Praktiski
Dārzs

Dārzs priekam un dzīvošanai. Ciemojamies Kaltenē!0

Caur dārza vārtiņiem Intas Puzānovas un Arņa Juruša dārzā ielūkojas jūra. Tās tuvumā visvairāk romantikas saskatot tie, kam nav tik varenas kaimiņienes, novērojuši saimnieki. Dārza iekārtojums veidots, lai aizsargātos no skarbajiem vējiem un pat varenās viešņas ienākšanas pagalmā. Augsto dzīvžogu ieskauta, smilšainajās kāpās radīta zaļa oāze.

Kad mēs, “Praktiskā Latvieša” žurnāliste un fotogrāfs, ieminamies par to, ka derētu skatu uz jūru paplašināt, saīsināt dzīvžogu, attīrīt no krūmu biežņas un masīvajiem bluķiem, saimnieki iesmejas. Tā spriežot tie, kas no dzīves pie jūras neko nesaprot. Kaltenē viss pakārtots specifiskajiem dzīves apstākļiem, gan augu, gan atpūtas vietu izvietojumā, gan dzīvesritmā. Tā esot diezgan baisa sajūta, kas piedzīvota pēc kādas lielas vētras, kad no rīta, atverot durvis, ūdens skalojies pie sliekšņa.

Spēles noteikumus dārza izveidē diktē jūra, vējš un smilts.

Divas telpas

Pagalmu ieskauj ēkas un blīvi noauguši zaļie augu mūri, bet dzīvžogs dārzu sadala uz pusēm. Tas ir gan praktisku, gan dekoratīvu apsvērumu dēļ. Vienā dārza daļā ir parādes puse ar krāšņiem augu stādījumiem, mauriņu, atpūtas vietu, bet otrā daļā – saimniecības zona. Saglabātas arī vecās ābeles, kas izturējušas ne vienu vien pārbaudījumu.

– Man vienkārši patīk ziedi. Ko tad sievietei vajag? Ierauga kādu skaistu stādu, nopērk un tad nu staigā pa dārzu, domādama, kur stādīt, – savus dārza veidošanas likumus atklāj Inta.

Greznākā un košākā puķu dobe veidota tā, lai būtu labi redzama no virtuves loga, kur saimiece, kā jau visas sievietes, pavada daudz laika. Pārējās augu grupas it kā aizvijas dārza dziļumā. Pret dzīvžogu dārza tālākajā plānā koši dzeltens izceļas plūškoks. Ik pavasari to nocērp pamatīgi, gandrīz līdz zemei. Tad tas aug skaists, kupls un zied skaistiem ziediem. Ja to neapgriež, veidojas koksnaini dzinumi, zūd dekorativitāte.

Aiz zaļās sienas ierīkots jauks virtuves dārziņš, tā stūrī atvēlēta vieta lapenītei, grilam. Te esot īstā dārza sirds, kur pulcējoties savējie, paši tuvākie. Arī saimniece mazajā lapenītē dārza stūrītī starp diļļu, ķiploku un jūras smaržām mīl baudīt rīta kafiju, noskaņojoties dārza darbiem.

Intas mīļākie augi dārzā ir rododendri, tos aprūpē pirmām kārtām. Rododendri itin labi jūtas šādā augsnē. Bet asterītes, kuras arī viņai ļoti tīk, neaug, centies, kā gribi. Tā arī veidojas augu kompozīcijas dobē. Kas aug, to stāda, kas neaug – neko darīt.

Aiz saimniecības ēkas izveidota pamatīga komposta kaudze, kur rūpīgi sakrauj visu, kas nācis no dārza. – Pavasarī tas komposts, kas sadalījies, atgriežas atkal dobēs, lai dotu auglību jauniem augiem. Bez komposta dārzā nevar, – pārliecināta Inta.

 


Dzīvžogi sargātāji

Ja kādam jādzīvo vējainā vietā, saimnieks iesaka steigšus stādīt dzīvžogus. Nekā labāka nav, ne velti ap veciem dārziem tādi bija, ko mūsdienās mēdz kļūdaini uzskatīt par mazvērtīgiem krūmiem. Tagad ir moderni atklāt plašu ainavu, bet dzīvošanai tas ne vienmēr der. Dzīves vidi tīkamu padara gan cirptie, gan necirptie dzīvžogi, cik nu platus un lielus kurā vietā var atļauties. Arī augu izvēle, ko var stādīt šādā aizsargātā teritorijā, ir plaša, tie labi jūtas un aug, ražo.

Saimnieks skaidro, ka dzīvžogi ne tikai sargā no vēja, bet arī ļauj justies kā savā republikā. Noslēgtība, omulība ir tā sajūta, ko saimnieki dārzā vēlas panākt. Ne jau aiz naida pret kaimiņiem vai svešiniekiem, kas iet pa ceļu gar dārzu, tādi stādījumi veidoti.

Dzīvžogam nevajag pirkt dārgus stādus. Protams, tūjas ir izcili skaistas, bet, ja būs tikai tās, izskats radīsies vienmuļš. Ātri aug un skaistu, šauru dzīvžogu veido pieclapiņu mežvīni. Augu balstam der jebkura izturīga sēta. Mežvīns, kad ieaugas, ir traki dzīvelīgs, un jārēķinās, ka arī to, tāpat kā tūjas, ik pa laikam nākas piefrizēt. Tam no abām pusēm apgriež jaunos dzinumu galus, tad tie nepāraug, saglabā dekorativitāti.

Dzīvžogā labi jūtas sarkanlapu lazda. Ja to cirps, ko pat vēlams darīt, tā veidos kuplu ceru. Pret jūru ir ceriņu dzīvžogs. Kas par smaržu ziedēšanas laikā! Cita pie citas aug arī meža jāņogas un klintenes, kopā veidojot vienu zaļo sienu. Klintenēm un mežvīnam rudenī sārti iekrāsojas lapas, radot izcilu efektu.

Puķes svarīgas

– Pie dārza vienā dienā nevar tikt, – pārliecināta Inta. Savu omulīgo dzīvesvietu, kas ir dzimtas mantojums, saimnieki iekārtojuši gadiem. – Kāds nu ir, tāds ir tas rezultāts – katram pēc patikšanas un spējām, – joko Inta. Dažkārt atnākot ciemos draudzenes un sakot: – Tev ir baigi vecmodīgs dārzs. Krūmi, skujeņi ir īsti moderni augi. Ko tu ar tām savām puķēm raujies! Neviens vairs neraujas. Inta nesaprot, kā tas ir – neraujas ar puķēm? – Kā var būt dārzs, ja tajā nav puķu? Vismaz kādam peoniju krūmam noteikti jābūt. Dažādas dārza modes paiet, bet puķes ir nepārejoša vērtība, – secina saimniece.

Tādēļ pa kādam jaunam augam vienmēr tiek nopirkts gadatirgos.

Smiltis jābaro

Tiem, kam ir smilšaina augsne, saimniece iesaka iegādāties mālainu augsni, jo tikai tā neļauj aizplūst barības vielām, satur augsni. Grūtāk gan ravēt, toties saglabājas mitrums. Sakņu dārziņam noteikti tiek pirkts pa kādai kravai šādas stiprākas zemes.

Lai augiem pietiktu mitruma, ir jālīst pamatīgi, jo sīks lietutiņš spēj samitrināt tikai plānu augsnes slānīti, viss aiztek prom. Šogad par mitruma trūkumu nevar žēloties. Arī dienā, kad ciemojamies skaistajā dārzā, piedzīvojam pamatīgu vasaras negaisu. Taču citos gados ar ūdeni esot problēmas, skaidro saimnieki, lieti ejot garām. Ne velti šo vietu sauc par Kalteni.

Pēc liela lietus Inta iemaisa ūdenī pilnmēslojumu Vito un noiet ar lejkannu pa augu lapām, aplaistot tos. – Tas darāms bieži, sevišķi puķēm, jo smiltī barības trūkst. Kūdras puķu dobēs ir tikai nedaudz, skata pēc, jo ātri pazūd. Skujeņi smilts augsnē jūtas gana labi arī bez papildmēslošanas. Aug, jo nav izlutināti, – skaidro saimniece.

Mauriņš sadzīvošanai

Saimnieka pienākums ir vīrišķīgie darbi: mauriņa pļaušana, plašo dzīvžogu cirpšana.

Mauriņā aug sūna, taču saimnieki samierinājušies, jo tā šai augsnei pielāgojusies, sevišķu košumu dod rudenī, ziemā. Pat sausā laikā vasarā smilts neizdeg – sūna saglabā skatu un mitrumu.

Arī ar kurmjiem dārzā nekaro. No rīta izlīdzina naktī sarakto, un viss. Neesot vērts pat sākt.

Skaisto vietu pašiem baudīt gan iznāk maz, kaut ierīkotas vairākas atpūtas vietiņas, jo visu laiku dārzā kaut kas darāms.

Saistītie raksti

Inta strādā zivju cehā netālu no dzīvesvietas, kā jau īstai jūrmalciema iedzīvotājai piedienas. Tikai tad, kad vēlu un ļoti nogurusi atnāk mājās, tad dārzam no kopējas ir miers.

– Tā mēs te dzīvojam – pie pašas jūras! – pārlaižot acis savam dārzam, kas saulē pēc pamatīgajām lietavām izskatās sevišķi košs, atvadoties saka laipnie saimnieki.

LA.lv
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Šokolādes braunijs krūzītē. Pagatavo 5 minūtēs! VIDEORECEPTE
10 stundas
IL
Ilze Līvmane
Praktiski
Nosacījumi apgādnieka zaudējuma pensijas saņemšanai. Vai pienākas arī pilngadīgiem bērniem, kas turpina mācīties?
11 stundas
IK
Ilona Klovāne
Praktiski
Vai gladiolu sīpolus pa ziemu var parafinēt? Kā tos labāk uzglabāt?
12 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Lecis “RNP” valdes atlaišanu skaidro ar “RS” mēģinājumu iekasēt vairāk nekā 1,2 miljonus eiro
27 minūtes
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Vai nākotnē latviešu valoda būs tikai ķēķa valoda? 5
4 stundas
RR
Raivo Rosts
Ekonomika
Raivo Rosts: Kā mobilās tehnoloģijas ļauj pelnīt vairāk
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Tiesa ļauj valdībai iecelt jaunu LU rektora vietas izpildītāju
3 stundas
LA
LA.LV
Sports
Bobsleja un skeletona saime sezonu sagaida ar jauniem izcaicinājumiem
2 stundas