Kapusvētki, Svētki

Cik maksā vieta Rīgas kapos? Pēc cik gadiem var veikt virsapbedījumus?

Foto - Zanda Birze

Vēlos uzzināt, pēc cik gadiem drīkst veikt virsapbedījumu. Tāpat gribu noskaidrot, kuras Rīgas kapsētas ir slēgtas un kurās glabā mirušos. MARIJA P. RĪGĀ

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes galvenais jurists Krišs Noris skaidro, ka kapsētu un apbedīšanas jomu Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā reglamentē Rīgas domes 2015. gada 28. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 145 “Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi”.

Tajos paredzēts, ka Rīgā pašvaldība ir pilnvarota izveidot un uzturēt atvērtās kapsētas Bolderājā un Jaunciemā, daļēji slēgtās – I Meža, II Meža, Raiņa, Miķeļa, Sarkandaugavas, Sarkandaugavas Kalna, Jauno Ebreju, Biķeru, Juglas, Pļavnieku, Lāčupes, Pleskodāles, Ziepniekkalna un Matīsa – kapsētas un slēgtās – Torņakalna, Mārtiņa un Kapsila – kapsētas.

Kā izriet no noteikumu 2.6. apakšpunkta un 3. punkta, jebkuram mirušajam Rīgas pilsētas iedzīvotājam ir tiesības tikt apbedītam Rīgas pašvaldības atvērtajās kapsētās. Savukārt iepriekš izveidotu ģimenes kapavietu uzturētājiem ir tiesības apbedīt mirušos piederīgos kādā no Rīgas pašvaldības daļēji slēgtajām kapsētām. Slēgtās Rīgas pašvaldības kapsētas atbilstīgi noteikumu 2.17. apakšpunktam ir slēgtas jauniem apbedījumiem un virsapbedījumiem, izņemot gadījumus, ja zemes klēpī gulda urnu ar kremētā mirušā pelniem. Lai veiktu urnas apbedījumu, iepriekš par kapavietu jābūt noslēgtam kapavietas uzturēšanas līgumam.

Atbilstīgi noteikumu 33. punktam virsapbedījumus, mirušo apbedot zārkā, var izdarīt 20 gadu pēc apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar Veselības inspekciju, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem. Vienvietīgā kapavietā var veikt ne vairāk kā vienu apbedījumu un vienu virsapbedījumu.

Reizi gadā tiek apsekotas nekoptās kapavietas

Reizi gadā kapavietu komisija apseko nekoptās kapavietas, raksta aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar noteikta parauga brīdinājuma zīmi. Tās paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi uzturētajā kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā. Ja pēc trešā akta sastādīšanas kapavietas uzturētājs trīs mēnešu laikā nesakopj kapavietu un neierodas Kapsētu pārvaldē vai pie kapsētas pārziņa, līgums par kapavietas uzturēšanu tiek izbeigts.

Kapavietas uzturēšanas līgumi tiek izbeigti tikai par tām kapavietām, kas jau ilgstoši (gadu desmitiem) ir pamestas un atstātas novārtā.

Komisija pēc katra sastādītā akta par nekoptu kapavietu nosūta brīdinājumu kapavietas uzturētājam, kā arī mēģina ar visiem pieejamajiem līdzekļiem sazināties ar kapavietas uzturētāju un kapavietā apbedīto dzīvajiem piederīgajiem. Ja trešo reizi ir sastādīts akts par nekoptu kapavietu un nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, tiek ievietots sludinājums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un Rīgas pilsētas pašvaldības portālā www.riga.lv ar aicinājumu sakopt nekopto kapavietu.

Aktētu kapavietu var piešķirt un ierādīt kapavietas uzturētājam, kura uzturēšanā nodotajā kapavietā attiecīgajā kapsētā nav brīvas vietas un nevar veikt virsapbedījumu. Aktētajās kapavietās var veikt apbedījumus.

Cik maksā kapavieta

Maksa par jaunu vai aktētu kapavietu neatšķiras. Dažāda tā ir atvērtajās un daļēji slēgtajās kapsētās. Piemēram, atvērtajā kapsētā par vienvietīgu kapavietu jāmaksā 141,12 eiro, bet daļēji slēgtajā kapsētā – 352,80 eiro. Kapavietu standarta izmēri ir 5,25 m2 vienvietīgai un līdz 12 m2 četrvietīgai kapavietai.

Saskaņā ar noteikumu 2.10. apakšpunktu, 5., 26. un 27. punktu kapavietas uzturēšanas līgumu kapavietas uzturētāja nāves gadījumā, ja līgumā par kapavietas uzturēšanu nav norādīts kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs, var noslēgt ar kapavietas uzturētāja laulāto, radinieku vai ar kapavietā apbedītā mirušā laulāto vai radinieku. Attiecīgi kapavietas uzturētāja vai kapavietā apbedīto ģimenes locekļiem ir jāiesniedz iesniegums Kapsētu pārvaldē par kapavietas uzturēšanas tiesību pārņemšanu un radniecību apliecinoši dokumenti.

UZZIŅA

2014. gadā Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētās tika apbedītas 764 urnas, 2015. gadā – 776 urnas, bet 2016. gadā – 811 urnas ar kremēto mirušo pelniem. Tātad kremācijas pakalpojumus cilvēki izmanto aizvien biežāk.

2 Komentāri

  1. Kādēļ tik lielas summas ir jāmaksā par kapa vietu ,tāda nauda nebija PSRS laikos,ne arī latos jāmaksā ???Tas ir necilvēcīgi !!!! Pareizi ,ja jau visa mūsu zeme tiek izpārdota ārzemniekiem ,tad jau ir,, jāpļēš ,,no miroņiem !!!!

Pievienot komentāru