Produkti un garšvielas, Receptes

Dārzeņu vītināšana. Pieredzē dalās Eversonu ģimene no Medzes pagasta

Foto-Shutterstock un Valija Beluza

Kad dārzos un siltumnīcās raža ienākas strauji, jāpamanās to pagatavot pēc iespējas ātrāk. Eversonu ģimene no Medzes pagasta “Kreimenēm” atklājusi, ka gardēžu vidū arvien lielāku piekrišanu gūst vītināti dārzeņi.

Idejas piespēlē internets

Sākumā tomātus gribējuši audzēt tikai pašu vajadzībām, taču jau pirmajā gadā atskārtuši, ka visu nespēs patērēt. Arī pārdot nav izdevies, jo labā tomātu gadā daudzās saimniecībās nav kur likt ražu.

– Vīrs internetā atrada dažādas vītināšanas versijas. Speciālu aparātu nepirkām, pielāgojām ar malku kurināmo krāsniņu, tāpēc mazliet ir dūmu smarža. Tomātus, kas ieplaisājuši vai ir citādi bojāti un nav pārdodami, varam vītināt uzreiz, – stāsta Nadīna Eversone. – Sagrieztos tomātus liekam uz plātēm, kas izklātas ar cepampapīru. Žāvēšanas ilgums atkarīgs no šķirnes. Procesa laikā šķēles rūpīgi pieskatām un noņemam pakāpeniski.

Kad tomātos vairs nav mitruma, tiem uzlej rapšu eļļu, pievieno ķiploku, oregano, baziliku. Šķirņu nosaukumus saimniece nepatur prātā, vienīgi favorītus ‘Black Cherry’ var nosaukt kaut vai nakts vidū, bet tos patērē tikai svaigus.

Pavasarī segtajās platībās pirmie izaug zaļumi, bet dārzā vieta atradusies arī košum­augiem. Uz lauka tiek audzētas sarkanās bietes, galvenokārt cilindriskās, jo tās aizņem mazāk vietas un ir ērtāk sagriežamas. Vītināšanas tehnoloģija bietēm neatšķiras, tikai eļļai pievieno salviju un timiānu. Mēģinājuši vītināt pašu izaudzēto papriku, bet tā nav bijusi garšīga, arī ar sīpolu īsti nav sanācis. Toties itin veiksmīgi mazajās burciņās tiek likti pīlādži.

Lai gan Nadīna smej, ka pircēju aktivitāti iespaido zvaigžņu stāvoklis, individuālā komersanta “Pose” produkciju interesenti meklē. Eversonu sarūpētos svaigos, konservētos un vītinātos dārzeņus labprāt iegādājas liepājnieki un tagad arī grobiņnieki, jo nesen atjaunota mājražotāju tirdzniecības vieta “Martas kiosks”.

Taupot resursus

Plēves siltumnīca netiek apkurināta, tāpēc agrā pavasarī tās iekšpusē ar vēl vienu polietilēna plēves kārtu norobežo telpas daļu ar trim dobēm, kur uzturēt augstāku temperatūru, bet naktī kastes ar tomātu dēstiem ievieto ar polietilēna plēvi segtā lecektī, tā teikt, trīskāršai aizsardzībai. Iestājoties siltākam periodam, divas plēvju kārtas sarullē un novieto pie siltumnīcas griestiem.

Sarkani, oranži un dzelteni tomāti, dažādu krāsu paprika, asie pipari un citi dārzeņi izskatās veselīgi. Nadīna stāsta, ka saprot augu valodu un zina, kas tiem vajadzīgs. Zemi ap tomātu stādiem noklāj ar nopļauto zāli, sienu, vietumis ar kartona plāksnēm un izlauztajām tomātu padusītēm: tāds segums atvieglo laistīšanu, augsne neizskalojas un ilgāk saglabā mitrumu. Zaļā masa turpat pārstrādājas, turklāt mazāk jāravē.

Augustā tomātu stublājiem tiek norautas apakšējās lapas – viss kļūst pārskatāmāks, augam vairāk spēka augļu briedināšanai un mazāk iespēju saķert kādu slimību.

Eversonu siltumnīcās aug arī gurķi, kas svaigā un marinētā veidā nonāk galvenokārt uz pašu galda. Nadīna mēģinājusi pagatavot gurķu un sinepju mērci. Darbs bijis gana piņķerīgs, kamēr ļoti smalki sagrieztos gurķus savārījusi kopā ar sīpoliem un garšvielām, toties mājinieki veikumu novērtējuši ļoti atzinīgi.

Lai nebūtu jāveido atsevišķas komposta kaudzes, dārzā top paaugstinātas dobes ķiploku audzēšanai. Tajās kārtu kārtām nokļūst augu lapas, nezāles, kabaču atliekas, organiskie virtuves atkritumi. Vēlāk visu pārklāj ar trūdzemi, kurā ir nostāvējušies kūtsmēsli. Virsū uzliek kartonu, un nezāļu sēklas un saknes aiziet bojā, bet pārējais sadalās.

Vecākais dēls Dāvis jau prot vadīt traktoru, atvest sienu mulčai un ir viens no mammas palīgiem siltumnīcā. Foto - Valija Beluza
Vecākais dēls Dāvis jau prot vadīt traktoru, atvest sienu mulčai un ir viens no mammas palīgiem siltumnīcā. Foto – Valija Beluza

Bez citu palīdzības

– Es kopš bērnības esmu bez vecākiem. Mums nav pat vecmāmiņu, kam bērnus palaikam uzticēt. Darbojamies paši, – Nadīna saka ne bez lepnuma.

Ģimenes galva Dainis Eversons, pēc izglītības mehanizators, pieprot arī santehniķa darbus, bet algu pašlaik pelna, strādājot par pārdevēju veikalā. Pusaudža gados viņš dzīvojis laukos, tāpēc pieticis drosmes ķerties klāt siltumnīcu būvēšanai.

Sēšana, stādīšana un augu aprūpe lielākoties ir dzīvesbiedres un atvašu – Leldes, Dāvja, Didža, Laimas un Elzas – ziņā.

Aizkraukles pusē dzimusī un augusī Nadīna atbraukusi uz Kurzemi, lai Liepājas jūrskolā iegūtu stūrmaņa profesiju, bet jūra viņu nav līdz galam savaldzinājusi, toties zeme gan.

– Esmu laukos dzimusi un augusi. Kad pirms gadiem desmit pirmoreiz ieradāmies apskatīt šo vietu, bija saulaina un smaržīga diena, sienāži sisināja. Nopirkām hektāru ar krūmiem aizaugušas lauksaimniecības zemes. Tos izplēsa, zemi nolīdzināja un ielaboja. Domājām, kā izmantot racionāli, lai mazāk būtu atkarīgi no laika apstākļiem. Sākumā gribējām tikai mazdārziņu, bet pakāpeniski nonācām līdz trim siltumnīcām.

Par nākotnes plāniem piecu bērnu māmiņa runā piesardzīgi: – Piecus tieši gribējām, vairāk gan nebūs, bet par siltumnīcām vīrs teica: vēl vienai vietas pietiek.

RECEPTES

Nadīnas tomātu mērcītes

• Sīpolus apcep, blanšētus tomātus bez mizas sablendē. Pievieno izspiestus ķiplokus, sāli, visu uzvāra un pilda sterilās burkās.

• Svaigus tomātus ar visu mizu samaļ gaļas mašīnā kopā ar krietnu daudzumu ķiploku, pieber sāli.

Variācijas par pīlādžu tēmu

Kad pīlādži gatavi, ķekarus atbrīvo no sakaltušajām ogām, noblanšē vārošā ūdenī, lai mazinās rūgtums, un spiež caur sulu spiedi.

• Ja gatavo biezeni, tumīgo masu atstāj.

• Ja vēlas pikanto mērci jeb čatniju, pievieno ķiploku un peperoni desu.

• Pīlādžu želejai masu izkāš caur sietu un savāra ar cukuru.

Pievienot komentāru