Praktiski
Dārzs

Idejas dārzam: strūklaciņa, jaunas puķes, augi ēnai 0

Foto – Inita Šteinberga

Ūdens maina koncepciju

Tiklīdz atkusnī parādījies kails zemes pleķītis, sāk rosīties domas par dārza darbiem.

Ja dārzā nav dabiskas ūdenstilpnes, kas pati spēj sevi attīrīt, varbūt ir vērts atteikties no nelielās, ar plēvi izklātās bedres, kas, par spīti rūpīgai kopšanai, visbiežāk ir aizaugusi ar nejauki zaļām aļģēm un piebirusi ar gružiem. Daiļdārzos to vietā arvien biežāk redz putnu dzirdinātavas vai nelielas, kompaktas strūkl­akas. Plašs piedāvājums ir mājas preču un interneta veikalos. Šo modes tendenci nosaka tas, ka cilvēki arvien vairāk vēlas dārzā atpūsties, nevis tikai strādāt.

Galerijas nosaukums

Ja rocība un prasmes ļauj, dārza lepnums būs mākslīgais strautiņš. Turklāt tas jāiekomponē starp augiem tā, lai šķistu īsts. To var uzskatīt par vienu no aktuālākajām dārza dizaina definīcijām – lai izskatās kā dabā. Protams, šādu strautu un savvaļas stādījumu dobes ierīkot un uzturēt ir visgrūtāk. Dārzniekam tas var būt nopietns izaicinājums. Lai taupītu elektrību, strautu var ieslēgt tad, kad pats vai ciemiņi pastaigājas dārzā. Ūdens patēriņš nav liels, jo sūknis to dzenā pa apli.

Visu cieņu ēnai

Izcilas ir liela auguma hostas, ko pat gliemeži nespēj iznīcināt. Garajā ceļā uz lapu tie vispirms iegrauž kātu, kas bieži nolūst, nevarēdams noturēt plātnes svaru. Pērkot hostas (sortiments ir ļoti plašs), droši var ticēt rakstītajai informācijai par augu, pat ja lapiņa nešķiet liela, jo maksimālos izmērus tas sasniegs tikai dobē. Kopšana pēc iestādīšanas gandrīz nekāda, nav pat jāravē. Labi iederas ēnainās vietās, kur nekas cits neaug, taču zilganais tonis un dažādas krāsas labāk atklājas gaišākās vietās. Kad milzu hosta sakuplojusi (tas notiks drīz, tāpēc var nopirkt vienu dārgo stādu un pāris gadu pagaidīt), ceru var sadalīt un pavairot.

Vairākumam māju tuvumā aug ābeles vai citi augļu koki un nav vietas puķu dobēm. Mazpilsētu dārziņos šī problēma ir vēl aktuālāka. Lai saglabātu paēnu un dārza noskaņu, lielos kokus var nevis nozāģēt, bet paretināt un pacelt uz augšu vainagus. Neviens koks nepavainojas, ja tam nozāģē zemākos zarus. No dziļas ēnas atkarotajā teritorijā var ierīkot jaukas ēnmīļu augu dobes. Te ir vieta gan hostām, gan mūžzaļajiem rododendriem, gan papardēm un efejām. Augsni šajās dobēs ieteicams bērt ar kalniņu, lai vairāk barības vielu tiek pirmajam stāvam. Būs vajadzīga papildu laistīšana, jo daļa lietus notecēs no lapotnes kā lietussarga, daļu sausā laikā sev laupīs lielo koku saknes. Ja ēnas dobes papildina ar pavasara sīpolpuķēm, augļu koku ziedēšanas laikā skats ir brīnumains.

Rozes modē vienmēr

Rožu dobju malās lieliski izskatās pelēkās krustaines. Tās dīgst ilgi, tāpēc, ja dēstus vēlas audzēt pats, steigšus jāpērk sēklas un jāsēj. Krustaines būs skaistas, kamēr rozes vēl nezied vai kad rožu stumbrus rudens pusē (gan jau šogad atkal) kailus padarīs lapbire un brūnplankumainība. Turklāt krustaines rotās dārzu līdz sniegam. Daži ceri mēdz izdzīvot līdz pavasarim, taču nav vērts aiz žēluma paturēt, jo tās vislabāk izskatās pirmajā gadā.

Nevajag atteikties no sapņa par augststumbra rozēm dārzā tāpēc vien, ka tās katru otro vai pat katru gadu izsalst. Problēmas rada graciozā kāta liekšana, kad tas kļuvis resnāks, tāpēc augstu potētais šķirnes cekuls nosalst. Drošāk ir augststumbra rozes audzēt lielos podos, bagātīgi mēslot. Var arī katru pavasari stādīt dobē un rudenī izrakt. Podā augošo vai izrakto rozi pārziemina pagrabā vai kādā citā vēsā, tumšā vietā. Siltā un gaišā vietā puķe sāks dzīvot un velti tērēs spēkus izstīdzējušu dzinumu veidošanai.

Kurš teicis, ka rožu dobēm jābūt tikai līgani lokanām un apaļām? Taisnu apdobi ir vieglāk appļaut un atdurt tai maliņas nekā tradicionāli apaļajai apdobei.

Puķu pļavas ar mēru

Veikalos piedāvā dažādu puķu maisījumus ar brīnišķīgiem attēliem uz iepakojuma. Taču der iegaumēt, ka šis attēls tapis ziedēšanas maksimumā, kas parasti ir īss brīdis. Jo īpaši strauji puķes nozied karstā laikā, bet lietainā ziedēšanas prieks vispār paliek neizbaudīts. Pirms sēšanas rūpīgi jāsagatavo augsne, tā jāatbrīvo no nezālēm, kas noteikti augs daudz straujāk nekā smalkie puķu bērni. Pēc noziedēšanas nekā skaista nav, bet var ļaut sēklām nogatavoties, izbirt zemē un iesēties, jo daudzas skaistulītes ir divgadīgas puķes. Var arī sēklas savākt un sēt no jauna. Īsā ziedēšanas laika dēļ puķu pļavu nav ieteicams veidot tuvu mājai, parādes pusē. Turklāt labāk, ja puķes sēj garās, šaurās dobēs, jo pēc nopļaušanas nebūs liels, tukšs laukums dārzā.

Ja ļoti kārojas puķu pļavu, var izpļaut taku blakus dārzam jau esošajā pļavā un priecāties par pašu floras jaukumiem. Darba daudz mazāk, turklāt pa taku var doties vākt zāļu tējas, pīt vainagus daudz ilgāku laiku, nekā piedāvā mākslīgās puķu pļavas. Turklāt nopļauta dabiska velēna nekad nebūs tik neglīta kā speciāli sēta puķu pļava. Ja šķiet, ka paša pļavā puķu trūkst, var iegādāties atsevišķu puķu sēklas (vai salasīt citā pļavā) un izkaisīt. Lai taka būtu skaisti zaļa un ar līganām malām, ieteicams to regulāri pļaut jau kopš vasaras sākuma tāpat kā pagalma mauriņu.

Pļavas puķu pudurītis kopā ar māksliniecisku akmeni radīs romantisku noskaņu.

6 puķes, ko noteikti izmēģināt

Galerijas nosaukums
LA.lv