Mājas mīluļi, Suņi

Vai čipēts suns nevienu nenogalinās? Kritiskas pārdomas par jauno kārtību

1. Svarīgāk saprast suņu uzbrukumu iemeslus

1no4
Foto - Shutterstock

Portāla “Praktiski.lv” lasītājs Vents Pāns nopietni iedziļinājies jautājumā par bīstamajiem suņiem un jauno čipēšanas kārtību.

Suņi tāpat kā cilvēki ir ļoti dažādi pat vienas sugas robežās, un pat viena metiena ietvaros kucēnu raksturi mēdz būt dažādi. Arī iegādājoties suni, cilvēkam mērķi ir dažādi – gan suns bērniem, lai radinātu mīlestību pret dzīvniekiem, gan draugs un mīlulis, sargs, medību suns, gan sportošanas un spēļu partneris, arī prestižam un modei, kā arī suņu audzēšanai un pārdošanai – biznesam.

Neatkarīgi no suņa iegādāšanās mērķa suns gandrīz vienmēr kļūst par sava saimnieka labāko draugu. Arī kaķis, protams, spēj iekarot cilvēka draudzību, bet tas notiek ar pavisam citiem, īsti kaķiskiem paņēmieniem, maksimāli saglabājot savu neatkarību. Turpretī suns cenšas nolasīt no acīm un arī uzvedības sava saimnieka vēlmes, lielākoties pakļaujoties viņam.

Nav vienas nekļūdīgas receptes, kā suni audzināt, arī mācīt un dresēt, tāpēc suns vienmēr cenšas izpildīt saimnieka vēlmes un saimniekam ir tas jāmāca, lai nebūtu traģēdijas un nebūtu jālasa un jāraksta tādi raksti kā “Kā sadzīvot ar plēsoņu” 2016.g.22.novembra “Latvijas Avīzē”. Protams, jāizsaka visdziļākā līdzjūtība ģimenei, kuras zaudējumu smagumu nespēs mazināt nekādi mierinājuma vārdi. Tomēr pats raksts ir galvenokārt sabiedrību biedējošs: rakstā speciālisti uzskata, ka normatīvie akti suņu audzēšanai ir ļoti labi, tikai jāuzlabo izpilde un kontrole, jāparedz bargāki sodi (baiļu iespaida pastiprināšanai tiesas spriedumu piemēri).

Vērtīgāk būtu saprast: kā un kāpēc, kādā nolūkā tika turēti privātmājas slēgtā pagalmā četri Bordo dogi, vai viņi bija čipēti, potēti, un nevis biedēt, bet analizēt cēloņus. Sodi gan suņu turēšanā, gan auto braukšanā un daudzās citās jomās ir tikai cīņa ar sekām pēc notikušajām traģēdijām, bet pareizāk un efektīvāk ir cīnīties ar cēloņiem, lai mazinātu šīs traģēdijas, tikai tas ir daudz grūtāk. Ja izdotos saprast un, galvenais, samazināt cēloņus, tad arī traģēdiju būtu mazāk. Diemžēl minētajā rakstā nav pieminēts, ka suņu obligāta čipēšana (mikroshēmas implantēšana) būtu nodrošinājusi rakstā aprakstīto traģēdiju novēršanu. Suņu čipēšana pat nav pieminēta, toties uzsvars likts uz suņu saimnieku bargu sodu sistēmas pastiprināšanu. Protams, suņu čipēšana nekādā veidā nenodrošinās to, ka suns neuzbrūk cilvēkam, dzīvniekam, neaizbēg no mājām, nekontrolēti nevairojas, nepakļūst zem automašīnas u.c.

  1. Svarīgāk saprast suņu uzbrukumu iemeslus
  2. Kad čipēšana patiešām nepieciešama
  3. Suņi pilsētā - nedabiskā vidē
  4. Mēģiniet iejusties viensētnieku ādā!

10 Komentāri

  1. ” Čipējot suņus, sakosto skaits nemazināsies!” – – – – tipiski LATVISKA (bez)loģika!
    Ja suns būs čipēts, tad varēs noskaidrot tā saimnieku, suņu draug! Un, ja saimnieks zinās, ka viņu varēs atrast un SODĪT, ja suns savā vaļā atstāts, būs kādu sakodis, tad suņa saimniekiem nekas cits neatliks, kā saņemties un savus čipētos suņus uzraudzīt, lai tie nesakož citus cilvēkus! Ne?

    1. ja mani sakož klaiņojošs suns, tad jau man viņš jātur ciet, jāzvana tai pašā laikā uz policiju un jāgaida kad atbrauks nolasīt čipu. suns taču nepaliks pats no laba prāta .

  2. Interesanti zināt, cik tonnu benzīna taisās nobraukt kontrolētāji un sodu piedzinēji, vēl gribētos saprast, kā nolasīs čipu klaiņojošam sunim- tātad jāpaplašina ķērāju dienests. Tas, saprotams, neko nemaksā- benzīnu pasmels no akas un ķērāji strādās bez atlīdzības (daudzinātie Ziemassvētku brīnumi) Vēl gribētos saprast, ko var “piedzīt” no vecenītes, kura saņem pagasta pabalstu gandrīz tikpat lielu, cik kāda “dr” cer saņemt atlīdzībā par “pasaules glābšanu”

  3. ” suņi…ir ļoti dažādi pat vienas sugas robežās”

    Kā šo rakstu var ņemt par pilnu, ja autors pirmajā teikumā izdarījis pasaules mēroga jaunatklājumu- esot kādas vairākas suņu sugas, lai gan līdz šim bija zināma tikai viena – canis lupus familiaris.

  4. fakts, ka mazāk sakodīs !
    Un nevarēs melot, ka “tas nav mans suns !”, kaut suns turpat saimniecei lien zem brunčiem. 🙂
    /
    Vācijā kāds suns klaiņo savā vaļā ?

  5. IR jāčipo un ir jāvakcinē. tas ir tikai normāli. Un ir jābūt čipu nolasītājiem gan patversmēs, gan pašvaldības policistiem vai nu kas attiecīgajā reģionā uztur kārtību. Saimniekam ir jāatbild par suņa atrašanās vietu un izdarībām. Ja suns kādu iemeslu dēļ pazūd (salūtā aizmūk, nozog) un kaut kur atrodas – varēs atrast saimnieku. Ja suns klejo pa pilsētu vai laukiem un dara, kas ienāk prātā, kož cilvēkiem un dzīvniekiem – arī tad varēs atrast.
    A mums – kā kaut ko ievieš, tā tāda bļaušana, it kā pasaules gals nāktu.

  6. Čipošana ir bizness. Šķirnes suņi sen ir sačipoti. Bet krančus gan neviens suņu klubs neuzkaita un nekontrolē. Es peronīgi uz čipošanu LV skatos ļoti skeptisi, jo būs vieglāk nozagt, aizvest vai pašam ja ir bjusi Vet pieredze, izņemt to čipu laukā un tad sačipot no jauna. Un tad nu pierādi, ka tas ir tavs suns? Pie tam neviena Valsts e-vietne nestrādā bez kļūdām. Ej un pierādi, ka neesi ēzelis. Godīgi esmu bažīgs. Pie tam sekas šim projektam būs graujošas. Samazinot suņu skaitu būs lieli zaudējumi VET, zooveikaliem un zaudēs darbu arī daudzie zoopreču ražotāji. Latvijas iedzīvotājiem nav Eiropas algas un iespējas. Pirms izdot likumu vajag paredzēt arī riskus.

  7. Mans suns ir potēts, kastrēts, mājās aiz sētas. Nekur apkārt neiet, vecs. Vai man viņš tiešām ir jāčipē? Un tā kā viņš ir liels, aizvest nekur nevaram, ir jāsauc vetārsts, kurš paprasīs par transportu, par darbu, par čipu , par reģistrēšanu. Un saprotu, ka process ir sāpīgs dzīvniekam? Kur mums laukos, tāda liela nauda?

Pievienot komentāru