Praktiski
Mājas mīluļi

Čorgijs Ezis nāca pasaulē ar ķeizargriezienu. Kā klājas mazajam suņupuikam?0

Foto: Estere Krūmiņa

Kad mīlestībai šķērslis nav ne vecums, ne suņa izmērs, rodas brīnumi – krustojoties mazai čivavas kucītei un pamatīgam Velsas korgija puikam, Toma ģimenē ienāca divi mazi čorgiji. Ģimene uzņēmās pilnu atbildību par mazajām dvēselītēm, un tagad var sīki pastāstīt par savu neticamo, nu jau vairāk nekā četrus mēnešus ilgo piedzīvojumu, audzinot rudo brīnumiņu.

Čorgijs, čigijs – tā tautā sauc suņukus, kas radušies, krustojoties čivavas un korgija ceļiem. “Par tādiem brīnumiem nebija ne jausmas, pirms paši pavisam nejauši ar to nesaskārāmies,” neticamo stāstu par savu čorgiju, vārdā Ezis, iesāk Toms. “Mums ģimenē ir četrus gadus vecs korgijs un astoņus gadus veca čivavas kucīte, un viņi ir tik daudzus gadus dzīvojuši kopā, bet nekad nekas tāds nebija noticis. Likās neiespējami, jo viņa ir tik sīciņa, bet korgijs ļoti būdīgs. Tas laikam lika mums nepamatoti iesnausties. Un parasti čorgiji rodas, krustojoties mazam čivavas puikam ar lielu korgiju meiteni – tādu gadījumu ir daudz, cik lasījām internetā.” Tad pēkšņi Toms pamanījis, ka čivava paliek neierasti apaļīga: “Kaut kas nav! Teicu sievai un sievasmātei, ka suns izskatās uzēdies, bet tad sāku domāt, ka, iespējams, gaida bērniņus. Visi tā kā pasmējāmies, jo tas taču nav reāli!”

Toms stāsta, kā izsvēruši dažādus scenārijus – pat viltus grūtniecību, kura suņu meitenēm nav retums: “Ja kucītei ļoti gribas bērnus, tā var notikt. Visas pazīmes ir, bet pašu kucēnu nav. Sieva veda sunīti uz sonogrāfiju, lai apstiprinātu šo viltus grūtniecību, taču tur viņām abām ar sievasmāti paziņoja: “Apsveicam! Jums būs divi sunīši!” Sievasmātes seja esot bijusi neaprakstāma – acis lielas, nezinājusi, ko teikt. Lielā mistērija saglabājās – kā? No kā? Jo neticējām, ka korgijs var būt pie vainas. Arī veterinārārsts līdz pēdējam teica, ka tas fiziski nav iespējams. Bijām nobijušies.”

Grūtniecība noritēja labi, bet mazā čivavas meitene pati dzemdēt nevarēja – mājās tika veikts ķeizargrieziens: “Veterinārārsts no punča izcēla divus mazus sunīšus ar lielām galvām. Viens brūnīgs, otrs nedaudz ruds ar baltiem plankumiņiem – bija skaidrs, ka vainīgs ir korgijs!” Mazie auga, un arvien vairāk apstiprinājās korgija izdarības. Meitenīte bija līdzīgāka mammai, puika – tētim. “Mēs sapratām, ka mums ir jāuzņemas atbildība par šīm radībiņām. Jā, tas viss notika mūsu neuzmanības dēļ, bet mazie jau ne pie kā nav vainīgi, tāpēc sapratām, ka viens paliks pie mums un otrs dosies pie sievas brālēna – tā viņi abi ir mūsu redzeslokā ik dienas.”

Toms atklāj, ka mazajā Ezī ir iezīmes gan no mammas, gan tēta: “Viņam ir dīvaina aste – korgijiem tā parasti ir īsa, čivavām gara – Ezim līdz ar to ir tāds tukls, īss astes sākums un turpinās gara, tieva aste. Tāpat viņam ir tēta melnais deguns, lielās ausis. Smieklīgi, ka kājas arī ir tāds mikslis – ne pārāk īsas, ne pārāk garas, bet spēcīgas kā korgijam. Un rumpis smalks kā mammai, bet garš kā tētim.

Toms un viņa ģimene neatbalsta suņu vairošanu peļņas nolūkos, īpaši jau apstākļos, kur sunīšiem ir maz vietas, kur par viņiem nerūpējas, kā pienākas, tāpēc viņi šos fenomenus, lai gan no citiem cilvēkiem ir bijuši jautājumi par vairošanu un iegādi, neturpinās vairot: “Nē, lai gan saprotam, ka sunītis ir ļoti mīļš, smukiņš, unikāls visās savās izpausmēs, mums prātā neienāca turpināt šādas sugas attīstīšanu. Ir bijuši interesenti, bet nē, nekādā gadījumā. Kā jau minēju – tas nebija speciāli. Un apzinos, ka mums vajadzēja tam vairāk sekot līdzi, jo tikpat labi tas varēja beigties daudz sliktāk. Vispār joprojām brīnāmies, ka mūsu mazā meitene iznēsāja tādus makanus, kuri jau tagad, četru mēnešu vecumā, ir lielāki par viņu pašu. Mazā dāma jau ir pietiekami veca, lai tie būtu viņas pēdējie bērniņi, tāpēc veterinārārsts pie viena veica arī sterilizācijas operāciju.”

Kāpēc sunīti sauc Ezis? “Pavisam vienkārši – kad viņš bija mazs, viņa spalva izskatījās pēc eža kažociņa. Tagad Ezim gan vairs nav kažociņa kā ezītim – nu ir kārtīgs, ruds korgija kažoks.”

LA.lv