Praktiski
Dārzs

Dārzs ar istabām un vali. Ciemos Bidiņu ģimenes dārzā2

Foto – Uldis Muzikants

Te visam ļoti patīk augt – tāds ir pirmais iespaids, caur leknajiem dzīvžoga zaļumiem vasarā ieejot Bidiņu ģimenes dārzā. Tagad, ziemā, bez smaida neiztikt, jo skujeņiem pret saules apdegumiem saliktas sarkanas rūķu cepures.

Saimniekiem bijusi iespēja plānot dārzu tukšā vietā, ņemot vērā vienīgi mājas atrašanās vietu un ceļu. Bidiņi pārliecinājušies: laiks skrien, augi sakuplo ātri, un tagad lielākā problēma ir nevis stādīšana, bet gan koku, krūmu un ziemciešu noturēšana atvēlētajās robežās.

Bidiņu dārzs veidots pēc klasiskiem daiļdārzu principiem. Centrālā daļa atvēlēta mauriņam, gar malām – dzīvžogs, kas ir fons visiem pārējiem stādījumiem.

– Dārzs veidots kabatiņās, un, katrā no tām ieejot, atklājas kaut kas jauns. Taču jābūt arī noslēpumam, ne viss atklājams kā uz delnas, – skaidro saimniece Austra Bidiņa. Visgrūtāk piemeklēt augus ēnainajām kabatiņām, jo tajās patīk dzīvot un mieloties gliemežiem. Tur stāda astilbes, ērikas, arī parūkkokam kaitēkļi neko nevar nodarīt.

Katrai dārza dobei ir iedots vārds. – Ja dobēm nav nosaukuma, nevaram viens otram iestāstīt, uz kuru dārza vietu jāiet. Mums ir ceļa, pujeņu, dīķa, apaļā un kaimiņu dobe. Ir arī valis, bet tā sākums bija mazā bumbiņa. Pamazām piestādot klāt pa augam, kļuva arvien resnāks un resnāks, līdz tapa delfīns, bet tagad ir valis. Papildinot dobi un augiem sakuplojot, drīz šo dobi varēs saukt par gaisa balonu, – atklāj saimnieki.

Pašu darinātais ir īpašs

Dārza kompozīciju palēnām izveidojuši paši atbilstīgi savai gaumei un prasībām. Vispirms sagatavota augsne, tad nospraustas un ielabotas puķu dobes, veidots mauriņš. Augu iegāde un stādīšana ir jaukākais darbiņš.

Saimniekam mīļākie ir kokaugi un mauriņa kopšana, saimniecei – puķes. Starp augiem pašā biežņā paēnā nolikts jauks soliņš, lai Austrai būtu kur atvilkt elpu, kad dārza darbos gals klāt. Jānis, kurš agrāk strādājis par projektētāju celtniecībā, nevainojamā kārtībā uztur un gatavo dārzam vajadzīgas lietas – pergolas, siltumnīcas u.c.

 

Pilsētā žogu vajag

Aiz dārza atrodas ceļš ar dzīvu satiksmi, tāpēc svarīgi teritoriju paslēpt no trokšņa un putekļiem. Labākam un lētākam risinājumam saimnieki izvēlējās cirptu egļu dzīv­žogu. Mazos kociņus der apcirpt jau kopš mazotnes, taču saimnieki vēlējās ātrāk norobežoties no ceļa un apgriezt sāka vēlāk, kad tie bija krietni paaugušies. Jūlijā ņem rokās teleskopiskās grieznes un eglēm nogriež galotnes, ja vajag, arī sānus piefrizē. Šajā darbā viņiem palīdz mazdēls.

Uz jautājumu, kas tās par neparastām eglītēm, saimnieki smej, ka šķirne Plakanciema grāvmales. Paši sarakuši vietā, kur tās sasējušās blīvi jo blīvi. Stādītas biezi, divās rindās. Vienīgais trūkums, kas pamanāms tikai zinātājam, – zaru struktūra un skuju tonis atšķiras.

Koki un krūmi labos apstākļos aug strauji. Gar dārza malu arī citi stādījumi sakļāvušies gandrīz kā mežs. Neko darīt – saimnieki ķērušies pie cirpšanas. Tā rodas papildu efekts, jo šādas formas kopā ar brīvi augošajiem veido skaistu kompozīciju. Stingri rāmjos tiek turēti fizokarpi. Krūmus cērp reizi gadā tūliņ pēc ziedēšanas. Pārējā sezonas laikā nogriež atsevišķus dzinumus, kas izauguši pārāk gari. Lai krūmi izskatītos skaisti, dzinumi iekšpusē sasieti ar auklu, kas nav pamanāma. Tas arī neļauj augiem izgāzties zem sniega smaguma. Tas sevišķi svarīgi jauniem augiem, kam nav stipru dzinumu.

Izcili labi cirpšanai padodas grimoņi, kuru stumbri arī ziemā izskatās koši.

Puķēm dārzā jāzied

Sevišķi skaisti šeit ir liliju ziedēšanas laikā un arī pavasarī, kad dobēs uzzied sīpolpuķes. Dārza košumam audzē samtenes un krustaines. Tās saimniece atzīst par ļoti viegli audzējamām, sausumizturīgām un arī gliemjiem neēdamām. Krustaines sadīgst kā vārgi diedziņi, taču tās var viegli izpiķēt un mazie augi ātri saņemas. Visu, gan puķes, gan tomātus, saimniece sēj marta sākumā.

Atraitnītes, leduspuķes un begonijas Austra pērk tirgū no zināmas audzētājas. Mājas apstākļos ir grūti izaudzēt jau vasaras sākumā bagātīgi ziedošus augus.

Augiem māca paklausību

– Dārzā visu laiku jāpieņem skarbi risinājumi. Neko nevar palaist savvaļā, viss jāierobežo, – skaidro saimniece.

Pamazām jāizrok pārāk saaugušās astilbes, arī rododendram jāmeklē jauna vieta. Saimnieks brīdina, ka piecos gados no maziem dūkulīšiem sakuplo augu mežs, kam nekādi nevar noticēt stādīšanas brīdī. Veidojot dārzu, arī viņi nav izbēguši no tradicionālajām kļūdām. Vieta tukša – vajag tikai pirkt un stādīt! Kad daudz kas sastādīts un saaudzis, gribas kaut ko neparastu, vērtīgākus augus, bet vietas nav. Piemēram, astilbju audzēm jāatkāpjas īves priekšā. Turklāt augi mēdz arī novecot, vairs nav tik skaisti.

Veidojot dārzu Babītē, Bidiņiem jau bijusi pieredze. Saimniece atklāj, ka viņiem ir arī otrs dārzs – Plakanciemā, kur to iekopuši kopā ar meitu Ingu. No turienes arī vairāki stādi pārvesti uz Spilvi. Ja Bidiņiem sakot, ka viņi ir perfekcionisti savā dārzā, tad vajagot redzēt, kāds meitai dārzs! Pat vecākiem reizēm šķiet, ka centība par traku, taču – skaisti. Turklāt mātei un meitai kopīgs vaļasprieks – vienmēr ir par ko runāt, var ar stādiem mainīties. Abām arī viena vājība: tiklīdz ierauga interesantu augu, apdomība zūd. Vajag, un viss, lai cik dārgi maksātu. Viņas zina, ka vēl sliktāk būs, ja neļausies šai kaislībai, – tad gadiem ilgi būs žēl.

Mīluļiem īpaša vieta

Saimnieces mīluļi ir Serbijas egle un melnais plūškoks ar gaiši violetiem ziediem.

Par izcilniecēm dārzā Austra uzskata arī hostas. Tās gan garšo gliemežiem, bet saimniece iesaka eksperimentēt, jo dažas līdējiem negaršo. Turklāt, ja zālienu regulāri pļauj, dobes izravē, kaitēkļi nevar izvērsties.

Daļa hostu iegādātas no Gunas Rukšānes kolekcijas. Dārgs, bet skaists prieks ir peoniju kolekcija, kurā daudz Aldoņa Vēriņa audzēto peoniju.

Mīluļu sarakstā ir arī aslapu floksīši. Nepārstādīti var augt 5–6 gadus, taču saimniece pieredzējusi, ka sniegotās ziemās vecie ceri mēdz izsust, bet jaunie – ne. Tādēļ, lai saglabātu kolekciju, viņa iesaka floksīšus pārstādīt biežāk.

Patīk arī dažādi klājeniskie segliņi un citi augsnes sedzēji. Tie noklāj zemi arī zem kokiem un starp citiem augiem, lai nerēgojas melni laukumi, turklāt šādā vietā strauji neaug nezāles. Austra sevišķi slavē segliņus un uzskata, ka tie ir par maz atzīti, lai gan ir ar dažādu lapojumu, pieticīgi, aug gan saulainā, gan ēnainā vietā. Vienīgi jutīgākie var apdegt pavasara saulē, bet parasti labi atjaunojas. Ja dažviet kāds segliņš neuzvedas kā augsnes sedzējs un grib dzīt augšup dzinumus, to nogriež. Agrāk saimniece pārāk augstiem segliņiem cirpa pa dzinumam, turpretī tagad ar lielajām dzīvžoga šķērēm visus piespicē uzreiz – ātri un labi.

Klājeniskās klintenes der lieliem laukumiem, kur tās var spēcīgi augt. Savukārt klājenisko kadiķi ‘Wiltonii’ var stādīt starp citiem augiem, jo tas rūpīgi aplokās apkārt un nelien virsū dobes brāļiem, saglabājas pavisam zems.

Ēdamlietām slēpta vieta

Ēdamlietām atvēlēta dārza tālākā mala, no košumdārza to atdala siltumnīca un māja. Pietiek vietas zemenēm, zaļumiem, saknēm un ogulājiem. Kartupeļu gan nav, to vietā – dālijas. Uz sakņu dārziņu ved vīn­ogulājiem apaugusi arka. Tomātus audzē vairāk, tāpēc tiem atvēlēta lielāka siltumnīca, bet gurķus audzē polikarbonāta siltumnīcā. Tajā vietu atrod arī puķu stādiņi un pirmie pavasara zaļumi – redīsi, salāti.

Dzīve starp mazdārziņiem, kur māja tuvu mājai, diktē savus noteikumus, un gribot negribot nākas domāt par norobežošanos.

Kaut gan saimniecības daļā nekā neglīta nav, tomēr tā nav visiem rādāma. Lai kaimiņiem nebūtu logu priekšā, tur iestādīta kupla skujeņu dobe, ko tā arī sauc – kaimiņu dobe.

Arī augiem ir raksturi

Katrā dārzā ir kaut kas, ko nevar ieaudzēt, secina saimnieki. Piemēram, zelta lietus tā arī palicis par sapni, jo vairākkārt nosalis. Otru sapni – parūkkoku –, ik ziemu ar vateni sedzot, tomēr izdevies izaudzēt līdz vecumam, kad augs kļūst sala izturīgāks, un tagad jau veidojas parūkas. Lutināmo kārtā šoziem ir kokveida peonija un jaunā magnolija.

Neparasta eglīte atvesta no Talsu novada, kur tādas aug brīvā dabā. Skujas platas, līdzinās īvēm, garšo utīm un ir jāuzmana.

Dažas glītas sīpolpuķes izdevies iegādāties no “Becker” kataloga, taču pārējie augi, saņemot pasūtījumus, bijuši pagalam tāpat kā nesamērīgi lielā nauda par tiem. Tagad saņemtais katalogs tūlīt tiek izmests, lai nav pat kārdinājuma.

Laiks sev un dārzam

Cik laika veltāt dārzam? – Ja labi izravē, tas ir uz ilgu laiku, – stāsta Austra. Ja tiek galā ar agresīvajām nezālēm, piemēram, ar gārsu, kārtību uzturēt dārzā ir viegli. Ja nezāle ieaugusi cerā, saimniece to labāk tūliņ pārstāda, nekā nopūlas ravēdama. Tas sevišķi aktuāli tā sauktajām rāzītēm, laimiņiem.

Mauriņu Jānis pļauj katru trešo ceturto dienu, jo ar īsu zālīti ir daudz vieglāk cīnīties nekā ar pāraugušu.

Katru dienu Austra dārzā nerušinās, arī tāpēc, ka mediķa profesijā rokas jātur nevainojamā kārtībā. Abi uzskata, ka rosīšanās dārzā ir laba lieta, bet jānodala laiks pašiem.

Dārza pase

• Dārza tips: košumdārzs

• Vieta: Babītes novads, Spilve, Dravnieku iela

• Saimnieki: Austra un Jānis Bidiņi

• Platība: 2300 m2

• Dārza sākums: 2007. gads

• Kolekcija: aptuveni 750 augu, hostu un peoniju kolekcijas

IDEJAS ŠPIKOŠANAI

Dzirdinātava putniem

Dīķa malā dekoratīvs šķīvis – putnu dzirdinātava. Ideju Austra noskatījusi kādā ārzemju braucienā. Vienkārši pagatavojama – uz smilšu kaudzītes liek rabarberu lapu ar dzīslojumu uz augšu un uz tās cementa javu. Ziemā šķīvi apsedz vai ienes telpā, lai neapskādētu sals.

Augu otrā dzīve

Pilsētas dārzā parasti nav kur likt ziemciešu kātus un koku zarus, tāpēc Bidiņi iegādājās zaru smalcinātāju. Iegūto masu var gan kompostēt, gan tūliņ lietot kā mulču.

Kompostkaudzi veido speciālā nožogojumā. Vienu gadu krauj vienā, otru gadu – otrā pusē. Pa vidu var ērti iebraukt ar ķerru. Lietojot biokompostētāju, komposts sadalās ātri.

Ziemo maisos

Saistītie raksti

Diemžēl zilganie un citi krāsainie skujeņi ziemā mēdz apdegt saulē. Jutīgajiem saimniece no dubultas agroplēves sašuj maisus. Šoruden daudziem maisiem kā resnu sievu kleitām nācies ielaist ķīļus, jo augi vasarā sakuplojuši. Maisus augiem uzliek jau rudenī, lai nav jāmokās sniegā un aukstumā, bet pirms Ziemassvētkiem uzmauc sarkanas rūķu mices.

Soliņš

Pēc kārtīga darba dārzā uz vienkārša soliņa piesēst gribas daudz biežāk nekā īpaši ierīkotajās atpūtas vietās. Saimnieks to nolicis sievai par prieku lielāko puķu dobju tuvumā, mazliet paslēpjot aiz hortenziju krūma. Arī pašam der, kur pīpi pakūpināt pēc zāles pļaušanas.

LA.lv