Praktiski
Rokdarbi

Cūkas gadam Cūkas tērps. Šujam kostīmu un tamborējam cepuri0

Foto: Inita Šteinberga

Lai pielabinātu jauno gadu, šogad tas jāsagaida cūkas tērpā. Garās svētku brīvdienas ir īstais laiks, lai pie tāda tiktu.

Materiāli

Kostīmam: labākais materiāls cūku (arī citu zvēru) kostīmu darināšanai ir flīss, jo tas ir gan viegls, gan elastīgs. Tādēļ gatavais kostīms vienmēr izskatīsies labi.

Flīsa platums ir apmēram 1,5 metri. Tērpa vajadzībām rēķina divus valkātāja auguma garumus (no pleca līdz paredzētajam garumam lejasdaļā). Skaistas krāsas bieži var iegādāties gabalos uz svara, taču nereti tie ir nelieli, tādēļ var nākties kostīmu stiķēt. Tērpam noderēs arī flīsa segas, kuras dažkārt ar atlaidēm var iegādāties ļoti izdevīgi (protams, ja ir īstā kažoka krāsa). Bērnam pietiks ar vienu segu, pieaugušajam vajadzēs divas.

!!! Cūkas tēlam romantismu piešķirs tilla (izvēlas pēc iespējas stīvāku materiālu) bruncīši.

Cepurei: cepures tamborēšanai izvēlas vidēji rupju sintētiska materiāla dziju, piemēram, akrilu. Vilnas dzija nav tik plastiska, turklāt valkātājam tādā būs pārāk karsti.

Tamborējumā labi izskatās, piemēram, čehu ražojuma dzija Wendy (100 g 190 m). Vajag aptuveni divas šķeteres dzijas. Tamborējumam piemērota 5. numura tamboradata. Cepurītes apdarei noderēs arī mazliet resnāka tamboradata.

!!! Jārēķinās, ka ne visas dzijas tamborējumā labi izskatās. No pārāk plānas galvassega būs vaļīga, no pārāk biezas – stīva.

Kombinezons

Piegrieztne augšpusei veidota kā kimono. Apakšpusē bikšu daļu iegriež ne dziļāk, kā ap 20 cm virs ceļgaliem (veidosies pazemināta stakle, kas ļaus brīvi kustēties).

Ja piedurknes par īsu, piešuj vajadzīgā garuma galus. Līdzīgi rīkojas ar bikšu galiem. Taču var arī nešūt pagarinājumus, bet tikai ievērt gumiju un uzvilkt pieskaņotas krāsas zeķes vai garus cimdus.

Bērnam var iztikt pavisam bez piegrieztnes – cilvēciņu nogulda uz pārlocīta auduma un apvelk aptuveno kontūru.

Tērpam jābūt platam un brīvam.

!!! Flīss ir elastīgs, tādēļ tam sevišķi pamatīgi nostrādā vīles. Vislabāk tās nošūt ar tā saukto trīskāršo šuvumu. Ja šujmašīnai tādas opcijas nav, šuj ar pirmā numura dūrienu gabalu garumu. Lai kostīmam, kurā paredzēts kustēties un lustēties, vīles būtu pavisam drošas, tās apstrādā, saliktas kopā ar overloku vai zigzaga dūrienu.

Aizmugurē iešuj rāvējslēdzēju.

Bruncīšus šuj no vairākās kārtās salikta stīvinātā tilla. Lai svārciņi būtu kupli, tos piešuj it kā uz augšu. Kad tilla kārtas nolaidīs, tās stāvēs pufīgi.

Neiztrūkstoši aksesuāri pilnīgai cūkas dailei ir cimdiņi (šādi nopērkami dārzkopības preču veikalos) un čībiņas (lai stils būtu pilnīgs, uz šīm tirgū pirktajām čībiņām dzeltenās sejiņas pārkrāsotas ar melnu marķieri par gaumīgām pumpām).

Priecīgā gredzenā sagriezto asti gatavo uz stieples. To vispirms aptin ar porolona sloksnīti (to pietin ar diegu). Tad asti notin ar flīsa lenti.

Galerijas nosaukums

Cūkas galviņa

Pēc šāda parauga var darināt dažādu dzīvnieku maskas. Tēlam pat pietiek tikai ar šādu cepuri un, piemēram, izteiksmīgu asti.

!!! Šāda cepurīte noder bērniem, jo droši turas galvā un mazuļi viegli iejūtas lomā. Turklāt ievērota viena no svarīgām prasībām bērnu maskām – sejai jābūt atsegtai.

Tamborējumu sāk no pakausīša. Rak­stam izmantoti vienkāršie stabiņi. Sāk no centra, pamazām pieaudzējot stabiņu skaitu, lai veidojas viegli ieapaļa pankūciņa (20–25 cm diametrā). Tas, cik daudz pieaudzēt, atkarīgs no katras tamborētājas rokraksta un dzijas biezuma. Lai cepure ideāli piekļautos galvai, to vairākkārt vajadzētu piemērīt valkātāja galvai.

Kad pakauša aplis ir aptuveni līdz ausīm, sāk tamborēt pusapli sānu daļai (turp un atpakaļ kā šallīti, 10–12 cm platu), atstājot brīvus 10 cm no pakauša apļa kakla aizmugurē. Cepurītes malai vajadzētu beigties līdz ar matu līniju.

Kakla daļai apakšmalā aptamborē ap 3 cm platu joslu. Stūrīšos veido aukliņu sasiešanai (dubulti salikta dzija, pīnītes tamborējums).

Snuķītim cepures augšmalā pie sejas atrod centru. No tā uz abām pusēm atliek ap 6 cm. No sākuma notamborē 12 cm garu rindiņu ar vienkāršajiem stabiņiem gar cepures maliņu, tad uzmet 12 cm garu pīnīti un savieno ar tamborējuma sākumu. Tamborē vienkāršu cilindru (ap 5 cm garu). Tad vienā rindā strauji pieaudzē stabiņus (katrā otrajā stabiņā divus). Šis paplatinājums veidos šņukuriņa galu. Tad platumu strauji samazina, kamēr centrā norauc. Lai šņukura apaļais gals stingrāk turētos, ar divkāršu dziju gar ārmalu notamborē vienkāršo stabiņu rindu.

Gatavajā šņukurā ievieto no papīra sarullētu cilindru, lai deguns būtu glīti apaļš.

Ausis tamborē no divām daļām, sākot no cepurītes daļas (nevis tamborē atsevišķi un tad šuj klāt). Tad tās turēsies stingrāk. Starp abām daļām atstāj 1–2 cm atstatumu. Gatavās daļas gar malu satamborē ar divkārt saliktu dziju. Tad tā būs pietiekami stingra un austiņas noļuks tieši tik, cik īstai cūkai piederas.

Galerijas nosaukums
LA.lv