Praktiski
Dārzs

Dārzā stāda sniegrozes: pa ziemu nedrīkst nest siltā telpā 0


Austrumu ziemziede (Helleborus orientalis)
Austrumu ziemziede (Helleborus orientalis)
Foto: Dace Lukševica

Dārza darbu sezona tuvojas izskaņai. Sedz to, kas sedzams, uzmana krājumus pagrabā. Ir īstais brīdis apgriezt un ieziemot vīnogas. Sāk ziedēt sniegrozes. Ko dārzos dara un citiem iesaka pieredzējuši dārznieki?

“Dārzos jau sāk ziedēt agrākās sniegrozes. Tās arī ir īstas sliņķu puķes, jo ir pieticīgas, pielāgojas dažādiem augšanas apstākļiem,” pārliecināta daiļdārzniece Dace Lukševica no Tukuma, kura savā dārzā veido sniegrožu kolekciju.

Pirmās rudenī sāk ziedēt Melnās sniegrozes. Vairums sniegrožu sugu un škirņu plaukst pavasarī. Sevišķi greznas ir Austrumu sniegrozes un to šķirnes, tām ir arī lielāks augums. Pēc noziedēšanas ziedi kļūst zaļgani, un sēklotne vēl ilgi vasarā izskatās kā ziedi.

Stādīšanai derēs jebkura auglīga un ielabota dārza augsne. Mālainā zemē labāk jutīsies Melnās, irdenākā – Austrumu sniegrozes, taču to spēja pielāgoties ir liela.

Austrumu ziemziede (Helleborus orientalis) ‘Red Lady’
Foto: Dace Lukševica

Teorētiski sniegrozes ir pameža augs, kam piemērotāka vieta ir paēnā, taču tās lieliski jūtas arī klajā saulē. Sniegrozes labi stādīt zem dekoratīvajiem kokiem, krūmiem, jo puķu ziedēšanas maksimums ir, kad tām nav lapu.

Normālos rudeņos un pavasaros ziedēšana var ilgt pat trīs mēnešus. Pat ja uznāk sals, pēc tā atkāpšanās puķes turpinās ziedēt.

Pavasara saulē sniegrozēm mēdz apdegt lapas (gan saulē, gan zem kokiem stādītajām). Tās glītuma pēc nogriež, taču tas neietekmē ziedēšanu un auga dzīvessparu.

• Sniegrozes ūdensžurkām negaršo (to saknes ir indīgas). Tāpēc tās ir laba alternatīva pavasara sīpolpuķēm, kuru sīpolus grauzēji ēd.

Foto: Dace Lukševica

• Arī gliemeži sniegrozes ēd maz. Kamēr Melnajām ziedētājām lapiņas jaunas, gliemeži mēdz tās pabojāt, taču, piemēram, Austrumu sniegrozes neaiztiek.

Spēcīgās saknes spēj pārciest arī sausumu. Karstās vasarās tās papildus laista, tāpat kā citas puķes un mauriņu, īpaši, ja tās aug saulē vai koku sakņu konkurences zonā. Mitrumu augsnē palīdz noturēt mizu mulčas slānītis, kas sniegrozēm patīk.

Sniegrozes nav prasīgas pēc barības vielām. Daces dārzā visiem augiem un mauriņam mēslojums (superfosāts) tiek tikai vienreiz pavasarī.

Pārstādīt un dalīt sniegrozes var gan rudenī, gan pavasarī. To var darīt pat augustā. Ja lapu rozete kupla, daļu nogriež. Noteikti izkniebj ziedpumpurus – tad puķe labāk ieaugsies.

Noziedējušos ziedus var atstāt, jo tie ir dekoratīvi, turklāt sēklas mēdz iesēties. Tāpēc pavasarī augsni ap sniegarozēm vajadzētu rušināt uzmanīgi. Ja stāds iesējies no sniegrozes sugas, tas būs tāds pats kā vecāk­augs. Ja sējeņi ir no kādas šķirnes, tad hibrīdi var būt visvisādi. Tādiem gaidīt uzziedēšanu ir sevišķi interesanti. Dace sējeņiem savā dārzā ļauj augt visu gadu un tos pārstāda tikai otrajā pavasarī, kad izaudzis stabils stāds.

• Sniegrozes var nepārstādīt pat vairākus gadu desmitus.

Pēdējos gados sniegrozes tirgo podos visu ziemu. Ja kāda iepatikusies, to nedrīkst nest siltā telpā (tā nīkuļos), novieto pēc iespējas vēsākā, gaišākā vietā. Nedrīkst augu arī nest un stādīt dārzā, pat ja ziemā zeme nav sasalusi, jo augs ir nelaikā atmodināts un nosals. Pavasarī puķi var pārstādīt dārzā.

Ja ir vēsa un gaiša vieta, sniegrozi var izrakt arī savā dārzā un pārstādīt podā. Kad sākas ziedēšana, uz kādu laiku ienes istabā.

• No āra aukstuma siltā istabā ienestie ziedi vāzē nestāvēs un novītīs. Labāk pielāgoties spēj pumpuri.

LA.lv