniekam, bet arī nodrošina komersanta tiesības uz sava prasījuma apmierināšanu, pārdodot aizturētos priekšmetus izsolē ar tiesas starpniecību. Izņēmums iespējams vienīgi tad, ja komersanti ir vienojušies, ka aizturētājam ir tiesības pārdot aizturētos priekšmetus par brīvu cenu.

Otrs komersants var novērst aizturējuma tiesību izmantošanu, dodot aizturētājam pienācīgu nodrošinājumu. Par šādu nodrošinājumu nevar būt trešās personas galvojums, izņemot gadījumu, kad aizturētājs piekrīt saņemt šādu nodrošinājumu. Uz lietām, kas saņemtas kā nodrošinājums, aizturētājs iegūst ķīlas tiesības atbilstīgi likuma noteikumiem par ķīlas tiesību nodibināšanu.

Patērētāja aizsardzībai


Nododot savu datoru remontā, jūs esat kļuvis par patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē. Servisa centrs šajā gadījumā ir nepamatoti un neatbilstīgi likumam izmantojis aizturējuma tiesības.

Arī remonta līguma noteikumi par lietas aizturējumu saskaņā ar šā likuma 5. panta otrās daļas 5. punktu nosaka, ka noteikumi ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, ja tie patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī, ir pretrunā ar labticīguma prasībām un atbilstīgi 6. panta trešās daļas 1. punktam uzskatāmi par netaisnīgiem līguma noteikumiem.

Tātad par šo gadījumu varat iesniegt sūdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (Brīvības iela 55, Rīga, LV-1010, tālrunis 65452554).

KONSULTĒJIS JURISTS ALEKSANDRS ČIČERINS

LA.lv