Praktiski
Manas tiesības

Cieņpilna apbedīšana: kas jāzina par kapsētu apsaimniekošanu?0

Foto: Vivanta Volkova

Latvijas kapsētas ir viena no kultūrvēstures mantojuma redzamajām vērtībām, kurās ar lielu cieņu dzimta, tauta saglabā aizgājēju piemiņu. Kapu kultūra mums ir kas īpašs, attieksmi pret to veido gan tautas mentalitāte, gan reliģiskie uzskati, stāvoklis sabiedrībā un, protams, katra cilvēka individualitāte. Dīvaini jau izklausās – kapsētu saimniecība, šāds termins mums vairāk asociējas ar peļņas gūšanu. Izrādās, ka tā arī ir, jo līdz šim vairākās Latvijas kapsētās pašvaldības bija noteikušas nomas maksu par kapavietu.

Kopumā Latvijā ir 1742 kapsētas, kurās ik dienu apbedī gandrīz 80 cilvēkus. Rīgas pašvaldība nodrošina 20 kapsētu apsaimniekošanu un uzturēšanu 452,35 hektāru platībā, un tās kapsētās tiek veikti vairāk nekā 7000 apbedījumi gadā. Tomēr informācija par to, pie kā vērsties un cik jāmaksā, lai iegūtu kapavietu, internetā pieejama tikai par 200 Latvijas kapsētām. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas par kapu apsaimniekošanu rūpējas pašvaldības, izņemot par baznīcu draudžu un citu juridisko personu īpašumā esošajiem kapiem, un maksājuma veidi par kapsētās sniegtajiem pakalpojumiem ir dažādi. Kā konstatējusi Valsts kontrole, ir novadi, kur kapavieta nemaksā neko, un ir arī tādi novadi, kuros jāveic pat četri dažādi maksājumi. Pieticīgākās vietvaras Latgalē par kapu naudu neprasa, kamēr lielā daļā pilsētu takse par ģimenes kapavietu ir no pāris simtiem eiro un pat virs tūkstoša Rīgā. Piemēram, Rēzeknes pašvaldība pirmos divus kapus dod bez maksas, bet par katru nākamo kopiņu prasījusi 140 eiro. Liepājā par vienvietīgu kapu bijusi vienreizēja 70 eiro maksa, Valmierā par četrvietīgas kapavietas ierādīšanu bijis jāšķiras no 603 eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa)…

Turklāt necaurspīdīga saimniekošana rada arī risku, ka nauda var aiziet neceļos. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa izteikusi viedokli, ka Saeimai būtu jāpieņem atsevišķs kapsētu likums vai vienots pamatprincipu kopums, par ko pašvaldības vienojas savstarpēji, kā tas jau izdarīts Lietuvā un Igaunijā. Te gan piebilstams, ka Rīgas pilsētas pašvaldība jau pirms vairākiem gadiem izstrādāja Kapsētu likuma projektu, kuru Ekonomikas ministrija nez kādēļ nevirzīja apstiprināšanai Saeimā. Šobrīd apbedījumiem nav noteikts vienots regulējums valsts līmenī un 28 pašvaldībās nav pat kapsētu uzturēšanas noteikumu.

Latvija, būdama demokrātiska, tiesiska valsts, balstās uz cilvēka cieņu, tāpēc Satversmes tiesa sprieda, ka līdzšinējā prakse pašvaldībām ņemt nomas maksu par kapavietu ir jāatceļ. Jebkāda naudas prasīšana par iedalīto kapu ir prettiesiska, jo neaizsargā cilvēka cieņu pēc viņa nāves. Satversmes tiesa arī norādījusi – kapu naudas pieprasīšana jāpārtrauc kopš sprieduma publicēšanas, tas ir, 5. marta. Lai iepriekš iekasētā atprasīšana neradītu pārlieku finanšu slogu vietējām domēm, tiesa arī atzinusi – jau samaksātais nebūs jāatdod. Par Satversmes spriedumu savu viedokli izsaka Rīgas Kapsētu pārvaldes vadītājs Gints Zēla: ”Satversmes tiesas spriedumu vērtēju kā loģisku un pamatotu, tomēr esmu ļoti izbrīnīts, ka mēs esam demokrātiskāki par daudzām citām demokrātiskām valstīm, jo Igaunijā un Lietuvā ir nomas maksa par kapavietu. Arī tādās senās demokrātiskās valstīs kā Vācija un Francija tāda ir. Tur neviens nav domājis, ka šī maksa būtu jāatceļ. Ja cilvēkam bez maksas pienāksies četrvietīga kapavieta, es nevaru iedomāties, kas mani kā šī pakalpojuma ņēmēju atturētu neņemt šo kapavietu un teikt, ka vēlos urniņu, lai maksimāli ekonomētu pašvaldības zemi.” Gints Zēla atzīst, ka Rīgas kapu apsaimniekotājiem jaunu kapavietu ierādīšana bijusi saimnieciski izdevīga, jo no 1,7 miljonu eiro lielā kapu uzturēšanas budžeta ceturtā daļa jeb ap 450 tūkstošiem eiro gadā iekasēta par piešķirtajām kapavietām. Viņš neiebilst pret maksas atcelšanu, ja neiekasēto kompensēs dome: “Satversmes tiesas minētās izmaiņas normatīvo aktu regulējumā attiecināmas tikai uz pilsētu pašvaldību kapsētām. Lēmumu mainīt līdzšinējo darba kārtību un maksas pakalpojumu atcelšanu baznīcu draudžu un citu juridisko personu īpašumā esošajās kapsētās var pieņemt kapsētas īpašnieks. Šobrīd, ņemot vērā Satversmes tiesas 05.03.2019. spriedumu lietā Nr. 2018-08-03 Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde vairs nepiemēro maksu par kapa vietas piešķiršanu un personām bez atlīdzības piešķir apbedījumam nepieciešamo vietu skaitu. Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētās teritorijas ik gadu tiek paplašinātas teju par diviem hektāriem. Ja mazākās pašvaldības kapsētām var atvēlēt plašas teritorijas, tad Rīgā pieejamā teritorija ir ierobežota. Maksa par kapavietas ierādīšanu ne tikai nodrošināja kapsētu uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus, bet sniedza iespēju iedzīvotājiem izvēlēties kapavietas lielumu un veidot plašāku ģimenes kapavietu ar nodomu paredzēt atdusas vietas vairākiem ģimenes locekļiem vienkopus. Šobrīd nav skaidrības, pēc kādiem kritērijiem pašvaldība varētu diferencēt bezmaksas kapavietas izmēru,” būtiskākos jautājumus ieskicē G. Zēla. Ņemot vērā, ka spriedums būtiski izmaina līdzšinējo kārtību, kādā personām tika organizēta kapavietu piešķiršana, Mājokļu un vides departaments ir nosūtījis aicinājumu VARAM iespējami īsākā laikā organizēt tikšanos, lai vienotos par vadlīnijām normatīvo aktu izstrādē.

Lai piederīgie mirušu tuvinieku varētu apbedīt cieņpilni, nepieciešamos pakalpojumus izvēloties pēc saviem ieskatiem un iespējām, pašvaldībām jānodrošina ērta pieeja informācijai, skaidri noteikumi kapavietas iegūšanai, saprotami un pamatoti maksājumi. Jāņem vērā, ka, organizējot aizgājēja apbedīšanu, tāpat kā līdz šim jārēķinās ar citiem apbedīšanai nepieciešamajiem maksas pakalpojumiem, piemēram, kapavietas izrakšana, kapličas zvana zvanīšana, kapavietas sagatavošana un kopiņas veidošana, arī piemiņas zīmes vai pieminekļa uzlikšana u. c. Saglabāsies maksa par kolumbāriju izmantošanu. Par vienas kolumbārija nišas lietošanu jāmaksā vienreizēja maksa 595,04 eiro. Toties pašvaldībai par saviem līdzekļiem jāveic kapsētas uzturēšana, piemēram, krūmu un koku apzāģēšana, ūdens pumpju ierīkošana un remonts, atkritumu izvešana.

LA.lv