Dārzs, Garšaugi

Cigoriņu audzēšanas knifi: augsnes sagatavošana, sēšanas īpatnības, sēklu ievākšana

Foto - ANASTASIIA MALINICH/SHUTTERSTOCK

Kā audzēt cigoriņus no sēklām? JĀNIS Kocēnu novadā

Kā sagatavot augsni

Cigoriņu kafijas Alīda ražotnes vadītāja Jolanta Kovnacka stāsta, ka šiem augiem vispiemērotākā ir smilšmāla augsne, jo tajā vieglāk izraut saknes. Zemei jābūt pietiekami mitrai, trūdvielām bagātai, irdenai, ar vāji skābu reakciju.

Savā saimniecībā audzētāja minerālmēslus neizmanto, bet augsni bagātina ar kūtsmēsliem un zaļmēslojumu, kā arī ievēro augu seku. Piemēram, pirmajā gadā augsnē iestrādā kūtsmēslus, iesēj nektāraugus (facēliju, griķus…), bet nākamajā audzē cigoriņus. Audzētāja Maija Granta priekšaugam sēj labību, jo tā uzlabo augsnes auglību. Augsni var ielabot arī ar zaļmēslojumu, piemēram, eļļas rutkiem. Tos iesēj iepriekšējā gadā, ļauj uzziedēt un rudenī augus ar traktoru pieveļ pie zemes un iear. Nākamajā pavasarī laukā sēj cigoriņus. Ja nav organiskā mēslojuma, sagatavojot augsni, tajā var iestrādāt 60–70 g/m² komplekso minerālmēslu ar mikroelementiem.

Sēšanas īpatnības

Cigoriņi ir aukstumizturīgi un nebaidās no pavasara salnām. Lielaudzētāji tos bieži sēj maija pirmajās dienās (sēklas sāk dīgt 2–3 °C temperatūrā). Mazākās platībās tos nereti sēj visu maija mēnesi.

Tos var audzēt dobēs vai vagās – atkarībā no augsnes apstrādes. Ja ir iespēja izvagot ar traktoru, sēj iepriekš sadzītās vagās ar 70 cm rindstarpu attālumu (vagu virsma pirms sējas jānorullē, lai būtu līdzena). Ja dārza darbos neizmanto traktoru, bet gan ar rokām stumjamus vagotājus, cigoriņus var audzēt vagās ar šaurākām rindstarpām (40 cm). Mazdārzos parasti sēj vairākrindu slejās.

Cigoriņu sēklas ir sīkas, tās jāsēj 1 cm dziļi. Audzējot lielākās platībās, parasti izmanto precīzās izsējas sējmašīnu un sēj ar atstarpēm pa vienai sēklai, lai pēc sadīgšanas dīgsti nav jāretina. Sējot ar rokām, sēklas vadziņā sabirst biezāk, tādēļ sējums noteikti būs jāretina 2–3 īsto lapu fāzē, atstājot augus sprīža attālumā.

“Nav vērts sēt blīvi un audzēt sīkas saknes. Tām jābūt ap 30 cm garām un līdz 200 g smagām. Nedrīkst atstāt arī par daudz brīvas vietas augšanai, jo tad cigoriņi var būt pat 1,2 kg smagi. Pārstrādei tādi neder, jo ir pārauguši, ar cauriem vidiem,” skaidro Jolanta Kovnacka.

Maija Granta jau vairākus gadus audzē cigoriņu šķirni ‘Magdeburga’, kam sēklas regulāri ataudzē paši. Jolanta Kovnacka priekšroku dod šķirnei ‘Polanowicka’ (šīs poļu šķirnes sēklas var iegādāties dārzkopības veikalos).

Sākumā cigoriņi aug lēni, vēl līdz augustam ir tievi kā zīmulīši, taču vēlāk ļoti sasparojas. Augšanas laikā jāirdina augsnes virskārta, jāravē, kamēr cigoriņi ar savām lapām pāraug nezāles.

“Sējumus nav nepieciešams laistīt. Ja vasara ir slapja, cigoriņi aug labi, bet stipri žuburojas – tādus ir grūtāk izraut un notīrīt. Ilgstoši sausās vasarās cigoriņi kļūst slābani, taču, uznākot lietum, atkal atgūstas, to saknes tiecas dziļi zemē un izaug gludas, vienmērīgas,” piebilst Jolanta Kovnacka.

Cigoriņus nebojā nedz slimības, nedz kaitēkļi. Vienīgie kaitnieki ir zaķi un stirnas, kas uz rudens pusi nāk ēst lapas, jo tās satur rūgtvielas, kas dzīvniekiem patīk.

Pašaudzētas sēklas

Cigoriņi ir divgadīgs asteru dzimtas augs. Pirmajā gadā tie izveido lapu rozeti un sulīgu sakni, bet otrajā gadā – ziedus un sēklas. Zied no jūlija līdz septembrim.

Lai iegūtu sēklas, pavasarī izstāda pārzieminātās saknes. Pēc noziedēšanas gaida, kad ienāksies sēklas, un sargā no putniem. Sēklas žāvē siltā, labi vēdināmā vietā un raugās, lai nepiekļūst peles. Sēklas dīgtspēju saglabā 2–3 gadus.

UZZIŅA

Foto - SHANSH23/SHUTTERSTOCK
Foto – SHANSH23/SHUTTERSTOCK

Novākšana un izmantošana

• Cigoriņus novāc, sākot no 25. septembra, oktobrī (mazdārziņos var novākt īsu brīdi pirms sniega). Augi nebaidās sala, turklāt saknes sāk briest tikai augusta beigās. Cigoriņi labi pārziemo arī augsnē, bet zaudē rūgtumu.

• Vieglākās augsnēs saknes var izraut, smagākās jārok ar dakšām, bet lielākās platībās jāgādā cukurbiešu pacēlājs. Lapas nogriež tā, lai neievainotu saknes pieres daļu. Koniskās, baltās saknes uzglabā kastēs 0–2 °C temperatūrā pagrabā.

• Pirms pārstrādes saknes nomazgā, notīra un sagriež kubiciņos. Grauzdē cepeškrāsnī, līdz gabaliņi kļūst viegli brūni un, paņemot saujā, papurinot, grab. Maija Granta saknes grauzdē pēc vecās modes – čuguna katlā, ko liek uz uguns, palaikam ar koka karoti apmaisa, līdz kļūst pietiekami brūni. Pēc tam atdzesē un samaļ kafijas dzirnaviņās. No iegūtā pulvera gatavo kafijas dzērienu – krūzē aplej ar verdošu ūdeni un pēc izvēles pievieno pienu, cukuru vai krējumu.

1 komentārs

  1. Kā tikai ar kūtsmēsliem iespējams augam dot līdzsvarotu mēslojumu? Ražu noteiks māslojums ar zemāko pieejamo līmeni, vari slāpekli kaut desmitkāršot, bet ja trūks kāds cits barības līdzeklis, tad visi tēriņi un pūliņi vējā.

Pievienot komentāru