Praktiski
Manas tiesības

Cilvēks ratiņkrēslā… Kā saņemt valsts un pašvaldības atbalstu mājokļa pielāgošanai ērtākai dzīvošanai 16


Ja mājoklis nav pielāgots cilvēkam ar īpašām vajadzībām, pat gluži ikdienišķu darbību veikšana kļūst par pārbaudījumu.
Ja mājoklis nav pielāgots cilvēkam ar īpašām vajadzībām, pat gluži ikdienišķu darbību veikšana kļūst par pārbaudījumu.
Foto – Shutterstock

Ja nelaimes gadījuma vai slimības dēļ cilvēks spiests pārvietoties ratiņkrēslā, dzīvoklis vai māja nereti kļūst par šķēršļu joslu, liedzot iekļūt virtuvē, lab­ierīcībās vai nomazgāties dušā. Taču mājokli var pārveidot tā, lai saimniekam tajā būtu ērti. Šim nolūkam iespējams saņemt valsts un pašvaldības atbalstu.

Ar mazgāšanos jāpagaida

“Esmu pirmās grupas invalīds. Šā gada jūlijā man noņēma arī otru kāju. Sēžot ratiņkrēslā, varu piebraukt pie izlietnes, lai nomazgātu ķermeņa augšdaļu, bet vannā iekāpt nevaru. Vēl slimnīcā esot, saņēmu Rīgas Sociālā dienesta komisijas lēmumu, ka manu vannasistabu pārveidos tā, lai varu nomazgāties. Pēc kāda laika ieradās sociālā dienesta darbiniece, lai pārliecinātos, vai varu izkāpt un iekāpt savā ratiņkrēslā. Pēc tam atnāca kāds jauneklis, kas apskatīja manu vannas­istabu un pateica, ko tur varētu darīt. Sieva bija aizgājusi uz Rīgas Sociālā dienesta Latgales rajona teritoriālo centru, kur pateica, ka arhitektam vajadzēs maksāt 155 eiro. Vairāk neviens mums nav ne zvanījis, ne pie mums nācis. Turklāt nevaru īsti saprast, ko arhitekts darīs manā vannasistabā,” stāsta pensionārs, 1. grupas invalīds Andris Paegle no Rīgas. Lai pārveidotu dzīvokli un pielāgotu seniora funkcionālajiem traucējumiem, pašvaldība piešķīrusi vairāk nekā 1200 eiro. Taču pensionāru satrauc tas, ka par pārbūvi vēl nav nekādas skaidrības. Nav arī zināms, kad beidzot varēs normāli nomazgāties. Vannasistabā ar saviem ratiņiem gan tiekot, bet vannas mala ir pārāk augsta. Vienreiz mēģinājis tajā iekļūt, bet nogāzies un sasities.

Rīgas Sociālā dienesta Latgales rajona teritoriālajā centrā apstiprināja, ka 25. oktobrī saņemts pensionāra pieteikums par vannasistabas pielāgošanu. Arī darbinieks jau bijis apskatīt dzīvokli, atlicis vēl būvprojekts, lai pielāgošana varētu sākties.

Atvieglo dzīvi cilvēkiem ratiņkrēslā

Tiesības saņemt pašvaldības pabalstu mājas vai dzīvokļa pielāgošanai ir visiem tās teritorijā deklarētajiem iedzīvotājiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā un ir atzīti par 1. vai 2. grupas invalīdiem, kā arī bērniem invalīdiem. Dažās pašvaldībās var pretendēt uz finansiālu atbalstu mājokļa pielāgošanai, citās – arī pacēlāja ierīkošanai, bet dažās pilsētās, piemēram, Daugavpilī, Jelgavā un Ventspilī, naudu piešķir arī pandusa jeb uzbrauktuves izveidei.

Rīgas pašvaldībā 2017. gadā pabalsta apjoms viena mājokļa pielāgošanai personām, kuras pārvietojas ratiņkrēslā, noteikts 2134,31 eiro robežās. Par to, kādi pārveides darbi mājoklim nepieciešami, lemj Sociālā dienesta darbinieki sadarbībā ar pakalpojuma pieprasītāju. Ja saskaņā ar tāmi mājokļa pielāgošanas summa pārsniedz pašvaldības pabalstam paredzēto apmēru, starpība jāsedz no personiskajiem līdzekļiem. Pabalstu var saņemt atkārtoti, tomēr ne biežāk kā reizi piecos gados.

“Mājokļa pielāgošana nav kosmētiskais remonts. Tā neparedz ārpus mājokļa esošu komunikāciju sistēmu izbūvi, rekonstrukciju vai renovāciju. Vispirms klients kopā ar ergoterapeitu sastāda tāmi, bet pēc darbu paveikšanas Rīgas Sociālais dienests pabalstu pārskaita reģistrētam būvkomersantam, kas veicis mājokļa pielāgošanu,” stāsta Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice, kura ievērojusi, ka visbiežāk vēlas pielāgot vannasistabu vai virtuvi.

Kādēļ vajag pieaicināt arhitektu, ja pārveidota tiek neliela telpa, piemēram, vannasistaba? Vai par arhitekta pakalpojumiem jāmaksā pašam? “Jebkuru telpu projektē arhitekts, kurš uzzīmē, kā tā izskatīsies pēc pielāgošanas. Parasti būvprojekts un dokumentu sagatavošana tiek apmaksāta pēc darbu paveikšanas. Ja klients pats veic kādus maksājumus, tad šo naudu saskaņā ar tāmi viņam atmaksā. Būvnieki darbus veic divu, ilgākais, trīs nedēļu laikā. Jāteic, ka īslaicīgas neērtības pastāv, kā jebkura remonta laikā. Piemēram, ja tiek pielāgotas labierīcības, mājokļa saimniekam uz šo laiku tiek piedāvāta biotualete,” atklāj Lita Brice.

2016. gadā no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta mājokļa pielāgošanai 46 cilvēkiem piešķirti kopumā 92 855 eiro. Vidēji viena mājokļa pielāgošanai izlietoti 2018 eiro. Ierīkoti arī 170 stacionārie un mobilie pacēlāji. Pacēlāju iegādei, uzstādīšanai, apkopei un remontam no pašvaldības budžeta izlietoti 90 620 eiro (pašvaldības finansējums, kas saistīts ar pacēlāja piešķiršanu, nepārsniedz 5165 eiro).

Jāteic, ka materiālās palīdzības apmērs cilvēkiem, kas pārvietojas ratiņkrēslā, dažādās Latvijas pašvaldībās atšķiras, piemēram, Bauskas novada pašvaldība mājokļa pielāgošanai atvēl līdz 1422,90 eiro, Jelgavā un Jūrmalā – līdz 2846 eiro.

Valsts atmaksā kredītprocentus

Noteikumos par kārtību, kādā personas ar invaliditāti saņem atbalstu mājokļa pielāgošanai, teikts, ka personas ar 1. grupas invaliditāti, 2. grupas redzes vai dzirdes invaliditāti un bērni invalīdi saņem atbalstu viena mājokļa pielāgošanai. Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš norāda, ka no valsts puses atbalsts mājokļa pielāgošanai personām ar invaliditāti izpaužas tikai kā kredītprocentu segšana. Tas nozīmē, ka šie cilvēki šim nolūkam ņēmuši bankā kredītu. “Ministrija atmaksā personai vai tās likumiskajam pārstāvim kredīta procentus, kas samaksāti par mājokļa pielāgošanai izsniegto kredītu, ja mājokļa pielāgošana veikta saskaņā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, veiktie pasākumi atbilst atzinumā un tāmē norādītajiem, kredīts kredīt­iestādei ir atmaksāts vai līgumā noteiktajā termiņā un kārtībā tiek atmaksāts saskaņā ar kredīta līguma nosacījumiem,” viņš saka.

Ja mājokļa pielāgošanai izsniegtā kredīta procentu likme pārsniedz valstī esošo kredītiestāžu kredīta procentu vidējo likmi kredīta līguma noslēgšanas dienā, ministrija atmaksā kredīta procentu daļu, kas atbilst valstī esošo kredīt­iestāžu kredīta procentu vidējai likmei, kuru nosaka atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai kredīta procentu likmju statistikai.

Atbalstu sniedz arī par laulātā, vecāku, bērnu vai likumiskā pārstāvja īpašumā vai lietošanā esoša mājokļa pielāgošanu, ja to aprūpē ir cilvēks ar invaliditāti. Ja mājoklis tiek īrēts, īres līgumam jābūt noslēgtam vismaz uz pieciem gadiem no atbalsta pieprasīšanas dienas. Ja Labklājības ministrijai attiecīgajā gadā nav piešķirts valsts budžeta finansējums atbalsta piešķiršanai, tā pieprasītāju uzņem rindā atbalsta saņemšanai.

Kā saņemt valsts atbalstu mājokļa pielāgošanai

Persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz:

* Labklājības ministrijā iesniegumu ar lūgumu sniegt atbalstu, kurā norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, pielāgojamā mājokļa adresi un tā īpašnieku vai lietotāju;

* kredīta līgumu par mājokļa pielāgošanu (kopiju);

* ergoterapeita vai ārstējošā ārsta atzinumu par mājokļa pielāgošanas nepieciešamību (kopiju), kurā norādīti personas funkcionālie traucējumi un nepieciešamais mājokļa pielāgojums;

* būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sastādītu tāmi mājokļa pielāgošanai (kopiju), kurā detalizēti norādīti plānotie pielāgojumi;

* dokumentus par veiktajiem maksājumiem (oriģinālus vai kopijas);

* īres līgumu (kopiju), ja par pielāgojamo mājokli slēgts īres līgums;

* mājokļa īpašnieka rakstisku piekrišanu mājokļa pielāgošanai, ja persona nav mājokļa īpašnieks.

Kā saņemt pašvaldības atbalstu mājokļa pielāgošanai Rīgā

* Jāierodas Sociālajā dienestā un jāuzrāda personu un invaliditāti apliecinoši dokumenti.

* Pēc tam jāuzraksta iesniegums par pabalsta piešķiršanu.

* Jāiesniedz izraksts no ambulatorās slimnieka medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u) vai ārstējošā ārsta atzinums, kas satur nepieciešamo medicīnisko informāciju.

* Jāpievieno arī īres līguma vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta kopija (uzrādot oriģinālu) vai mājokļa īpašnieka rakstiska piekrišana mājokļa pielāgošanai, ja pabalsta pieprasītājs nav mājokļa īpašnieks.

LA.lv