Praktiski
Dārzs

Ciemos Igaunijā, kur krāšņs dārzs izdevies pat smilšainā zemē0

– Nekā pilnīgāka par dabu nevar būt, – atzīst skaista Igaunijas dārza saimnieks RIHO RAUDI. Ilgus gadus viņš mācījis jaunos dārzu veidotājus, bet tagad nodevies savas apkārtnes kopšanai.

Raudi ģimenes dārzs atrodas elitārā privātmāju ciematiņā Kloogarannā Harju apriņķī, jaukā meža ielokā, bet aiz kāpas šalko jūra. Ģimene 6500 kvadrātmetru lielo teritoriju sākusi iekopt pirms desmit gadiem. Dārzā aug ap 300 dažādu kokaugu, ap 450 ziemciešu un dažādu smilgu, meldru u.c. graudzāļu līdzinieku, kas lieliski iederas ūdens tuvumā. Vasaras puķu ir pavisam maz, jo tās prasa regulāru uzmanību un laupa to visam pārējam.

Riho ir botāniķis un mācījies Tartu Universitātē, vēlāk strādājis Tallinas Botāniskajā dārzā un Igaunijas dārznieku skolā Repinā. Kopīgas intereses vieno, tāpēc viņš pazīst arī daudzus Latvijas dārzniekus.

Patlaban viņš ir pensijā, taču izveidojis dārzu ierīkošanas firmu, jo pilnīgi mierā ieslīgt nedrīkstot un vajag, lai dzīves spars turas. Paša ģimenes dārzs ir paraugs, kurā var ieraudzīt, kā augi izskatās, kā tie aug un kādi būs pēc vairākiem gadiem. Turklāt tā ir vislabākā reklāma – brauc garām kāds ciematiņa iedzīvotājs, ierauga jauko sētu un vēlas arī sev kaut ko līdzīgu.

Izvēlas izturīgākos augus

– Mums Igaunijā ir daudz smilšu, bet auglīgās augsnes ļoti maz, – atzīst saimnieks. To ņēmis vērā, izvēloties augus. Smiltis ir mūžīgas, uzbērtā ielabotā virskārta pazūd ātri, tāpēc apkārt mājai nabadzīgajā augsnē dzīvu segumu veido saulrieteņi, timiāni, sedumi. No tiem var veidot apzaļumojumus pat tīrā smiltī, augsni nemaz nevajag. Tā ir laba ideja arī Latvijas apstākļiem, jo pie mājas pamatiem parasti nekas negrib augt. Ar dabu prātīgāk meklēt kompromisus, nevis visu laiku cīnīties, spriež saimnieks. Protams, prasīgiem augiem augsne tiek ielabota, taču to nevar darīt visā teritorijā. Labāk stādīt piemērotus augus. Piemēram, daudzi skujeņi, jo īpaši kadiķi un krūmi, nav izvēlīgi. Dārzā ir arī daudz spireju, jo tās skaisti zied dažādos laikos, bārbeles, skuju koku kolekcija. Stādītas gan populārākās formas, gan retumi. Viens no izvēles principiem – lai lapojums būtu neparastā tonī, ar atšķirīgu krāsojumu.

Saimnieks lepojas ar populāro igauņu selekcijas mazo eglīti ‘Luua Pearl’. Tā ir gan glīta, gan pieticīga, nopērkama arī Latvijas stādaudzētavās.

Daudzviet Riho dārzā augsne ir ne tikai nabadzīga, bet pat ļoti cieta, akmeņaina. Izrakt klints iezī bedri mājas kanalizācijas attīrīšanas sistēmai bijis neiespējami, tāpēc tā novietota virs zemes, apbērta un pārveidota par improvizētu alpināriju. Zemes slānis sargā iekārtas no sala, uzkalniņā stādītas puķes, kas zied galvenokārt rudenī. Fonu veido zemi skujeņi, maza auguma bārbeles. Priekšplānā – vienmēr dekoratīvās un izturīgās ziemcietes heihēras.

Augsnes īpatnības ņemtas vērā, arī veidojot mauriņu. Dārza parādes daļa ir samērā neliela, turklāt vietām tā klāta olīšiem un izturīgiem zemsedzes augiem.

Bārbeles kā nevienam

– Dārzā visefektīgāk izskatās lieli krāsu laukumi, kurus rada krāsaina lapojuma koki un krūmi, – stāsta Riho. Tie ir skaistāki par dažu labu puķu dobi, turklāt neprasa lielu kopšanu, secina saimnieks. Tādēļ viņš dārzā sastādījis daudz košlapju. Pat jasmīns izvēlēts ar baltraibām lapām, lai radītu ziedēšanas efektu ne tikai vienu brīdi vasarā.

Dārznieka lielākā kaislība ir bārbeles, jo tām piemīt milzum daudz vainaga, auguma, lapu krāsojuma variāciju, turklāt viņš pats aizrāvies ar to selekciju. Tas nemaz neesot grūti, vajag tikai pacietību.

Skaistu, košlapainu bārbeļu sēklas sēj zemē vai kastītēs un gaida, kad sadīgs. Tad jaunos augus pārstāda un skatās, kas no tiem izaugs.

Riho vēro, kādā krāsā jaunulis izskaldījies, kā veido krūmiņu. Ja pēc gadiem redz, ka tiešām izdevies glīts krūms, turpmāk to var pavairot ar spraudeņiem.

Pieredzējušais dārznieks jau pavisam jauniem stādiņiem spēj noteikt, vai tur varētu būt kaut kas īpašs, atšķirīgs no jau esošajiem. Skaistās, bet tālākai selekcijai nederīgās bārbeles Riho atdāvina dārza viesiem. Visi priecīgi par šādu suvenīru!

Pārcentība augiem netīk

Igaunijā skaisti aug lavandas – jo ekstremālāki apstākļi un nabadzīgāka augsne, jo labāk. Saimnieki krūmus apgriež tikai pavasarī, turklāt to dara diezgan zemu, lai dzen jaunus dzinumus. Vasarā var nogriezt ziedus kaltēšanai, taču rudenī krūmus vairs neaiztiek. Vēl kāds labums – ja zemi ap krūmu pārāk nerušina, lavandas pašas iesējas.

Līdzīgi pirms ziemas rīkojas ar citām ziemcietēm un dobes no vecajiem lakstiem atbrīvo tikai pavasarī, jo nekas cits tik labi nespēj pasargāt augu.

Atpūšas pie mājas

Atpūtas vietas veidotas abpus mājai un ir pasargātas no vēja, tāpēc reizēm jau martā vienā no terasēm var dzert rīta kafiju, sildoties piesaulītē. Savukārt mājas otrā pusē, kas vērsta pret dīķi un jūru, ir jauki baudīt novakares. Nelielā dārzā atsevišķu atpūtas stūrīti veidot nav vērts, spriež saimnieks.

Vēl dārzā novietoti soliņi, kur var piesēst pēc ravēšanas, papriecāties par dārzu, un to saimnieki sev neliedz.

Dārza soliņiem parasti ir kāda nelaime – kājas mēdz iestigt zemē. Lai būtu droša sēdēšana, to pamati ir iecementēti.

Dārza lepnums − dīķis

Dīķis šajā dārzā ir īpašs, jo atrodas tuvu jūrai (kāpas no jūras šķir vien 100 metru). Ūdens līmenis tajā ir gana augsts pat sausā vasarā. Ziemā dažkārt pakāpjas augstāk, daļēji applūdinot saliņu un krastus, taču augi ir izturīgi, pārdzīvo. Viens no galvenajiem uzdevumiem – lai cilvēka radītais it kā nemanāmi saplūstu ar dabas veidoto ainavu.

Dīķa vidū izceļas sakopta saliņa, uz kuru ved romantisks tiltiņš. Uz tā margām pat izvietoti vasaras puķu grozi. Iekārtojot dārzu, pirmā izveidota šī mākslīgā saliņa. Uz augsnes klāts agrotīkls, segumam izmantoti Igaunijai raksturīgie olīši. Starp akmentiņiem labi jūtas saulrieteņi, laimiņi. Stādot augus, saimnieki domājuši, kā tos varēs redzēt. Pagalmam tuvākajā krastā aug zemākas puķes, dažādi retumi, piemēram, jukas. Tālāk augi veido lielākas grupas, jo izvēlēti prāvāka auguma īpatņi. Interesants risinājums rasts dienziedēm, jo šīs skaistās puķes vislabāk izskatās dobes tālākajā plānā, lai neredz vecos ziedus. Skatoties uz pretējo krastu, Riho veidotās dobes it kā saplūst ar augiem mežmalā.

Dīķī ielaistas zivis – baltie amūri, kas tīra grunti. Ja to nav pārāk daudz un cita ēdamā pietiek, zivis ūdensrozes neēd, novērojis saimnieks.

LA.lv